pirmdiena, 2010. gada 30. augusts

Pogumānija

Mūsu mājās ir sākusies pogumānija!

Nesen šuvu tādu parastu un elementāru auduma maisiņu, kurā salikt sakaltētos ābolus. Nekādus dižos rotāšanas darbus nebiju gatava veikt, bet kaut ko elementāru gribējās. Tad nu apšuvu maisiņu ar pogām. Sanāca šāds.


Nebūtu pat pieminēšanas vērts.

Bet sanāca tā, ka mans lielākais dēlēns ieraudzīja manu pogu ''krātuvīti'' un jautāja, vai viņš nevarot uztaisīt sev... krelles. :) Tad nu maisam gals bija vaļā. Tagad no rīta pamostoties, ieraugu šādu ainu-

Tikko izkāpuši no gultas, vēl pidžamās, jau strādā! Savākuši visu nepieciešamo-

un strādā!

Krelles ir tapušas ne tikai pašiem-





krelles ir tapušas arī mīļotajiem lācīšiem, suņiem,


pat mazajam sunītim un lācītim ir ticis pa rotai! :)


Tā nu dažreiz nopūlamies, lai izgudrotu bērniem dažādus darbiņus, bet dažreiz viņi paši sevi nodarbina un ir vienkārši laimīgi par savu darāmo.

svētdiena, 2010. gada 29. augusts

Ābolu un kārtainās mīklas našķis

Mūsu dārzā šogad IR ābolu gads.

Kā jau rakstīju iepriekš, pārstrāde notiek itin nopietna- oma spiež sulu ziemai un skaita, cik litrus jau ''ieziemojusi''. Vecā un diezgan atbaidošā sulu spiede ''Žuravinka'' pierēc visu Salaspils novadu. Jaunās un modernās jau ''nevilktu'' tādu pārstrādes apjomu! Es turpinu kaltēt ābolus jauniegūtajā augļu un dārzeņu žāvētājā. Mazajām mušiņām, kas sarodas ābolu un gurķu konservēšanas laikā, ir iestājusies paradīze. Ja kāds zin, kā tās apkarot, dodiet ziņu!

Un protams- saldie ēdieni! Lūk viena recepte, kuru esmu noskatījusies žurnālā ''Ievas māja'', tikai tur tā bija izteikta ziemas recepte ar žāvētiem augļiem, bet man tā pārtapusi par vasaras beigu recepti ar āboliem pamatā.

Vajadzēs (četriem kūkumīļiem)-
1) saldētas kārtainās mīklas plāksnes,
2) ābolus,
3) rozīnes,
4) riekstus,
5) ievārījumu vai džemu,
6) olu pārziešanai,
7) kanēli.

DARU TĀ

Nedaudz atkausēju mīklas plāksnītes. Sagriežu uz pusēm divas plāksnes un divas sagriežu katru 8 strēmelēs. Mīklas kvadrātu malas noziežu ar viegli sakultu olu. Gar malām lieku strēmeles un arī apziežu ar olu.

Sagriežu ābolus nelielos gabaliņos (pirms tam, protams, nomizoju un izņemu serdes). Pievienoju rozīnes, riekstus, kanēli un ievārījumu pēc garšas.

Lieku vidiņā, kas pirms tam sadurstīts ar dakšiņu. Lieku cepeškrāsnī.


Var ēst, kad ir atdzisis, bet var arī vēl siltu kopā ar aukstu saldējumu.

Vecu kartona paku jaunā dzīve. Nr. 2

Kā rakstīju komentārā Diānas blogā http://www.bernulapa.blogspot.com/, ir lietas, no kurām ātri rodas atkarība. Viena no tām ir dažādu mantu gatavošana no tukšām kartona pakām un citām šķietami nevajadzīgām lietām. Bērniem patīk, bērniem ir plāni mēnesi uz priekšu- vai uztaisīsim to, to un vēl to?

Nu ko! Šoreiz kopīgā rosībā tiek iesaistīts mūsu tētis un es esmu pārliecināta, ka tagad manta būs tieši tāda, kā noskatīta interneta mājas lapā http://www.looledo.com/, nevis ''tuvu tekstam''', kā tas mums ar bērniem sanāca elektrības pārrāvuma dienā.

Uzdevums nav viegls, jo ir doma uztaisīt avio bāzes kuģi.

Vajadzēs-

1) piena paku-
2) kurpju kastes vāku,
3) kādu mazu paciņu (izmantojām iepakojumu no zālēm),
4) bambusa kociņus (tādus, ko izmantoju, lietojot tējas filtru),
5) limonādes pudeles korķi,
6) balto un krāsaino papīru,
7) krāsainos zīmuļus vai krītiņus,
8) šķēres,
9) līmi.

DARA TĀ

Apgriež kurpju kastes vākam malas. Aplīmē mazo paciņu, piena paku un kurpju kastes vāka detaļu ar balto papīru.


No krāsainā papīra izgriež komandtiltiņam (mazajai kastītei) logus, salīmē uz tā.

Izgriež arī detaļas, kas iezīmēs lidmašīnu skrejceļu un ūdeni.


Salīmē tās uz klāja (kurpju kastes vāka) un paša kuģa (piena pakas).


Tagad pienāk laiks tēta burvju trikiem no bambusa kociņiem un krāsainā papīra uzburot radaru un antenu.

Tiek salocītas mazas papīra lidmašīnītes un bērns tās izkrāso ar krāsainajiem zīmuļiem.



Detaļas tiek salīmētas kopā, tiek iezīmēts lidmašīnu skrejceļš.

Vēl viens kuģis ir gatavs pildīt savus pienākumus! :)





piektdiena, 2010. gada 27. augusts

Lidmašīnas un es...

Maniem zēniem ļoti patīk mašīnas. Man patīk lidmašīnas.

Pat nevaru aprakstīt tās sajūtas, kas mani pārņem... tuvojoties lidostai. Lidmašīnas dzinējs, kas uzņem apgriezienus, manām ausīm ir kā skaista mūzika. Ieraugot lidmašīnu debesīs, man liekas, ka tā ir pilna ar laimīgiem cilvēkiem. Laimīgiem tikai tapēc, ka viņiem ir iespēja lidot. Zinu, ka daudzi tagad lido apstākļu spiesti un nelaimīgi. Bet šis ir cits stāsts.
Kad zēniem gribas kaut ko par mašīnām, es viņiem lasu priekšā grāmatu.

Grāmata mani nedaudz garlaiko, bet kā teica mans paziņa, ko satiku kādreiz Ņujorkā- life is partnership- un es lasu.

Toties zēni man brauc līdzi, kad es gribu redzēt lidmašīnas.

Domāju, ka daudzi nemaz tādu vietu nezin. Ja ir interese, brauciet turp (atrodas tieši blakus lidostai Rīga), jo muzeja direktors pastāstīja, ka šīs vietas nākotne esot neskaidra un varbūt, ka drīzumā muzejam nāksies pārcelties, tika uz kurieni... vēl nav zināms.

Muzeja eksponātu ir daudz un sajūta ir tāda kā nedaudz pabaisa, jo varu tikai iedomāties, ko šīs lidmašīnas un helikopteri ir piedzīvojuši savā ''darba mūžā'', kur lidojuši un ko ''redzējuši''.


Diena ir silta un saulaina, varam netraucēti staigāt un pētīt.

Un pasapņot par lidojumiem. Šo bildi, starp citu, uzņēma mans trīsgadnieks- pirmie soļi fotomākslā :).

Kopš pirmā muzeja apmeklējuma, ir tapis arī kas jauns- tāda kā telts ar milzum lielu lidmašīnu modelīšu ekspozīciju, par ko zēni, protams, ir īpaši sajūsmināti.

Tā mēs vadām pēdējās vasaras dienas.

Informācija par muzeju šeit http://aviamuseum.org/LV/.

Vai jūsu pusē aizvakar bija krusa?

Īpaši pat nav ko komentēt, paskatieties kā mums te gāja!

Bijām pabeiguši taisīt kartona paku kuģi, mājās satumsa, elektrības mums todien nebija. Ilgi nebija jāgaida, kad iestājās pilnīga tumsa.

Milzīgs lietus strauji pārauga krusā.

Visi puķupodi bija pilni ar krusas graudiem.

Viss zālājs bija pilns ar maziem ledus gabaliņiem.


Bērni bija priecīgi, ka varēja pēc negaisa beigām pataustīt krusas graudos, jo tie vēl ilgi nenokusa.


Atkal našķējamies!

Dažeiz, kad lieku blogā kādu recepti, domāju- nu ko es te ar tādu vienkāršu lietu, visi jau paši tādu zin un māk, ko tad es (padomjlaika nepareizā audzināšana liek sevi manīt)... Bet vakar savas domas mainīju uz visiem laikiem! Un piedevām pārsmējos ne pa jokam!

Šķirstīju 1987. gadā Rīgā, ''Avots'' izdevniecībā izdotu pavārgrāmatu ''Latviešu ēdieni'' (autores Ņ.Masiļūne un A.Posapa). Daudzu ļoti interesantu un vērtīgu recepšu starpā atrodu šo- Dzērvenes ar cukuru.

Recepte ir šāda- vajag 100 g dzērveņu un 30 g cukura. Dzērvenes pārlasa, noskalo, liek saldēdiena trauciņos. Pirms pasniegšanas pārkaisa ar cukuru. :) :) :)

Vairs neuzdrošinos teikt, ka receptes manā blogā ir vienkāršas un elementāras! :)

Te viens ātri pagatavojams deserts ģimenes vakariņu papildināšanai, neprasa daudz naudas un laika, arī kaloriju nav īpaši daudz.

Vajadzēs (trim našķumīļiem)-
1) 300 g jogura,
2) 9 g želatīna,
3) auzupārslas,
4) ja vēlas, kādus riekstus,
5) oriģinālā bija banāni un tā būtu pareizāk, bet mēs izmantojām savus dārza ābolīšus,
6) kanēli ar cukuru,
7) nedaudz sviesta.

DARU TĀ

Jogurtam pievienoju vēl siltu, izšķīdinātu uzbriedinātu želatīnu. Saleju trauciņos un ielieku ledusskapī.

Sviestā apbrūnina auzu pārslas, pievienoju arī nedaudz valriekstus un apkaisu ar kanēli, kas sajaukts ar cukuru. Visas proporcijas pēc garšas.

Jogurtam, kas sagalējis, virsū lieku nomizotus, no serdēm attīrītus un mazos gabaliņos sagrieztus ābolus.

Pārkaisu ar auzu pārslām.

Labu apetīti!

ceturtdiena, 2010. gada 26. augusts

Vecu kartona paku jaunā dzīve

Aizvakar vakarā apsolu bērniem taisīt kuģi no kartona pakām. Aši ieskatos mājas lapā http://www.looledo.com/index.php/ss-milktastic.html un apsolu, ka skatīsimies ''špikerī'' un taisīsim. Diemžēl esmu aizmirsusi, ka visu dienu nebūs elektrības un tas nozīmē, ka ''špikera'' arī nebūs. Nu ko, esam tik drosmīgi, ka nolemjam darboties paši uz savu galvu. Lielākais dēlēns saka, ka atceras, kāds izskatījās kuģis. Es gan neatceros :) Darbosimies radoši!
Vajadzēs-

1) Vienu lielāku un vienu mazāku kartona pakas,
2) 2 tualetes papīra rullīšu vidiņus,
3) 1 papīra dvieļa vidiņu,
4) papīra līmi,
5) baltas un krāsaina papīra loksnes,
6) diegu,
7) šķēres.

DARĀM TĀ

Sagādājam visu nepieciešamo.


Aplīmējam kastītes ar baltu papīru.


Vecākais bērns saka, ka vajag 3 skursteņus. Ja vajag, tad vajag, viņam jau labāk zināms! :) Aplīmējam visus trīs rullīšus ar krāsainu papīru.

Iezīmējam mazākajā kastītē skursteņu vietas un izgriežam ar mazām šķērītēm.


Salīmējam lielāko un mazāko kastīti kopā un novietojam savās vietās skursteņus.

Ņemam par paraugu 20 santīmus un izgriežam iluminātorus.

Noteikti vajag arī glābšanas laivas un glābšanas riņķus! Vēl no diega un krāsainā papīra taisam karogu (piedodiet par krāsu un proporciju nelielu neievērošanu) un svētku karodziņus.

Kuģis ir gatavs pasaules jūrām un okeāniem!

<>

Paldies!

Rožu klēpis un liels PALDIES visiem, kas lasa manu blogu- manus piedzīvojumus rokdarbu un ikdienas dzīvē!
Liels paldies visiem, kas ieraksta komentārus!
Ja lasu, ka kādam patīk, kūstu aiz laimes (paldies, Diāna)!
Ja kāds zvana no veikala un prasa- ko tur vēl vajadzēja tavai ābolkūkai, esmu sajūsmā (paldies, Antra!).
Tā turpinam! :)

otrdiena, 2010. gada 24. augusts

Bikšu pārvērtības

Nav taisnība, ka mēs tikai taisam saldos ēdienus un ēdam vienā gabalā! :) Mēs turpinam arī rokdarbošanos.

Strauji un draudīgi tuvojoties 1.septembrim, tiek revidēti drēbju plaukti un tikai tad īsti labi var redzēt, cik ātri aug bērni. Daudzi apģērba gabali izskatās tik bēdīgi, ka ''bērnu dārza gaitas'' noteikti neuzsāks. Daži ir vēl gluži labi, bet to garums... 10 cm virs potītes. Tad nu nolemju izmēģināt nesen, ja nemaldos, žurnālā Ievas Māja noskatīto ideju nedaudz pagarināt un paplatināt bikses.Varbūt aktīvās mājas gaitās rudenī vēl noderēs! Ļoti atvainojos idejas autorei, ka nepieminu viņas vārdu- nevaru atrast šo žurnālu...

Vajadzēs-

1) bikses, kas nedaudz par mazu,
2) kādu citu piemērotu auduma gabalu (es izmantoju atgriezumus no citām velveta biksēm, kuras jau tika izmantotas arī šujot jaunus pārvalciņus bērnu gultām).

DARU TĀ

Pārgriežu bikses sānu vīlēs. Izmēru sānu vīles garumu un piegriežu attiecīga garuma taisnstūri no otra auduma. Piegriežu arī taisnstūri, kas kalpos par bikšu atlokiem.

Tad saprotu, ka arī ceļgali prasa zināmu remontu. Izgriežu divas vienādas detaļas un ar zigzaga dūrienu piešuju pie bikšu ceļgaliem.

Iešuju sānu detaļas. Atloku un atšuju sānu detaļu jostasvietā. Piešuju dubulti salocītu detaļu pie bikšu apakšmalas un iegūstu atlokus, kas padarīs bikses garākas.


Uz ātru roku jaunas bikses gatavas!