piektdiena, 2010. gada 31. decembris

Pie tējas- mandeļu cepumi

Zinu, ka uz bildes šie cepumi izskatās pēc Ādažu čipsiem, bet tomēr tie ir mandeļu cepumiņi! Gardi un trausli, man vislabāk garšo ar ne pārāk saldu tēju. Recepte nošpikota šeit.

Ja kāds ir liels pavārmākslas virtuozs, tad var mēģināt uztaisīt ''laimes cepumiņus'' no šīs mīklas, ieliekot pēc izcepšanas katrā cepumiņā kādu vēlējumu un aizlokot ciet. Bet es ieteiktu pirmajā reizē cept parastus mazus cepumiņus, jo ar to locīšanu var iet dažādi! :)

Novēlu nākamajā gadā visas garšas- gan saldu, gan mazliet skābu, rūgtu un sāļu, lai nekā nepietrūkst! :))))) Laimīgu Jauno gadu!

ceturtdiena, 2010. gada 30. decembris

Tāds kā kopsavilkums

Šajā gadā palicis pavisam maz... Šodien tāds filozofisks noskaņojums, ārā viss aizputināts, nekur no mājas īsti ārā netiekam, tapēc arī sāku domāt par pagājušo gadu. Izdomāju dažas lietas, kas palikušas atmiņā, kas skārušas tieši mani šoreiz... gribēju ar Jums padalīties!

Gandrīz hronoloģiskā secībā!

1. Tieši šogad pirmo reizi sāku apmeklēt dažādus kursus- ne tāpēc, ka darbam vajag vai lai celtu kādas profesionālas iemaņas, bet tāpat, prieka pēc. Tā es apmeklēju zeķu zvēru kursus Tasty telpā, cimdu zvēru kursus un kartiņu taisīšanas kursus Otrā elpā. Kas no tā sanācis, esmu jau ne vienu reizi vien rādījusi.

2. Esmu sapratusi, ka mani bērni nu beidzot ir tādā vecumā, ka varam kopā kur doties. Nav jādomā par ratiem (vieniem vai pat diviem), pamperu krājumiem mammas rokassomā un rezerves krekliņiem! Iekāpjam vilcienā un dodamies apskatīt pasauli. Tā mēs šogad bijām Porcelāna muzejā, Aviācijas muzejā, Art deko tērpu izstādē, pat Minhauzena muzejā tālāk no Rīgas.

3. Bija arī sliktas lietas, kā piemēram, ar mazāko bērnu pašā vasaras sākumā gulējām slimnīcā, jo viņš bija saslimis ar plaušu karsoni, kuru pēc atgriešanās no slimnīcas izslimoju arī es. Labā ziņa ir, ka bērns ātri un veiksmīgi atlaba, bet es, pateicoties slimības nespēkam, sāku rakstīt blogu! :)

4. Ar bloga rakstīšanu un muzeju apmeklēšanu man saistās arī viena personiska uzvara pār sevi! Kad Rīgā, galerijā Istaba apmaklēju mākslinieces Avotiņas gleznu izstādi, piegāju klāt pie pārdevējas un teicu: "Es rakstu blogu, vai drīkstu šeit pafotografēt?''. Varbūt kādam tas liekas nieks, bet man tā bija liela uzvara!

5. Visa vasara pagāja zem somu šūšanas zīmes.

6. Somu šūšana man deva iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem un parādīt savus darbus plašākai pasaulei žurnālā Mājas viesis. Šī iespēja veda pie nākamās un kopā ar Kristianu filmējāmies sižetā Latvijas avīzei par aitiņu taisīšanu.

7. Septembrī ar bērniem sākām apmeklēt baseinu, kas man pašai vienatnē līdz šim nebija izdevies. Tā kā baseins ir liels un dziļš un bērniem jāpeld kopā ar vecākiem, tad man arī tiek visi ūdensprieki. Ceru, ka ziemas vīrusi drīz atkāpsies un varēsim turpināt...

8. Ziema pienāca ar daudzām jaunām cimdu šūšanas idejām, kad tika radīti pilnīgi savādāki cimdi, nekā pagājušajā gadā.

9. Pašā gada nogalē atklāju, ka varu viena pati apmeklēt kino- nočiept nedaudz laika tikai sev- ticiet vai nē, ir super jauki pirmdienas dienā tikai par 1.99 Ls (jo tā ir īpašā pirmdienas cena) jau no paša rīta skatīties kādu kārotu filmu! Domāju to pārvērst par tradīciju!

10. Šogad pirmo reizi praktiski visas dāvanas Ziemassvētkos taisīju pati. Arī šo gribu pārvērst par tradīciju!

11. Un jā- kā es varēju aizmirst, tieši 2010.gadā es redzēju izrādi Ziedonis un Visums Rīgas jaunajā teātrī!

Protams, nav iespējams uzskaitīt visu, kas noticis un pie katra no šiem punktiem varētu uzkavēties vēl ilgāk. Tas tā- īsumā!


Kāds ir bijis Jūsu 2010.gads?

trešdiena, 2010. gada 29. decembris

Karsta zupa aukstai dienai

Pēc kārtējā secinājuma, ka sniegs ir padarījis savu darbu un ceļa praktiski vairs nav, ņemu ragaviņas un eju ar kājām pēc bērniem uz bērnu dārzu...

Bērnu dārzā mani sagaida kārtējais pārstegums, jo piecgadnieka grupiņā visiem bērniņiem skapīša zābaku nodalījumā stāv skaisti un jauni slēpju zābaki! Nezinu, vai tā ir visos bērnu dārzos, bet man tas liekas neiedomājami vienreizēji! Bet varbūt tieši tāpēc pirms kāda gada vai diviem Salaspils PII Atvasīte sporta skolotāja Nadežda Povasare vai vienkārši Nadīna tika atzīta par Latvijas gada sporta skolotāju pasākumā Sporta laureāts.

Ceļš turp un atpakaļ paņem stundu un 25 minūtes, toties mājās mūs gaida karsta zupa, vai nav jauki? :)

Vajadzēs-
1) cūkas vai liellopa gaļu (šoreiz lietoju cūkgaļu),
2) kartupeļus,
3) papriku,
4) sāli, maltos melnos piparus, dilles, pētersīļus, nedaudz baziliku, nedaudz tomātu pastas u.c.
5) sīpoliņu, ķiplociņu.

DARU TĀ

Sagriežu gaļu mazos gabaliņos. Eļļā uz pannas apcepu ķiploku un sīpoliņu, kas sasmalcināti ķiplokspiedē. Pievienoju gaļu un apcepu arī to.

Lieku visu katlā, leju ūdeni un vāru, kamēr gaļa gandrīz gatava. Pievienoju sagrieztus kartupeļus un papriku. Pievienoju sāli, piparus, šoreiz arī paprikas pulveri un nedaudz tomātu pastas. Ja kāds vēlas, var pievienot buljona kubiņu, bet man nepatīk jauko zupas un paprikas garšo nomākt ar buljona garšu.

Kad zupa gatava, pieberu saldētas dilles, pētersīļus un nedaudz bazilika.

Kartupeļu pankūkas

Šodien padomāju un secināju, ka turpmākajos pāris mēnešos noteikti manā blogā būs vai nu kūkas un saldie ēdieni vai kaut kas pavisam vienkāršs un elementārs. Un tas viss viena iemesla dēļ- kā jau vienreiz rakstīju kādā komentārā, manai ģimenei decembra beigas, janvāra sākums un februāris ir vieni smagi mēneši! :)

Kā jau visiem- īpašie datumi ir 24. un 31. decembris. Bet vēl mums ir jāsvin 6.janvārī, 12.janvārī, 16.janvārī, 7.februārī, 9.februārī, 25.februārī... nepaspēsim atgūties, jau 12.marts klāt, tad 20.marts... Tā nu mūsu ģimenē ir sakritušas tās svinamās dienas... Sakiet lūdzu, kurš to var izturēt? :)))))

Tādēļ šodien- par vienkāršo un elementāro. Šīs pankūkas no citām atšķir tas, ka nepeldinu tās eļļas vai tauku litros, bet cepu uz pannas, kurai nav nepieciešama taukviela- pannas, kas citkārt kalpo plāno pankūku cepšanai. Ja esat pieraduši, ka kartupeļu pankūkas tomēr ir mazliet treknas, tad var pieliet pilīti eļļas nevis pirms katras pannas, bet vienu reizi.

Vajadzēs-

1) ņemu vienu palielu bļodiņu ar kartupeļiem,
2) vienu olu,
3) 2 ēdamkarotes ar kaudzi miltu,
4) nedaudz sāli, dažreiz pieberu dažādus garšvielu maisījumus, pēc noskaņojuma.

DARU TĀ

Nomizoju kartupeļus. Nomazgāju un lieku virtuves kombainā rīvēt.

Agrāk mana omīte teica, ka viņai nepatīk, ka kartupeļi sanāk rīvēti skaidiņās, ka uz kartupeļu rīves ir labāk... Tā kā slinkums virza progresu, es izdomāju tā- ielieku kombainā gaļas nazi un vienlaicīgi arī rīvi. Sarīvēju kartupeļus, izņemu uzmanīgi rīvi ārā un vēl ar gaļas nazi sasmalcinu kartupeļu masu, tad tiešām nevar atšķirt vai ir ar rokām rīvēts vai nē. Jo ar rokām rīvēt zaļus kartupeļus vai burkānus mani neviens nepiespiedīs! :))))

Mazliet nospiežu šķidrumu vai nu caur sietu vai tāpat ar rokām un noleju. Piesitu olu, pieberu miltus, sāli, garšvielas.

Ņemu pannu un kārtīgi sakarsēju. Tā būs puse no šo pankūku veiksmes. Tad lieku ar karoti uz pannas kartupeļu masu un izlīdzinu pēc iespējas plānāku. Tā pankūkas izcepās ļoti ātri. Kā jau minēju, eļļu vai taukvielas neizmantoju nemaz.

Te Anitas blogā arī līdzīga tēma.

otrdiena, 2010. gada 28. decembris

PALDIES!


Tā nu sanāk, ka teju katru dienu jāsaka kādam PALDIES! Bet laikam jau svētku laikam tas piederas.

Līga Simkeviča! Lai kas Tu būtu, lai ko Tu darītu, lai kuru blogu Tu lasītu- liels paldies par Ziemassvētku dāvanu! :)

Neko tādu es nebiju gaidījusi- ar tādu sirsnību un rūpību veidota, tik grezna dāvana pilnīgi svešam cilvēkam, vārdu trūkst! Tiešām nevaru aprakstīt, cik ļoti mani tā iepriecināja!

Un paldies, Inese, ka vispār ko tādu ierosināji!
Šo rakstu nākamajā dienā! Man par lieliem priekiem, Līga ir ''atradusies'' vai pareizāk sakot, devusi par sevi ziņu! Viņai ir arī savs blogs! Jauki, ka tagad varu personīgi pateikt paldies! :)

pirmdiena, 2010. gada 27. decembris

Lai svētku sajūta turpinās jeb loterija bloga draugiem



Re- vieni svētki pagājuši, jāgatavojas nākamajiem! Bet mani vienmēr nogurdina pirmssvētku drudzis un dažreiz pat svētkos nav miera . Varbūt esmu tāda remdena, bet man gribas, lai ir nevis salūts vienreiz mēnesī, bet tādi mazi prieciņi nu vismaz vienreiz nedēļā :).

Tādēļ gribu mazliet pagarināt dāvanu laiku un no visas sirds dāvināt kādai lasītājai vai varbūt lasītājam manis izšūtus cimdus.

Pateicībā, ka jau gandrīz pusgadu esam kopā! Par to, ka jūtu Jūsu atbalstu, ka lasu Jūsu komentārus. Par to, ka manas mūžīgās bažas- tas nevienu neinteresēs, tas nevienam nebūs vajadzīgs, nav piepildījušās! Par to, ka mana bloga ''bariņš'' ir jau 46 lasītājus liels!

Tā kā teikt Oskara ceremonijas cienīgas runas man vēl jāmācās, sacīšu īsi- ja ir interese piedalīties loterijā, lūdzu līdz 2011.gada 5.janvārim atsūtiet man ziņu uz e-pasta adresi aija.ellina@inbox.lv.

Uzvarētājs tiks paziņots 2011.gada 6.janvāra rītā. :))))) Kapēc tieši tad? Nu varbūt tāpēc, ka tas būs manas dzimšanas dienas rīts :)))).

svētdiena, 2010. gada 26. decembris

Apsveikumu kartiņas ar pārsteigumu

Adresāti svētku dāvanas ir saņēmuši, varu padalīties ar dažām idejām, kas varbūt kādam noderēs citos svētkos.

Ļoti jau gribētos apgalvot, ka pati šo visu izdomāju, bet nē, būšu godīga- ideja aizgūta no manām mīļajām un gudrajām lielākā bērna bērnu dārza audzinātājām, bet kartiņas mācījos locīt pie Irēnas. Te arī ir smalks apraksts, kā jātaisa konkrēto veidu.

Tātad, doma bija uztaisīt svinīgas un glītas kartiņas, kurās iekšā būtu ieslēpts pārsteigums. Jautāju saviem bērniem, ko viņi var pateikt par katru konkrēto cilvēku, kam taisīju kartiņu- par omām, opi, manu omu un tēti. Tad visus domu graudus uzdrukāju, izprintēju, izgriezu un salīmēju uz iepriekš salocītas lapas. Izprintēju arī apsveicamā bildi un bērnu bildes.

Tātad, visu pēc kārtas- šādas izskatījās kartiņas no ārpuses. Par vāciņiem izmantoju kādu nomētājušos tapetes rulli, kas bija gana grezns Ziemassvētku apsveikumiem. Talkā ņēmu dažādas lentītes, pogas, mežģīni un tēta apsveikumam pat parastu gumiju.

Tāds izskatījās apsveikums, kad to atvēra vaļā.

Un te var tuvāk palasīt dažas gudrās domas, kas tika izteiktas, raksturojot mīļo omu un opi :)))))).



Manuprāt, pārsteigums izdevās un kartiņu saņēmēji bija iepriecināti un pārsteigti!

sestdiena, 2010. gada 25. decembris

Priecīgus svētkus!

Nu ko, mīļās un mīļie! Arī es Jums visiem sūtu virtuālus sveicienus un apskāvienus, cerot, ka svētki ir aizritējuši un rit tieši tā, kā bijāt iecerējuši un tieši tā, kā to grib tieši Jūsu sirsniņas! :)

Mani svētki rit zem kulināriskas rosīšanās zīmes. Esmu izcepusi veselu kaudzi ar kēksiem puišu Ziemassvētku ballēm bērnu dārzos. Pirmo reizi dzīvē esmu izmetusi atkritumos potenciāli garšīgus mandeļu- olbaltumu cepumus un šokolādes kūku un esmu sapratusi, ka ar manu tā jau ne visai gudro cepešplīti ir pavisam slikti! Bet tas jau nu nebūs iemesls raudāt! :)

Esmu atklājusi arī pa kādai ļoti vienkāršai un labai svētku receptei- te pavisam viegli izcepamas mandeļu sirsniņas, kuras esmu izmēģinājusi no pavisam svaigas Ievas Virtuves- 1.decembra numura.

Vajadzēs-

1) 200-220 gr miltu,
2) 100 gr sviesta,
3) 50 gr cukura,
4) 1 olas dzeltenumu (es liku divus)mīklai un

1) aprikožu džemu (es liku plūmju ievārījumu),
2) apgrauzdētas mandeļu skaidiņas,
3) pūdercukuru rotāšanai.

DARU TĀ

No miltiem, sviesta, cukura un olas dzeltenuma samīcīju mīklu, to pārāk ilgi nemīcot. Uz pusstundu to jānoliek aukstumā.

Mīklu izveltnēju, ar veidnīti izspiedu sirsniņas, liku uz cepamā papīra un izcepu mērenā karstumā. Pārsmērēju ar ievārījumu. Virsū liku mandeļu skaidiņas un pārkaisīju ar pūdercukuru.

Iespaidi- šie cepumiņi man likās ideāli- nekā lieka, bet garša ļoti laba. Tā kā mīklu ieliku ledusskapī un izņēmu pēc stundām divām, tad man likās, ka izveltnēt nebūs iespējams, bet tad vienkārši sadalīju to mazākos gabaliņos un sanāca viss kā nākas. Mīkla nebija ļoti elastīga, varbūt vajadzēja mazāk miltus un vairāk taukvielas, bet, kā jau sacīju, pēc nelielas piepūles rezultāts bija burvīgs!

ceturtdiena, 2010. gada 23. decembris

Katrai cepurītei savus cimdiņus... vai otrādi :)


Nu ko, svinīgais brīdis- Ziemassvētku vakars tuvojas. Ceru, ka lielais pirmssvētku drudzis arī pamazām rimstas.

Atrādu jums vēl pēdējo tapušo dāvaniņu manai krustmātei. Cimdiņi tika izadīti jau agrāk rudenī, bet tā kā bija tādi kā bez saimnieka, tad pieadīju klāt beretīti un sanāca komplektiņš...

Un tad es padomāju tā- kapēc man, rokdarbniecei ir daudz atsevišķas cepures un daži atsevišķi cimdu pāri, bet nav neviena skaista komplektiņa ar ko rotāties ziemā? Nu, piemāram, nesen gāju uz viena rokdarbu veikala ofisiņu un nāca pretī meitene- es biju pārliecināta, ka viņa darina kādas rotas, ko tieši šobrīd ir atnesusi uz veikaliņu! Viņai bija auskariņi, žabo un pat pie skaistajām kurpītēm bija pielikta auduma rota, kura noteikti bija pašgatavota! Paskatoties uz mani, noteikti nerodas sajūta, ka pieprotu darināt kādus rokdarbus! :))))))

Tad nu tapa mana pirmā nākamā gada apņemšanās- katrai cepurītei savus cimdiņus! Un sākt nēsāt to, ko esmu darinājusi! :))) Un beigt īstenot dzīvē principu- kurpnieks bez kurpēm! :)))))

Vai Jums, bloga lasītājas- rokdarbnieces, tas izdodas? Vai arī pārsvarā darinat lietas citiem?

trešdiena, 2010. gada 22. decembris

Vai es vēl protu uzšūt blūzi?

Par šo virsrakstu noteikti varētu brīnīties tie, kas mani pazina mūzikas vidusskolas un pirmajos darba gados mūzikas skolā. Jo tad es sev šuvu visu, sākot ar ziemas mēteli un beidzot ar vakarkleitu.

Bet tad nāca citi laiki, citas intereses, strādāju garas stundas birojā un šūšanai pilnīgi neatlika nekādas enerģijas. Likās pareizi par nopelnīto naudu aiziet uz lielveikalu un nopirkt kaut ko, pat ja tas beigās izrādījās ne visai augstas kvalitātes izstrādājums...

Kad piedzima bērni un sāku tos mājās auklēt, atkal radās interese par šūšanu. Bet bērni mazi, laika nav... tagad nu beidzot, nonācu līdz secinājumam, ka gribu ķerties klāt!

Kā parasti, nopirku žurnālu Burda, kā senos laikos, sameklēju blūzes piegrieztni un teicu vīram- šūšu sev blūzi a la bīstamā mājsaimniece, kurā ēst cepeti Ziemassvētkos. Uz ko vīrs man jautāja- kas tev liek domāt, ka Ziemassvētkos tu ēdīsi cepeti? :))))

Man gāja briesmīgi! Šujmašīna man neklausīja, audums bija pārāks plāns... Kronis visam bija tad, kad biju jau pie šūšanas beigām un netīšām bantes detaļā izgriezu caurumu!!! Ja tas būtu noticis blūzes pamatdetaļā, es noteikti izmestu visu āra un mestu mieru, bet tā- nomainīju detaļu un re- blūze gatava!

Ko es ar to visu gribēju teikt? Ka viss, ko gribam darīt, ir jādara regulāri! :))) Jo iemaņas, veiklība un uzmanība zūd!

Bet es jau nebūšu tā, kas padosies! :))) Gan jau taps vēl kāds apģērba gabals!

otrdiena, 2010. gada 21. decembris

Ziemassvētku smarža


Liekas, ka laiks skrien aizvien ātrāk- pēdējās dāvaniņu taisīšanas, bērniem pa kūkai jāizcep uz Ziemassvētku pasākumiem bērnu dārzā. Vēl pa vidu zēnistabas remonts iegadījies.

Šodien teicu sev- Stop! Pārvācu visas zēnu mantas no viesistabas uz pusi izremontētās bērnistabas (tā notiek, kad jādzīvo tur, kur iet remonts), samazgāju istabu, sakārtoju mantas un uztaisīju savus mīļakos Ziemassvētku dekorus- apelsīnus ar krustnagliņām.

Ja nebūtu ne egles, ne mantiņu rotāšanai, man pietiktu ar šiem apelsīniem. Pirmkārt, es dievinu to smaržu salikumu, otrkārt, oranžie akcenti pa visu māju... Un ja pat pa gabalu smaržu tik ļoti nejūt, vienmēr garām skrienot, var piebāzt degunu klāt un... Ziemassvētku noskaņojums atkal atgriežas!

Pamēģiniet! :)


Nu gadās arī tā: ''Eh, ko jūs te cilvēki māžojaties, tikai aizņem vietu uz palodzes :)))))))))''

svētdiena, 2010. gada 19. decembris

Raibs komplektiņš rosībai virtuvē

Tikusi vaļā no saviem melno cimdu kalniem, tā vien ilgojos pēc kaut kā krāsaina. Tālu nebija jāmeklē, jo vēl šovasar Abakhanā sapirkos riktīgi krāsainus kokvilnas dekoratīvos audumus. Tie, kas nepārtapa vasaras somās, gaidīja savu kārtu.

Uzšuvu komplektu virtuvei- priekšautiņu un siltumizturīgo cimdu. Es arī esmu atklājusi to, ka priekšauts nebūt nav vecmāmiņu aksesuārs, bet mēdz būt arī stilīgs un noderīgs jau nu noteikti!

Priekšautam ir kabatiņa un vēl tas nedaudz atšķirās no citiem ar to, ka tam lences iet krustā uz muguras un nav jāsien veselas divas- to, kas ap kaklu un to, kas ap vidu. Lences nav piestprinātas pie priekšauta sānu daļas, bet iet caur cilpiņām. Tāda veida lences noskatījos no viena priekšauta, ko sen atpakaļ nopirku kopā ar olīveļļas pudeli. Pareizāk sakot, olīveļļu nopirku, jo dikti gribējās klāt pievienoto priekšautu! :))))

Siltumizturīgo cimdu izoderēju ar sintaponu un nostepēju. Par oderi kalpoja džinsa audums, jo man vienmēr šķiet, ka šie cimdi varētu būt vēl siltumizturīgāki, nekā tie ir!


Krāsainu noskaņojumu!

sestdiena, 2010. gada 18. decembris

Aijas zeķuzvēri- cimduzvēri :)

Šodien, iegrimusi Ziemassvētku apsveikumu taisīšanā- locīšanā un līmēšanā, atcerējos, ka Ziemassvētku tuvošanās nozīmē arī pavisam tuvas gada beigas! Kārtējā, ātri paskrējušā gada beigas... Neteikšu, ka tas mani iedzina kādā depresijā, bet padomāt lika!

Par savām pirmajām tikšanās reizēm ar zeķu un cimdu zvēriem jau esmu rakstījusi, tagad atcerējos, kā kopā ar Salaspils PII Atvasīte, jeb runājot normālā valodā, bērnu dārza vidējās grupiņas bērniem taisījām šīs mantiņas. Audzinātāja uzaicināja mani piedalīties atvērto durvju dienās, kurās vecāki var darboties kopā ar bērniem. Tad pati nobijās, ka bērni vēl mazi un nekas nesanāks no zeķuzvēriem. Bet kā vēl sanāca! :) Sagatavoju mājās detaļas, bērniem atlika tikai sapildīt tās ar sintaponu un mēs ar audzinātājām ātri piešuvām galvas pie ķermenīšiem un lieta darīta! Attēlā redzamā aitiņa, kaķis, putns un zaķis tapuši tieši šajā pasākumā.

Oranžais zilonis ir mans pats pirmais zeķuzvērs un ja aprēķini mani neviļ, tad tapis jau pagājušajā gadā un tas vēlreiz pierāda, ka laiks skrien mežonīgi! Pērtiķis ir viņa draugs, lai nebūtu skumji vienam. Zaļais Žanis ar lielo punci ir dārza pārraugs, bet Huberts-suns ir virtuves palīgs, melnais suns ir leļļu teātra aktieris bērnu dārzā :) :) :). Tādi nu viņi sanākuši!

Jauku Jums arī jaunā gada gaidīšanu! :)

piektdiena, 2010. gada 17. decembris

Bērni darbojas ar sāls mīklu

Jau agrāk dažos blogos lasīju par sāls mīklu, ar ko bērniem patīkot darboties. Nedaudz pastrādājot Salatēta birojā par rūķi, redzēji, cik ļoti bērniem tīk darboties ar šo materiālu.

Tad nu ķerāmies pie lietas. Sajaucām apmēram glāzi miltu, glāzi sāls ar pusglāzi ūdens, bet varbūt ūdeni vajag mazāk, jo mūsu figūriņas diezgan ilgi kalta. Beigās procesu pabeidzām uz radiatoriem :).

Jau pats sākums- mīklas mīcīšana radīja milzīgu prieku.


Bet īstenībā mūsu mērķis bija izrullēt mīklu, sagriezt mazās plāksnītēs un uzrakstīt burtus uz tām, lai var likt dažādus vārdus.


Vēl arī uztaisījām tādu improvizētu ''desu'' spēli, kas bērniem ļoti iepatikās.

Ja kāds vēl nav mēģinājis šo nodarbi, pamēģiniet, bērniem tiešām patiks!

trešdiena, 2010. gada 15. decembris

Kā baltais briedis tika apsveikuma kartītē :)

Gribēju uzdāvināt briedi Ziemassvētkos. Bet kā tu tādu vienu briedi dāvināsi? Tūtā likt, vai? Ko tas dāvanas saņēmējs padomās?

Tātad vajag to briedi kaut kā noformēt! Ne velti tikko bijām ar bērnu kartiņu-grāmatiņu-blociņu taisīšanas kursos. Idejas saradās, ka nu tikai! Izdomāju, ka likšu to briedi iekšā kartiņā...

Bet briedis- persona tāda poētiska. Vajag viņu arī kaut kā literāri ''apstrādāt''. Atcerējos, ka pasakas par briedi ir dzirdētas, bet vai nu es kādu atceros no sākuma līdz beigām... Tad vērsos interneta plašumos un atradu mājas lapu http://www.pasakas.net/.

Un kapēc gan rakstīt saņēmējam- cik tu man dārgs un tava draudzība svarīga, visi tie vārdi skaļi pateikti (uzrakstīti) uzreiz tādi banāli paliek, var taču visu to arī rakstnieka vārdiem...

Tad nu izdrukāju ļoti skaistu pasaku par briedi. Kapēc vienmēr dzejolis jāraksta, būs vismaz kāda ''inovācija''! Liku lietā kursos samācītās lietas, pagatavoju kartiņu, pievienoju pasaku un beigās arī briedi, kurš aizsāka visu šo ņemšanos!

Nu mans briedis ir aizceļojis, pašai prieks un lūk, kā tas tapa-



Paldies, Irēna, par iedvesmošanu! :))))

Mani sapņu baltie brieži

Jau sen zināju, ka taisot Ziemassvētku rotājumus nespēšu sacensties, ne ar Ineses eņģeļiem, ne Annas zābaciņiem, ne Laines mantiņām. Bet man jau teju gadu bija atlikts malā Ievas Mājas žurnāls ar eglīšu mantiņu- briedīti, kuru gribēju taisīt jau pagājušajos Ziemassvētkos.

Tad nu šogad esmu tikusi pie saviem sapņu briežiem. :)

Tā kā žurnālā nebija dota ''piegrieztne'' briedītim, tad nokopēju attēlu, izgriezu un izmantoju to, veidojot savu briežus. Oriģinālā tie bija no filca, es taisīju no blīva trikotāžas auduma divās kārtās, pa vidu ieliku nedaudz vates.

Šis briedītis jau ir devies pasaulē, bet par to- citā ziņā!

pirmdiena, 2010. gada 13. decembris

Tualetes papīra rullīšu vidiņu otrā dzīve

Ieskatoties šajā interneta mājas lapā un nedaudz veltot laiku drukāšanai, pēc tam var iegūt nedaudz laika sev! :)

Derēs tiem vecākiem, kuru bērniem patīk griezt un līmēt un kuri ir sakrājuši kaut nelielu papīra rullīšu kartona vidiņu kolekciju! Jauku darbošanos!

Izdrukājamas spēles

Ja apnīk visas mājās esošās spēles un bērni prasa- izprintē kaut ko no interneta :))), tad var paskatīties šeit. Mēs atradām uz izdrukājām šobrīd mūsmājās aktuālos pasakas Mauglis varoņus un motīvus galda spēles izskatā. Ja esat draugos ar angļu valodu, viss ir saprotams, spēles noteikumi viegli, tādiem 4-6 gadniekiem pilnīgi pa spēkam. Vēl arī pašiem prieks izgriezt, kas griežams un salīmēt, kas līmējams.

Un pie viena var veikt arī izskaidrojošu sarunu par to, ka ne visi, kam gari mati ir meitenes :)))), jo mans mazākais bērns teica, ka spēlei klāt vēl esot 4 plikas meitenītes :D. Beigās vienojāmies, ka tas tomēr ir Mauglis, kam džungļos nav pieejama frizētava! :)

svētdiena, 2010. gada 12. decembris

Adatu turētājs

Jau zinu, ja ieiešu veikalā Otra elpa, tad noteikti tukšām rokām ārā neiziešu. Vēl jo vairāk, ja tur ir jāuzturās 2 stundas, kamēr bērns mācās taisīt grāmatiņas, tad kāds pirkums ir garantēts.

Šoreiz mani uzrunāja kāds pavisam mazs trauciņš, it kā tējas svecītes svečturītis. Nezinu pat, kas mani tik ļoti piesaistīja, bet skaidri zināju, ka tas pārtaps adatu turētājā. Ideju, protams, nošpikoju! :)

Uztaisīju tādu kā spilventiņu no kokvilnas auduma, piepildīju ar sintaponu un jaunais priekšmets gatavs!

Varu tagad strādāt un sapņot par atvaļinājumu kaut kur Krētas salā vai tamlīdzīgā vietā!


Aizmirsu pieminēt, ka trauciņš maksāja 0.50 ls, kas tika ziedoti labdarībai, jo šāds ir veikala mērķis.

sestdiena, 2010. gada 11. decembris

Jauka diena- iedvesma ilgam laikam

Šodien ar vecāko bērnu nolēmām lietderīgi atpūsties un iemācīties ko jaunu- braukt uz Rīgu un piedalīties Otrās Elpas radošajā darbnīcā ''Apsveikumu, grāmatiņu un piezīmju blociņu izgatavošana''. Darbnīcu vadīja Irēna Lauriņa un ar to bija izteikts viss- jābrauc! :)

Nu esam pārradušies mājās apmierināti un jaunās zināšanas jau tiek nodotas mazākajam brālim :DD.

Es savukārt sasmēlos idejas, ko var izmantot arī Ziemassvētku dāvanu veidošanā.

Tā nu mums sanāca-



Šajā nodarbē man ļoti patīk tas, ka te ir panākama liela dažādība- var taisīt parastas grāmatiņas no izlietotiem papīriem un lietot kā ikdienas piezīmju blociņu un var taisīt super greznus apsveikumus no dārgiem papīriem- kā kurā brīdī vajag, ir nepieciešams vai ir iespējams!

Ceram uz jaunām meistardarbnīcām Otrā Elpā!

piektdiena, 2010. gada 10. decembris

Paldies!

Tāds traks decembra virpulis sen nav bijis! Visu laiku skrienot, redzu, ka Aijas lietu sekotāju pulciņš ir palielinājies līdz 41 lasītājam. Katru mīļu brīdi paturu prātā, ka man ir jāpasaka paldies! Ievēroju katru, kas ir pievienojusies un esmu par to sajūsmā!

Nu tad- liels paldies visām, kas pievienojušās sekotājiem nesen, paldies arī senākām lasītājām! Paldies par komentāriem, paldies tiem, kas vienkārši mani iepriecina, paldies tiem, kas liek attīstīties un meklēt ko jaunu! Joprojām dažreiz neticu, ka rakstu blogu un neticu, ka tik daudz cilvēki to lasa! Jūs mani iedvesmojat darboties!

Paldies!