pirmdiena, 2011. gada 31. janvāris

Ikdienas proza no smieklīgās puses

Vai, manu dieniņ, nu kā lai rod līdzsvaru dzīvē? Kamēr atļaujos šonedēļ žēlot sevi par joprojām sāpošu žokli un mēģinu izbēgt no nepatīkamajām sajūtām draudžaini adot un papildinot savas aksesuāru kolekcijas... kas gan notiek mājā?

Nu to var aplūkot šajā bildē... :))))))) Nabaga bērnam visvecākās un nolāpītākās zeķes kājās un tās pašas ar caurumu! :))))

Aija, saņemies! :)))

svētdiena, 2011. gada 30. janvāris

7 jautājumi

* Ilustrācijai izmantots fragments no Ievas Lauriņas augstskolas darba


Kā izrādās esmu mazliet atpalikusi no aktualitātēm blogu pasaulē un biju palaidusi garām, ka ceļo tāda kā anketa blogotāju vidū. Saņēmu stafeti no Anitas.

Vispār īpaši neesmu sajūsmā par ''ķēdes'' vēstulēm vai tamlīdzīgām lietām, bet no otras puses- kas tad ir anketas un atmiņu klades :))))? Iespēja apstāties un mazliet padomāt par dzīvi, iespēja tuvāk iepazīt citus blogotājus (ja cilvēks raksta par kulināriju blogu, viņš noteikti ikdienā neizpaudīsies par tēmu ''ko pamani pretējā dzimumā'' :)))) ), veicināt kontaktus starp interneta ''rakstniekiem''. Un ja tā, tad kapēc neatbildēt uz 7 jautājumiem? :)

1. Kas ir pirmā lieta, ko tu iedomājies, kad piecelies no rīta?
Parasti pārdomāju, kas ir jādara, kas ir ieplānots. Ja bērni ir mājās, tad nav laika domāt, ceļos un daru, kas jādara.

2. Pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā?
Svarīgs kopējais iespaids. Izturēšanās. Negribu pamanīt truluma pazīmes. Tas nenozīmē, ka augstu vērtēju tikai tos, kam 3 augstskolas pabeigtas. Ja jautājums būtu- ko es pamanu un atceros pretējā dzimumā, tad es atbildētu- balsi un rokas.

3. Pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?
Ļoti negribu uz neapdzīvotu salu! Ja tur būtu mobilā telefona zona, tad ņemtu telefonu un datoru arī. Baidos, ka bez sakariem neizdzīvotu! :)

4. Kas ir pēdējais, ko tu apēdi?
Hanzas maiznīcas maizes Maģiskie rudzi šķēli.

5. Pēdējais cilvēks, ar kuru tu runāji pa telefonu?
Ar vīramāti vakar no rīta.

6. Pēdējā filma, ko tu noskatījies?
Kinoteātrī skatījos filmu ''Last night''. Pa televizoru ar vienu aci redzētās, paralēli adot, neskaitu.

7. Pēdējā grāmata, ko tu lasīji?
Vēl joprojām lasu Imanta Ziedoņa un Noras Ikstenas ''Nenoteikto biju''.

Stafeti nododu Irēnai un Annai! :)

sestdiena, 2011. gada 29. janvāris

Sev par prieku

Turpinu darboties savas personīgās akcijas ''Katrai cepurītei savus cimdiņus'' jomā. Šoreiz gaiši violetā berete ir sagaidījusi dūraiņus. Ieadīju arī nelielus motīvus no beretes raksta. Beretes modeli un tehnisko zīmēju skatījos šeit.

Ir vēl dažas ieceres, kuras paturēšu prātā un centīšos realizēt!

Jaukas visiem brīvdienas!

piektdiena, 2011. gada 28. janvāris

Cepumi no kama miltiem

Gadu mijā rakstīju, ka veltīju vienu vakaru meklējumiem Igaunijas kulinārajos blogos. Ar google tulkotāja palīdzību meklēju receptes, kurās būtu izmantoti kama milti jeb kā rakstīts uz etiķetes- rupji maltu grauzdētu rudzu, miežu, kviešu un zirņu graudu maisījums. Kā izrādās, igauņi izmanto kama miltus itin plaši- sākot ar pankūkām un beidzot ar šokolādes trifelēm.

Šoreiz cepumi. Recepte atrasta šeit.

Vajadzēs-

1) 400 gr kama miltu,
2) 200 gr rūgušpiena (es izmantoju paštaisīto jogurtu),
3) ~ 230 gr cukura ( šo daudzumu var arī samazināt, ja liekas par saldu),
4) 2 olas,
5) 2 ēdamkarotes kausēta sviesta (es pielēju olīveļļu, jo sviests nebija ledusskapī atrodams),
6) 2 ēdamkarotes kartupeļu miltu,
7) 0,5 tējk. cepampulvera,
8) kanēli, vaniļu, rīvētu citrona miziņu pēc izvēles,
9) es liku arī kaltētas dzērvenes.

Gatavoju no puses minēto sastāvdaļu. Sanāca apmēram kādi 20 cepumiņi.

DARU TĀ

Sajaucu olu ar cukuru, pieberu miltus, jogurtu un visas pārējās sastāvdaļas. Mīkla sanāk mīksta un nedaudz lipīga, lai izliktu uz cepamās pannas, nedaudz saslapinu rokas. Varbūt, ja nevēlas ieapaļu formu, var likt ar karotīti.

Manuprāt, šie ir īsti ikdienas cepumi tādiem kā es, kas zina, ka našķējas un našķēsies, tādēļ meklē nedaudz veselīgākus niekus. Auzu pārslu cepumi, brokastu musli cepumi, tagad arī kama miltu cepumi labi iederas šajā sarakstā. Un, protams, jābūt arī draugos ar nedaudz īpatnējo kama miltu garšu! :) Ja tā patīk, tad viss ir kārtībā. Arī bērni ēda!

ceturtdiena, 2011. gada 27. janvāris

Jaunā gada nodomi pamazām tiek pildīti

Aptuveni mēnesi atpakaļ rakstīju, ka mani sarūgtina tas, ka nevaru pati sev neko skaistu radīt- nevis tā stihiski, grābstoties, bet tā plānveidīgi un skaistos ansambļos :))))) Kāpēc pie jaunās cepures nesāju aizpagājušā gada cimdus? Kāpēc auduma ziedus veidoju uz dullo, nevis tādus, kas piestāvētu manai žaketei?

Varbūt tāpēc, ka manu uzmanību prasa pirmā, otrā un piecpadsmitā lieta un neviena no tām nav saistīta ar manis pašas izdaiļošanu un labsajūta uzlabošanu! :) Bet tas viss ir novēršams! :)

Lūk, mana sarkanā beretīte ir sagaidījusi savus cimdiņus!

Pirkstaiņus nebiju pati adījusi kopš tīņu gadiem! :) Viss izdevās. Vēl ieskatījos M.Maksimovas grāmatā Adīšanas un tamborēšanas ābece (izdota 1981 gadā). Dzija tā pati, kas beretītei- akrila dzija un kid mohēra, katra vienā kārtā. Īkšķim pieaudzēju valdziņus, tikai neatstāju pieaudzējuma vietā caurumiņus, bet uzņēmu grieztos valdziņus.

Nebija grūti radīt kaut ko sev pašai! :)

trešdiena, 2011. gada 26. janvāris

Tunča rīsu salāti

Vakar atskanēja zvans no kaimiņienes: ''Mana māsa izvācas no dzīvokļa un met ārā Burdas, vai atnest tev vai izmest?''. Nu nekādā gadījumā neizmest :)!

Paldies kaimiņienei, ieguvu ne tikai dažas labas piegrieztnes, bet arī garšīgas vakariņas šovakar.

Tātad- žurnāls Burda 2008/1. Salāti nosaukti ''Katalonijas salāti ar rīsiem''... lai nu paliek tā Katalonija, bet salāti atbilda visām manām gaidām gan garšas ziņā, gan izskata- nu īsta krāsu terapija!

Vajadzēs (daudzums paredzēts 4 personām)-
1) 200 g rīsu,
2) 100 g zaļo olīvu bez kauliņiem,
3) sarkano papriku (man bija dzeltena),
4) 1 lielu tomātu (es ņēmu ķirštomātiņus),
5) 150 g konservēta tunča,
6) 2-3 marinētus gurķus (es lietoju Spilvas pipargurķīšus),
7) olīveļļu un viena citrona sulu,
8) melno malto piparu u.c. garšvielas (es lietoju Santa Maria Vidusjūras garšaugu maisījumu).

DARU TĀ

Es neievēroju receptē dotās proporcijas, taisu tādu daudzumu, cik paredzēts ēdāju.

Novāru rīsus, ūdenī piemetot klāt buljona kubiņu. Ūdeni noleju, rīsus atdzesēju, bet atstāju nedaudz siltus.

Sagriežu visas sastāvdaļas, savienoju ar rīsiem, pārleju ar olīveļļu (citronu šoreiz nepievienoju). Samaļu melnos piparus un pārberu Vidusjūras garšaugu maisījumu.

Man ļoti garšoja, pamēģiniet arī jūs! :)

Atpakaļ realitātē

Vai, meitenes, joki vien ar mani atgadās... Pareizāk sakot, tieši tā es mēģinu uztvert dzīvi! :) Piemēram, nedēļu atpakaļ uzzināju, ka man ir jāizrauj zobs. Kļuva kaut kā neomulīgi... Varat iedomāties- pirmais zobs manā mūžā, neskaitot piena zobus :))))). Tā arī dakterim pateicu: ''Pirmo zobu man rausiet, tā, ka pēc jums spriedīšu par visiem ķirurgiem!'' :))))))

Šodien jau esmu ''atgājusi'', bet vakar tas tiešām likās komiski- ka viens itin simpātisks vīrietis stundas garumā man mēģina salauzt žokļus, vismaz spriežot pēc tām darbībām, ko viņš veica- tā likās!

Bet, ja bez jokiem- paldies, dakter Māri Sedleniek, par izdarīto! Jums nu gan ir darbiņš, ne katrs to varētu veikt!

Nu ko, ķeršos atpakaļ pie saviem darbiem! Jāuzšuj vēl 2 melni cimdi un vakarā gribu atrādīt arī pirmo izpildīto jaungada apņemšanos. Vai atceraties?

pirmdiena, 2011. gada 24. janvāris

Blūze ar pievienoto vērtību

Šodien cīnos ar kārtējiem pieciem melno cimdu pāriem. Šobrīd esmu tikusi tieši līdz pusei- esmu uzšuvusi tieši divus ar pusi :))). Jūtu, ka negribu vairs skatīties uz melno krāsu!

Atrādu pasen tapušu izšūtu blūzi. Kā teiktu liki, blūzi ar pievienoto vērtību.

Blūze pirkta pie Gerkena, apmēram par 1.50 Ls, laikā, kad nebija iespējas staigāt pa veikaliem un pirkt ko jaunu, izšūta ar mulinē diegiem. Es apbrīnoju mulinē diegu spēju nemainīt krāsu, lai cik reizes tie būtu mazgāti! :) Izšūtais motīvs no žurnāla Anna.

Un, starp citu, šis bija viens no maniem pirmajiem rokdarbiem pēc bērnu piedzimšanas, kad atradu pirmo brīvo laiciņu, lai kaut ko padarītu rokdarbu jomā. Atceros, ka jutos kā varone! :)))))

svētdiena, 2011. gada 23. janvāris

Re, cik jauki!

Vai nav skaisti un jauki! Atkal jauna ideja, jauna akcija, varam saukt kā gribam, bet, ja tās mērķis ir vairot prieku un pozitīvas emocijas, tad es piedalos! :)

Par visu sīkāk var izlasīt šeit- Ineses blogā.

Paldies, Inese, ka arī es esmu saņēmusi dāvanu no Tevis!

sestdiena, 2011. gada 22. janvāris

Karību ballīte

Nē, nē... tikai manā galvā ir tā ballīte! :) Kā nu kurš cīnās ar saules trūkumu un aizputinātām takām! Es- ar Karību ballīti manā galvā! :)))))

Vajadzēs šādas lietas-

Pārgriež apelsīnu un pusēm.

Izņem apelsīna mīkstumu ārā.

Sagriež banāniņu, bumbierīti un apelsīna gabaliņus. Saliek apelsīna miziņas ''trauciņā''. Pārlej pa virsu iepriekš sagatavoto želeju. Tur ledusskapī, kamēr želeja sarec.

Ballīte var sākties!

Izšūtas galda salvetes

Te vēl viena ideja ātrai dāvanas veidošanai tiem, kas ir ar izšūšanu uz TU.

Kad mani abi bērni bija vēl ļoti mazi, nekur īpaši no mājas ārā netiku, bet gribējās ko jaunu, sapratu, ka var itin labi iztikt ar to, kas ir mājās, tikai nedaudz uzlabojot vai izrotājot. Savā ziņā tieši tā arī nonācu pie savu izšūto cimdu idejām.

Šis darbiņš tapis, izmantojot iepriekš izpārdošanā pirktas lina salvetes un mulinē diegus.

Izšūšanas motīvs no žurnāla Anna 2002.gada oktobra numura. Izmantota tikai daļa no motīva, jo sākotnēji tas domāts galdauta izšūšanai.

Tiešām nezinu, vai vēl šie žurnāli Anna ir nopērkami, bet agrāk man viņi ļoti patika, jo tiem bija klāt izšūšanas motīvi, kurus varēja pārkopēt uz auduma, nogludinot ar gludekli. Tāds bija arī šis, ko es lietoju.

Neliela piepūle un jauka, maza dāvaniņa gatava!

piektdiena, 2011. gada 21. janvāris

... iekšējais ēzelītis

Kopš Ziemassvētkos ienāca prātā ideja, dzejas rindu vietā apsveikumam pievienot, piemēram, pasaku, man šī doma patīk aizvien labāk. Paldies, Irēna, par iedvesmošanu!

Šoreiz tapa pavisam maza 4 lappušu grāmatiņa ar poētisku pastāstiņu Ēzelītis no Imanta Ziedoņa un Noras Ikstenas grāmatas ''Nenoteiktā bija''.

Man ļoti patīk šīs grāmatiņas vai kartiņas lapu savienojuma veids- parasti caurumiņi, gumija un, piemēram, muļķīgā kārtā nolauztais orhidejas zariņš. Ēzelīša bildi atradu interneta plašumos.

Vēstījums saņēmējam? Paldies, ka paņēmi mani līdzi uz izrādi ''Ziedonis un visums''. Tā mani ļoti iespaidoja. Kādreiz pārlasi Ēzelīti un atceries mūsu kopīgo gājienu uz teātri! :)

Mana dāvana no sirds

Beidzot arī es varu Jums atrādīt savu dāvanas variantu, jo gaviļniece ir apdāvināta un vairs nekādu noslēpumu!

Taisu dāvanu savai Draudzenei. Un šoreiz pilnīgi pretēji parastajai racionālajai domāšanai- gribu krāšņu, gribu greznu, gribu, lai sanāk dāvana-svētki! :)

Parasti, ieraugot veikalā kādu izdevīgu piedāvājumu, izmantoju to un nopērku praktisku lietu, kas varētu noderēt. Tādēļ arī šoreiz pēc dvieļa neeju uz veikalu, bet paņemu to no plaukta, kur tas jauns un nelietots gaidījis savu kārtu!

Vajadzēs-

1) lielu frotē dvieli,
2) mākslīgā zīda audumu un atlasa lentītīšu atgriezumus,
3) metāla pakaramo (uz kura izsniedz drēbes no ķīmiskās tīrītavas),
4) sintaponu,
5) šujmašīnu, diegus u.c.

DARU TĀ

No zīda auduma sataisu 6 puķes. Ziedu veidošanas piemēru skatos grāmata "Dekoratīvi auduma ziedi''. Jāsaka, ka šajā grāmatā ir tiešām ļoti viegli saprotamas pamācības.

Puķes cenšos šūt ļoti rūpīgi. Neizmantoju, ne organzu ne tillu, tikai zīda audumu, jo jādomā arī par to, kā šo dvieli varēs izmazgāt.

Piešuju puķes dvieļa galos. Apsienu katru puķīti ar lentīti, veidojot stilizētas lapiņas.

Ķeros pie pakaramā apšūšanas. Sākumā aptinu to ar sintaponu, piediedzu, lai nekrīt nost.

Uzzīmēju uz zīda auduma piegrieztni, izgriežu un sašuju.

Abas pleciņu puses izvelku uz labo pusi un uzvelku uz pakaramā, sašuju ar neredzamu dūrienu. Vīles vietu aptinu ar lentītēm, sasienu.
Agrāk šūtus pakaramos var apskatīt šeit.



Daudz laimes dzimšanas dienā, Antra!

ceturtdiena, 2011. gada 20. janvāris

Spaidermens vinnē, sliktais zaudē

Neskatoties uz kādu drukas kļūdu, un priecājoties par pozitīvo vēstījumu, jāatzīmē, ka vēl šis Kristiana darbs ir iezīmīgs ar to, ka skatītājiem ir dots arī darba saturisks izklāsts! :))))) Līdz šim bija tikai zīmējumi, tagad ir arī teksts! Viss iet uz priekšu! :)

trešdiena, 2011. gada 19. janvāris

Marinēta siļķe

Tā kā esmu šodien uztaisījusi skaistu lietu, kuru nevaru vēl rādīt :), tad būs kas pavisam parasts- marinētas siļķes recepte.

Recepte derēs tiem, kam ir interese šiverēties pa virtuvi un nedaudz ietaupīt. Recepte no klades, kas ir zem Minces. Tāda dusmīga šodien izskatās!

Vajadzēs-
1) 3-4 sālītas treknas siļķes,
2) marinādei- 1,5 glāze ūdens,
3) 75 ml 9% etiķa,
4) 1 vai 2 sīpoli,
5) 3 lauru lapas,
6) 4 tējkarotes cukura,
7) daži pipari, kāda krustnagliņa.

Pērku siļķi šādā iepakojumā.

Iztīru, noņemu ādu un izņemu asakas.

Uzvāru marinādi no visām sastāvdaļām, izņemot etiķi, to pievienoju, kad marināde uzvārīta- sīpoli palikuši tādi kā zeltaini.

Šī ir tāda marinādes pamatrecepte, pārējais katra ziņā- variācijas sākot no sarkanvīna un beidzot ar sinepēm, papriku un ko tik vēl ne! :)

Kad marināde atdzisusi, lejam pāri siļķēm un ļaujam marinēties kādu nakti vai dienu. Vienkārši un labi!

otrdiena, 2011. gada 18. janvāris

Kur esi, ideālā pasaule?

Zinu, zinu, ka tādas nav! Liktenīgas nejaušības, cilvēciskais faktors, visādi tur kāzusi, forsmažori un kas tik tur vēl...

Ja būtu zinājusi, ka katru dienu domāšu, kur palikusi mana loterijas dāvana Anitai, kādā putekļainā kaktā iesprūdusi vai citādā ķibelē iekļuvusi, es būtu ar kājām uz Rīgu aizgājusi un nogādājusi pati dāvanu adresātam... No 8.janvāra, kad izsūtīju paciņu ir pagājušas... daudz dienas. Ja būtu braukusi ar vilcienu, man tas sanāktu 2 x lētāk, nekā nosūtīt paciņu, kura netiek piegādāta...

Anita mani mierina, ka tas esot norakstāms uz svētku laika ķibelēm... bet man liekas, ka atkal kāds nav paveicis savu darbu godam... Ļoti ceru, ka kļūdos!

Lai nu kā, Anita savu dāvaniņu saņems, neskatoties ne uz ko...

Bet man vienkārši bija kādam jāpasūdzas! Kam, ja ne saviem blogdraugiem, vai ne?

Cerams, ka rīt- jau gaišākās noskaņās! :)

Pēc piecām minūtēm...
Meitenes (un zēni)!!! Es to zināju! :) Es zināju, ka tieši tad, kad rakstīšu šo ziņu blogā, Anita man rakstīs e-pastu, ka beidzot ir saņēmusi cimdus! :) Tas ir kaut kāds sviestmaizes likuma paveids, bet tas darbojas!
Labs viss, kas labi beidzas. Visiem jauku vakaru!

pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris

Kleita un... atmiņas

Tā nu sanāk, ka man otru vakaru pēc kārtas ir tādi kā atmiņu stāsti... Sakiet paldies Zkss, jo viņa ievēroja auduma puķu skaisto fonu- melno samta trikotāžas kleitu! :) Galu galā, kāpēc gan nevarētu pastāstīt par kleitu!

Domāju, ka katra zina situāciju, ka veikalā iekārota lieta, atnesta mājās, neiedzīvojas pie mums un tā arī nekad nekļūst patiesi MŪSU lieta. Un esmu pārliecināta, ka nav tam sakara ne ar cenu, ne firmas zīmi.

Šodien pašķirstīju albumu un ieraudzīju, ka kleitiņa ir pie manis kopš 1999.gada decembra. Steigā nopirkta pirms Rīgas Fondu biržas ziemassvētku balles, kur toreiz strādāju par Sekretariāta vadītāju. Laikā kad Cērps vēl nebija finanšu uzraugs Zviedrijā, Nagla vēl nevadīja De facto un Ilmārs Poikāns ne tikai nebija vēl kļuvis par NEO, bet laikam vēl mācījās skolā :))))))(jā, jā, tie visi ir mani bijušie darba biedri). Novērtējiet, cik ūdeņu aiztecējis kopš tā laika.

Pirkta garāmskrienot Cubus veikalā, knapi uzmērīta, atnesta mājās, šī kleita ir kļuvusi par nemainīgu vērtību manā skapī. Es neesmu to pārāk bieži vilkusi, bet doma, ka man ir šī kleita, mani silda :). Kad to uzvelk, ir tāda sajūta, ka tā ir otra āda, nevis kāds mākslīgs apģērba gabals.

Interesanti ir tas, ka kleita pati par sevi ir skaista, bet tā ir arī ideāls fons, lai izceltu citas drēbes- fons, kas nenobāl un nepazūd.


Der gan kā fons auduma ziedu bildei,

... un gana laba arī svinīgās Ziemassvētku pusdienās ciemos pie vīramātes. Ar citu puķi rotā! :)

Kad paraugos uz savu melno samta kleitiņu, pārņem tādas kā skumjas par visām tām labajām un jautrajām ballītēm, ko neesmu apmeklējusi... No otras puses- tā ir arī kā tāds apsolījums, ka balles vēl būs!

Meitenes, galvu augšā, augstpapēžu kurpes kājās! Kas tik vēl viss mūs sagaida!!! ... :))))))))

svētdiena, 2011. gada 16. janvāris

Auduma ziedi un atmiņas

Bērnībā, kad sāku iet skolā, daudz laika pavadīju viena. Brāļu un māsu man nav, vecāki gāja darbā, sevišķi daudz draugu man pirmajās klasēs arī nebija. Mēs pārvācāmies dzīvot uz lielu un aukstu dzīvokli Kr.Valdemāra ielā un vecāki manā istabā nolika sekciju. Sekcijas 3 atvilknēs bija viņu mantas, kas laikam nesatilpa viņu pašu istabā. Man tas īpaši nepatika, bet tajās atvilknēs bija arī šis tas interesants.

Bija arī šis tas dīvains, piem., kastītes ar uzrakstu Bļesna ļetņaja (krievu valodā). Tikai nesen sapratu, kas tas bija kaut kas ar makšķerēšanu saistīts. Bija arī auduma ziedi no mammas tērpiem un auskari- klipši. Šīs divas lietas bija mani mīļakie rotāšanās objekti, ja, protams, neskaita augstpapēžu kurpes, kuras es pa laikam pavalkāju pa māju. Jā, jā, manai māmiņai ir knapi 35 izmēra kājiņa, tā, ka šīs kurpes man jau derēja visai ātri.

Visas šīs atmiņas manī atgriezās, kad tētis (!!!) man dzimšanās dienā uzdāvināja grāmatu Dekoratīvi auduma ziedi.

Biju pārsteigta un sajūsmināta par šādu dāvanas izvēli! Man ļoti patīk auduma ziedi. Vakar vakarā nolēmu pamēģināt- lūk, kas man sanāca.





Protams, ka ziedus veidoju no mājās esošajiem audumu pārpalikumiem.

Un ziniet, ko es jums teikšu? Grāmatā ir vēl 16 citu ziedu veidošanās pamācības! :))))) Tuvākajā laikā būšu ļoti aizņemta! :))))))))))