otrdiena, 2010. gada 30. novembris

Putnu vērošana. Ziemas sezona.

Reiz vasarā stāstīju, kā es vēroju putnus. Neņemu statīvu un fotoaparātu, neeju uz pļavu un 4 stundas nesēžu slēpnī. Viņi paši pie manis atlido! :)

Ziemā gan ir savādāk- ziemā mēs viņus pievilinam. Jo kā gan lai savādāk sauc putnu barotavas izgatavošanu un uzstādīšanu tieši pie virtuves loga, sev un bērniem par prieku!

Lūk, ko mēs varam novērot-


Atlido arī pa kādam lielākam un krāšņākam eksemplāram-


Un, protams, visur klātesošais zvirbulis arī tepat!

Tā es sēžu un vēroju putnus. Ziemas sezonā. :)

pirmdiena, 2010. gada 29. novembris

Aitiņas

Steidzu paziņot, ka mūsmājas aitiņas arī vairojas. Sākumā bija 1, tagad jau 4 !

Ar aitiņām ir visādi piedzīvojumi- ar aitiņām satiekam jau pazīstamus cilvēkus un ar aitiņām iepazīstamies ar jauniem! :) :)

Jau sestdien būs sīkāk par aitiņu piedzīvojumiem mūsmājās un ārpus tām! :)

svētdiena, 2010. gada 28. novembris

Antras šūšanas skola. 4.daļa

Šodien atrādīšu pēdējās lietas, kuras ar manas draudzenes Antras palīdzību tika apgūtas vienā jaukā svētdienas pēcpusdienā, kad mēģinājām tikt skaidrībā par neskaitāmo šujmašīnas pēdiņu pielietojumu, kuras nejauši atradu pati savā saimniecībā :).

Viena ļoti praktiska un noderīga lieta ir šāda metāla lietiņa, kas kalpo kā sava veida lineāls. Lietojams kopā ar parasto pēdiņu.

Ļoti noderīgs, ja vajag nostepēt audumu. Tad nav jāvelk līnijas uz auduma, bet, vadoties pēc šī lineāla, viegli var sašūt taisnas līnijas.

Lineāls tiek ieveitots tam paredzētā vietiņā, kuru labi var redzēt, paskatoties no šujmašīnas otras puses.



Manuprāt, neatsverama un ļoti praktiska lieta ir pēdiņa, kas domāta pogcaurumu šūšanai. Vēl atceros laikus, kad tāda nebija, tad gan pogcaurumu šūšana dažreiz izvērtās par murgu!

Pogcaurumu šujam pēc shēmas, kāda nu kuram ir parādīta uz šujmašīnas.

Griežot pogcaurumu, galā iespraužam adatiņu, lai neiegrieztu par tālu!

Pogcauruma izgriešanai arī ir paredzēts savs instruments!

Arī pogas iešūšanai ir paredzēta sava pēdiņa.

Lai iešūtu pogu, dūriena garumu uzliekam uz 0 atzīmi, un lietojam C zig zag dūrienu. Sākot šūt, ar roku pieregulējam dūriena garumu tā, lai tas atbilst pogas caurumiņu platumam.

Kad tas ir izdarīts, piešujam pogu ātri un ērti!

Ja negribam, lai poga ir ļoti cieši klāt pie auduma, starp caurumiņiem ieliekam adatiņu vai sērkociņu.

Nākamā pēdiņa ir domāta parastā rāvējslēdzēja iešūšanai.

Te nu atrādu, kā veicot pāris darbības, Antra virtuozi iešuj rāvējslēdzēju! :)









Izskatās viegli, vai ne? :)))

Šeit Antra arī rāda, kā iešūt slēpto rāvējslēdzēju. Kā var redzēt šīs mājas lapas kreisajā pusē, ir arī daudz citi padomi šūšanas jomā.

piektdiena, 2010. gada 26. novembris

Sveiciens visām čaklajām un viņu četrkājainajiem palīgiem!

Šodien redzēju burvīgu Irēnas un Monas bildi blogā Re-darbi, lasīju arī Ineses komentāru, ka šādi skati arī viņas mājā ir novērojami... Tad nu negribēju palikt parādā :)))))

Varbūt vēl kāda blogotāja grib palielīties ar to, kādi viņai mājās jauki ''palīgi''- uzmācīgi, prasīgi, dažreiz uz nerviem krītoši, bet arī- mīļi, mīļi un vēlreiz mīļi bez gala?!!! :)

ceturtdiena, 2010. gada 25. novembris

Tā labāk...


Es vienmēr gaidu sniegu. Un šorīt sagaidīju. Nezinu cilvēku, kuru pozitīvi neietekmētu baltā krāsa!

Nu un kas, ka būs jābrien, nu un kas, ka būs jātīra, nu un kas, ka mašīna iestigs (un nedomājiet, ka man tā negadās, es dzīvoju tādā vietā, ka zinu par to visu :)))))) Neļausim metāla kastei (mašīnai) ietekmēt mūsu prieku par sniegu!

Un liekas, ka tā esam soli tuvāk arī Ziemassvētkiem!

Re, ka divi jau metušies cīņa ar sniegu! :)

Varbūt rīt būs jau savādāk, bet šodien ir skaisti!



Arī Mincei savs prieciņš- jāpaasina nadziņi.

Un, galu galā, jāpagaršo kā tas sniegs garšo! :)))


Ziemas soma

Jau kopš septembra runāju par to, ka vasaras somas nebūs manas vienīgās šūtās somas. Zināju, ka noteikti taps arī pa kādam ziemas modelim, lai lauztu stereotipu, ka auduma soma ir tikai vasaras soma. Tad nu beidzot tapa ar’!

Izmantoju-

1) velveta audumu,
2) kokvilnas audumu oderei,
3) sintaponu oderei,
4) pērlītes rotāšanai (visu to pirku veikalā Abakhan) ,
5) 35 cm garu rāvējslēdzēju,
6) līmaudumu,
7) diegus,
8) šujmašīnu.

Somas šuju apmēram pēc vienas shēmas, darba gaitā daudz kas nemainās, izņemot modeli. Mainās arī detaļas- ieloces, iešuves, viens rokturis vai divi utt.

Šai somai ir rotājumi uz dažām puķēm, izšūti ar pērlītēm.

Ir divas kabatas- viena mobilajam telefonam, otra citām lietām.

Odere izoderēta ar sintaponu, lai soma turētu formu. Ir rāvējslēdzējs, lai nav jābaidās par somas saturu.

Soma gatava iziet ielās :)))))

otrdiena, 2010. gada 23. novembris

Ziemassvētku krējuma liķieris

Zinu, ka kārtīgas saimnieces ir iejaukušas Ziemassvētku kēksu, 100 reizes jau apmaisījušas augļus ar brendiju tajā, saveidojušas eņģeļus (ak, cik tie Jums sanāk skaisti!) un sataisījušas Adventes vainagus... Man Ziemassvētku noskaņojums kaut kur kavējas... Zinu, ka pašai jārosās, lai tāds rastos, neviens jau uz paplātes neatnesīs! :) Laikam tie vīrusi man sākāpuši galvā, ka esmu tāda dīvaināka šogad...

Lai nu kā, gribu arī savu ieguldījumu Ziemassvētku noskaņā ienest- tādēļ šeit viens, manuprāt, ļoti garšīgs un svētkiem atbilstošs lielo cilvēku našķis- Ziemassvētku krējuma liķieris.

Vajadzēs-
1) 150 g saldā krējuma,
2) 150 g brendija vai viskija,
3) 1 tējkarote vanilīncukura,
4) 1 tējkarote šķīstošās kafijas pulvera,
5) 150 g cukura.


DARU TĀ

Uzkarsētā krējumā izšķīdina kafijas pulveri, cukuru, vanilīncukuru. Atdzesēju, pievienoju alkoholu un pamatīgi sakratu.

Priecīgu Ziemassvētku gaidīšanu! Un kur teikts, ka šo liķieri var dzert tikai Ziemassvētkos :))))))

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

Kā es pārstāju ''baidīties'' no plānajām pankūkām

Ir lietas, par kurām mēs bieži vien domājam stereotipos. Es, piemēram, agrāk domāju, ka cept plānās pankūkas ir tas pats, kas bojāt nervus, dusmoties un nebūt apmierinātai ar gala rezultātu.

Bet tad es ’’ Ievas Virtuvē’’ redzēju fotostāstu par to, kā mūziķis un TV šovu zvaigzne Atis Auzāns cep plānās pankūkas un stāsta, ka tas ir ļoti viegli. Mani tas ārkārtīgi iespaidoja! :))) Un nezinu pat- kāpēc. Vai nu tādēļ, ka mana pirmā profesija reiz bija mūziķe vai tādēļ, ka mans meitas uzvārds reiz bija Auzāne (un tas nav joks), es nolēmu, ka arī man būs ļoti viegli izcept plānās pankūkas!

Tagad es domāju, ka galvenais slēpjas labā pannā, kurā nepiedeg ēdiens, pat ja to gatavo vispār bez taukvielām un labā putojamajā slotiņā, kuru reiz man izdevās nopirkt veikalā Gemoss.

Vajadzēs-

1) olas,
2) miltus,
3) pienu,
4) ūdeni,
5) cukuru,
6) šķipsniņu sāls,
7) pildījumam (šoreiz)- biezpienu, krējumu un cukuru ar kanēli.

DARU TĀ

4 olas (atkarībā no olu lieluma un ēdāju skaita) sajaucu ar mazliet cukura un šķipsniņu sāls. Tad daru tā, kā man reiz iemācīja mana oma- beru klāt miltus, lai sanāk pabieza mīkla. Vairāk milti netiks klāt bērti!

Tad leju klāt pienu, kārtīgi izmaisu. Sanāk šķidrāka mīkla.

Bet vajag vēl šķidrāku! Tad leju ļoti uzmanīgi klāt ūdeni, maisu un skatos, lai nav par šķidru. Ļoti, ļoti uzmanīgi, jo ja būs par šķidru, tad būs jāber klāt milti, bet tad būs kunkuļi un viss prieks vējā!

Tad nomainu putojamo slotiņu pret kausu, kas ir tieši tik liels, lai bez domāšanas iesmeļot mīklu, man sanāktu viena lielā pankūka.

Kārtīgi sakarsēju pannu! Cepu pankūkas, nelietojot nekādas taukvielas. Pankūkas cepu no vienas puses, jo otru pusi apcepšu, kad sapildīšu pankūkas un nedaudz uz pannas tās vēl apcepšu eļļas pilītē.

Pildījumam šoreiz sajaucu biezpienu ar nelielu daudzuma krējuma un pieberu pēc garšas cukuru un kanēli.

Ēdam ar persiku ievārījumu.

sestdiena, 2010. gada 20. novembris

Biezpiena kūka

Te viena garšīga biezpiena kūka, par kuru tās ēdāji nevarēs teikt, ka ir par biezu pamatkārta un par maz biezpiena :). Recepte no grāmatas ‘’Kūkas’’.

Vajadzēs-
1) 200 g miltu,
2) 50 g cukura,
3) 100 g sviesta vai margarīna,
4) 1 olu,

Pārklājumam

1) 5 olu dzeltenumus,
2) 100 g cukura,
3) 1 citrona miziņas rīvējumu,
4) 1 ēd.kar. miltu,
5) 500 g vājpiena biezpiena,
6) šķipsniņu sāls,
7) ¼ l piena,
8) 125 g sviesta,
9) 5 olu baltumus.

DARU TĀ

Pamatnei uz darba virsmas sajaucu miltus ar cukuru un vidū veidoju iedobi. Tajā lieku saplucinātu sviestu un olu un visu pēc iespējas ātri samīcu. Mīklu ievietoju ledusskapī uz pusstundu.

Pēc tam to izveltnēju un lieku veidnē, kas izklāta ar cepamo papīru. Pamatnei izveidoju nelielas maliņas.

Pārklājumam saputoju olu dzeltenumus ar cukuru un citrona miziņu, iemaisu miltus, biezpienu un sāli. Pievienoju karstu pienu un sviestu. Beigās iecilāju stingrās putās saputotus olu baltumus un pagatavoto masu lieku uz kūkas pamatnes. Kūku cepu sakarsētā cepeškrāsnī aptuveni 190 grādos un diezgan ilgi- nepilnu stundu.

Iespaidi. Īsta kūka, nevis biezpienmaizīte. Kad sajaucu pamatkārtu, liekas, ka tās ir par maz, bet tā nav. Kad sajaucu virskārtu, man liekas, ka visa ir par daudz, par šķidru un vispār jālej viss ārā... Bet, kad pacietīgi pagaidu stundu un kūka ir gatava, rezultāts tiešām liekas gards!
Kapēc kūka tik traki vizuāli atšķiras no grāmatā redzamās, man nav ne jausmas! :)))))