ceturtdiena, 2011. gada 31. marts

Brošu laiks, puķu laiks...


Šodien gribēju mazliet ''paķimerēties''. Tā, lai darbiņš prasītu izdomu, pacietību, bet lai rezultāts būtu redzams diezgan ātri. Sakrita arī ar dažu pasākumu, kam gatavojos, bet par to citreiz.


Sanāca trīs matu sprādzītes. Pamatā no filca un dažiem izšūšanas rotājumiem. Puķītes pie sprādzes piešuvu ar diegu, bet uzliku arī pilienu karstās līmes.


Mince gaida puķes dārzā (sveiciens visiem blogukaķiem)



Mince, tāpat kā mēs, visi gaida siltu laiku, zālīti un puķu ziedēšanu ārā. Bet kamēr tā visa vēl nav, var pasādēt pie acālijas.

Var papozēt pie orhidejām.

Un, protams, pasnaust pie rozēm! :)))) Un vēl, ja kāda prasmīga fotogrāfe vai vienkārši kaķa īpašniece zina, kā noņemt kaķim (2. bildē) no acīm nost tos lielos zaļos lukturus, tad lūdzu ziņojiet. Mans bilžu redaktors rediģē tikai cilvēku acis, kaķim laikam vajadzīga cita programma! :))))

otrdiena, 2011. gada 29. marts

Auzu pārslu cepumi. Variācija par tēmu



Vajadzēs-
1) 250 g pilngraudu auzu pārslu,
2) 85 g miltu,
3) 175 g cukura (es lieku krietni mazāk un brūno cukuru),
4) 175 g sviesta,
5) 100 g medus,
6) 1 olu,
7) 0,5 tējk. soda (derēs arī cepamais pulveris),
8) 100 g žāvētas aprikozes.

Es taisu no puses minēto sastāvdaļu, man sanāk 10 palieli cepumiņi.

DARU TĀ

Aprikozes nomazgāju un smalki sagriežu.

Izkausēju sviestu, cukuru un medu. Ja medus būtu šķidrs, tad es to nekarsētu, pieliktu vēlāk klāt, bet tā kā mans medus ir ļoti sacukurojies un ciets, tad nekas neatliek kā to kausēt kopā ar sviestu un cukuru. Noņemu no uguns.

Pievienoju auzu pārslas, miltus, sodu un aprikozes. Atsevišķi nedaudz sakuļu oliņu un pievienoju visam klāt. Ar slapjām rokām veidoju nelielas bumbiņas un lieku uz pannas, kas izklāta ar cepamo papīru.

Žurnālā sacīts, ka jāliek sakarsētā cepeškrāsnī uz apmēram 15 minūtēm un 180 grādos (es daru savādāk, jo mana plīts uz atzīmes 180 grādi un 15 minūtēs neizceptu neko).

No žurnāla Škola Gastronoma, Nr. 19 (165), 10/2010.

Lai labi garšo!

Uzlabota... jeb ''parunā ar čaļiem''

Kad strādāju Rīgas Fondu biržā, viceprezidentam bija teiciens- parunā ar čaļiem. Tas nozīmēja- ja nepieciešams risināt kādu problēmu vai darīt kādu lietu, pirms tam vajag parunāt ar cilvēkiem par to, vismaz papļāpāt... Ja neko derīgu neuzzināsi, tad pašam varbūt radīsies kāda ideja, varbūt kāds padalīsies ar savu pieredzi, kas noderēs tev :)))).


Blogs jau laikam arī ir tieši šis process- parunāšana ar čaļiem :D, pat ja tās ir manas mīļās meitenes- blogdraudzenes!


Lūk, vakar saņēmu komentārā Ineses konstruktīvu kritiku, ka soma esot par garu... Man pašai it kā tā nelikās. Mani atkal mazliet neapmierināja apakšmalas, kā lai to pasaka- elastīgums. Tad nu šorīt, 6 no rīta, tieši sakarā ar Ineses komentāru man ienāca prātā doma, kas jādara! Izgriezu somu uz kreiso pusi, apakšmalā saspraudu, tad sadiedzu un tad nošuju apmēram kādu 1,5 cm malu. Ko ieguvu? Uzlaboju somas proprociju, padarot to nedaudz īsāku un arī atrisināju pārliekās elastības jautājumu- nošūtā vīle it kā veido somai saturīgāku ''dibena'' vai pamata daļu.


Secinājums viens- adot somu, lai arī konstruktīvi nevajag, bet nepieciešams taisīt vīli arī apakšmalā, jo adījums tomēr ir elastīgāks, nekā tamborējums.


Jā, un atbildot uz Ineses jautājumu, gatavas somas izmēri ir- platums ~ 32 cm un augstums 26 cm.


Parunā ar čaļiem! :)))))))

pirmdiena, 2011. gada 28. marts

Ir tapusi!

Nezinu vai to novelt uz paviršu attieksmi pret dzīvi vai labāk nosaukt par interešu daudzpusību :), bet es nevaru vienus rokdarbus darīt ilgstoši. Mani aizrauj aizvien jaunas lietas un idejas un vienmēr gribas mēģināt ko jaunu. Pilnīgi nesaprotu, kā es varēju pirms bērnu piedzimšanas nostrādāt vienā darba vietā 13 gadus...

Bet šoreiz runa par somām- pagājušajā vasarā šuvu somas un varētu turpināt tādā garā, bet nē- man jāmēģina atkal kas jauns! Tamborēto somu jau jums atrādīju, tagad pienākusi kārta adītajai. Te tā ir!



Akrila dziju nopirku Rimi izpārdošanā. Rokturus Avotu ielas audumu veikalā. Oderes audumu atradu draudzenes dāvinātajā audumu maisā :).

Adījums bija pavisam vienkāršs- * 6 valdziņi ‘’rīsiņā’’, 5 kreiliskajā adījumā, 6 valdziņi pīnei, 5 kreiliskajā, 6 pīnei, 5 kreiliskajā *, tad šis raksts un no * līdz * spoguļattēlā.

Adīju aptuveni 35 X 56 cm lielu taisnstūri, kuru pārlocīju uz pusēm, sašuvu sānu vīles, pieadīju kreiliskā valdziņā adītus taisnstūrus rokturu piestiprināšanai. Iešuvu oderi ar divām kabatām, vienu no tām mobilajam telefonam. Uztaisīju 8 ''bārsktiņbumbuļus'', pa 4 katrā somas pusē. Aizdares somai nav, jo ar šādiem rokturiem, turot somu, tā vienmēr ir ciet.


Esmu apmierināta ar padarīto! Ziemas apsēstība cimdi ir beigusies, varu pievērsties vasaras apsēstībai- somām!

''Rumbulīši'' brauc uz dabas muzeju

Vakar bija viena ērmota diena! Izdomājām draudzīgā ģimenes lokā doties uz Dabas muzeju. Aizgājām uz staciju, pusstundu gaidījām vilcienu, tas neatbrauca... Bez mums uz perona bija vēl cilvēki. Gājām uz autobusu, atkal pusstundu stāvējām, beidzot nokļuvām Dabas muzejā. Atceļā stacijā brīnījāmies, kāpēc katrs otrais pulkstenis rāda savādāk. Piegājām pie kasieres, es pajautāju, cik ir pulkstenis un kāpēc lielais rāda 15.00, bet viņai kabīnē 14.00? Un tad kasiere ar plašu žestu- kā trieca papīra lapu pie stikla!!! Tas bija mēms paziņojums- tu pati stulba, tavs vīrs idiots un bērni tev droši vien arī neriktīgi!!! :))))))))) Uz lapas bija rakstīts, ka pulksteņi bija jāpagriež stundu uz priekšu...


Apstulbuši vilkāmies uz vilcienu, lai brauktu mājās, bet mūsu ģimenītē jau ilgi apjukums nevalda. Braucām mājās un, izlasot, ka nākamā pietura ir Rumbula, mans lielākais bērns moži paziņoja, ka tūlīt sakāps pilns vagons ar ''rumbulīšiem''! :)))))) Tas tiešām bija jautri! Iedomājāmies, ka mēs paši esam gatavie ''rumbulīši'', kas bija apskatīt Dabas muzeju un ir atpalikuši no dzīves, jo nezin jaunākās aktualitātes! :)


Bet nu par pašu muzeju. Neteikšu, ka mana mīļākā vieta būtu tāda, kurā izstādīti daudz izbāzti dzīvnieki, es to īpaši nesaprotu un neatbalstu, bet tā jau tikai mana privāta darīšana. Bērnus muzejā visvairāk piesaistīja tieši ļoti daudzās ‘’interaktīvās’’ lietas- ekspozīcijas, kuras, pretēji parastajam, var aiztikt, taustīt, šķirt dažādas lapas, bīdīt atvilknes utt.
Dažādas informatīvas sienas, pie kurām nospiežot podziņas, iedegas lampiņas un var redzēt dažādu dzīvnieku dzīves vietas.

Pie viena skārienjūtīga ekrāna pat sanāca neliels konflikts, jo brāļus tik ļoti interesēja kukaiņu dzīve, ka bija mazliet jāpastrīdas, kurš pirmais ar to iepazīsies! : D Uz mirkli varējām sajusties laimīgi, ka nedzīvojam seismiski aktīvā zonā- nelielu zemestrīci te var izbaudīt uz īpaša ‘’trenažiera’’. Jāsaka, ka visi pieci muzeja stāvi bija ļoti labi apmeklēti. Man pat mazliet ņirboņa likās par lielu un gaisa par maz, bet ir jauki, ka cilvēki ar bērniņiem nāk uz muzeju! Man, protams, vislabāk patika mīļdzīvnieku izstāde un par viennozīmīgu favorītu manās acīs kļuva šis trusis. :)))) Saku atkal- šī ir vieta, kur var braukt!

piektdiena, 2011. gada 25. marts

Egoistiskie salāti. Bet varbūt lietas mainās...

Ne reizi vien jau rakstīju par saviem egoistiskajiem našķiem- ēdieniem, ko mājā neviens, izņemot mani neēd- zivs filejām kokosriekstu piena mērcē, apelsīnu mērcē, dažiem salātiem u.c. Šodien gribēju palutināt sevi un uztaisīt salātus ar vistas fileju mandeļu skaidiņās. Kad svinīgi ierados istabā ar saviem dekoratīvi krāšņajiem salātiem, bērni aizdomīgi vaicāja, ko es ēdīšu? Vēl vairāk- viņi paziņoja, ka daļu no tā arī grib! :D

Tāpēc saku, ka lietas mainās! :))) Tad nu sēdējām un ēdām- es savus salātus ar vistas fileju mandeļu skaidiņās, bet bērni vistas fileju, mērci un katrs vēl pa milzīgai pašceptas linsēklu maizes šķēlei klāt! :)))))

Vajadzēs-

1) vistas fileju,
2) salātus, kādi katram tīk (es nopirku lapu salātu izlasi ar nosaukumu Tripple Riviera veikalā IKI par 0,99 Ls),
3) sarkano papriku,
4) citrona sulu,
5) olu, miltus un mandeļu skaidiņas filejas apvārtīšanai,
6) sāli, piparus pēc garšas,

mērcei

1) konservētus tomātus savā sulā, sagrieztus mazos gabaliņos bez mizas,
2) ķiploka daiviņu,
3) nedaudz olīveļļas,
4) sāli,
5) pētersīļus (es izmantoju svaigi saldētus).

DARU TĀ

Vistas fileju sagriežu mazākos, garenos gabaliņos. Apberu ar sāli un melnajiem pipariem. Apslaku ar citrona sulu. Apvārtu miltos, sakultā olā un mandeļu skaidiņās, lieku cepties.

Es apcepu arī papriku, jo svaiga man tā ļoti negaršo. Silta un apcepta un nedaudz pasautēta man tā liekas viens no garšīgākajiem ēdieniem! Katrā ziņā, šādā laikā kā šodien, siltas sastāvdaļas salātiem netraucē! :)

Kamēr fileja un paprika cepās, kārtoju salātu lapas uz šķīvja un uztaisu mērci. Pielieku tomātiem klāt nedaudz sāls, iespiežu ķiploka daiviņu/as, pieleju olīveļļu (šoreiz man bija linsēklu eļļa) un pieberu pētersīļus. Samaisu. Lieku šķīvī vistas fileju un paprikas, pārleju ar mērci.

Labu apetīti!

Paldies par iedvesmu Anitai un žurnālam ''Škola Gastronoma'' Nr.22 (102) 2010. nov.

ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

Sausās brokastis. Mājās gatavotas

Reiz noskatījusies no Anitas Ķirbja granolas recepti, joprojām turpinu eksperimentēt. Un es jums teikšu, vēl nav apnicis! Rezultātā iegūstamas smaržīgas, garšīgas sausās brokastis- tieši tik saldas, cik saldas es gribu un tieši ar tādām piedevām, kā pati vēlos! Sastāvdaļas var mainīt katrs pēc savas gaumes un iespējām.

Šoreiz daru tā- ņemu nepilnu paku pilngraudu auzu pārslas un ar rokām uzmanīgi sajaucu ar aptuveni 100 gramiem ābolu biezeņa, 1 ēdamkaroti medus, 1 ēdamkaroti vīnogu kauliņu eļļas, 2 ēdamkarotēm brūnā cukura, 1 tējkaroti kanēļa, šķipsnu sāls un ķirbja sēklām, mandeļu skaidiņām. Iegūto maisījumu lieku cepeškrāsnī un, ik pa laikam apmaisot, cepu, kamēr tas paliek viegli brūns un māja piepildās ar dievīgu smaržu.

Jau izceptam maisījumam pievienoju sīki sagrieztas kaltētas aprikozes. Visu samaisu.

Diena var sākties jauki un garšīgi!

trešdiena, 2011. gada 23. marts

Broša krāsainākai dzīvei


Es laikam darbojos diezgan dīvaini, bet ko nu padarīsi! Šodien nolēmu, ka varētu uztaisīt mēteļbrošu, kas piestāvēs pie manas jaunās somas... kuru es vēl tikai adu :D.

Savos krājumos meklēju materiālus, kas būtu tādās krāsās, kā dzija, no kuras adu somu. Zaļā lāsīte brošas pamatam ir no bieza filca. Violetais volāniņš ir no organzas. Pārējās lietas arī no maniem izšūšanas krājumiem.

Motormuzejā

Vakar ar bērniem bijām Rīgas Motormuzejā. Kristians gan gribēja braukt uz muzeju ''kur īstas gleznas gar sienām sakārtas'', bet mazais bērns sāka čīkstēt, ka grib uz mašīnu muzeju un lielākais teica, ka varot piekāpties!

Muzejā viss kā vienmēr- laipnas darbinieces, spožas mašīnas un iespēja pasapņot, ka varētu izbraukt skaistā kleitā un smalkās kurpītēs kādā izbraukumā. Piemēram ar šo BMW-

Vai arī aizdomāties par to, ka kāda mašīna ir ražota tad, kad mana nu jau 91 gadīgajā oma vē nebija dzimusi.

Un vēl vairāk- izrādās, ka tā ir Līzija, kas ir kā izkāpusi no multfilmas Vāģi- re, kas rakstīts šīs mašīnas informācijā!

Var pabrīnīties par spošo OSCaru, kas joņojis pa Dakāras tuksnesi, bet būvēts tepat tuvumā- Ogrē, to izdarījuši 7 cilvēki 8 mēnešu laikā!

Ir atvērusies arī vēl viena izstāžu zāle, kurā ir izlikti apskatei daži padomjlaiku mašīnbūves sasniegumi un kara laiku motocikli un džipi.

Vēl pamatīgāku iedziļināšanos izstādē iztraucē mazā bērna dīkšana, ka viņš grib ēst un mums nekas cits neatliek, kā dodies Motormuzeja kafejnīcas virzienā. Tur trijatā par 4 Ls paēdam kārtīgu mājas maltīti jeb kompleksās pusdienas- ņemam divas uz trijiem, mums pat atnes pa ekstra šķīvītim un zupa jau uzreiz ir salieta 3 šķīvīšos.

Kafejnīcas saimniece droši vien padomā, ka esam kaut kādi izsalkuši nabadziņi, kas braukuši tālu ceļu (bet tā jau arī ir!), jo apēdam visu līdz pēdējai pilītei un drupatiņai : D. Kristians paziņo, ka nekad neko tik garšīgu nav ēdis! :)))))) Saimniece vēl nosaka- nu redz, cik labi, visi paēduši un mamma mazliet atpūtusies... laikam jau izskatos pēc tādas, kurai mazliet jāatpūšas! :)))))

Atpakaļceļā iekāpjam 15. autobusā, kura maršruts ir Jugla 3- Dārziņi, pa ceļam saprotam, ka dzelzceļa staciju mums neredzēt, toties izkāpjam tieši tādā pieturā, kurā pa taisno var pārsēsties Salaspils autobusā. Nepilna pusstunda un esam mājās!




Motormuzejs noteikti ir laba vieta, kur atgriezties vēl!

otrdiena, 2011. gada 22. marts

Arī pavasarī nepieciešami... dūraiņi

Zinu, zinu! Droši vien tagad būtu jāšuj šorti, nevis jātaisa dūraiņi. Bet dzīve piespiež! :) Ja pirms iešanas pastaigāties dzirdu tekstu, ka vieni cimdi ir iekrituši dubļu peļķē, otriem izdilis caurums, trešie palikuši par mazu... tad jāķeras pie lietas.

Ņemu vilnas auduma atgriezumus, apzīmēju plaukstas formu, izgriežu to no auduma. Sašuju detaļas ar šujmašīnu, malas apmetinu, jo audums ir ļoti irstošs. Šuju ar trikotāžas dūrieniem un adatu. Valnīšus pieadu no dziju atlikumiem. Valdziņus uzņemu tieši uz auduma, jo tas ir irdens un viegli ''caurdurams'' ar adāmadatām.

Cimdi gatavi!

pirmdiena, 2011. gada 21. marts

... un desertā šovakar...

Ideja aizgūta no žurnāla ''Десерты с шоколадом'' (Семь поварят).

Vajadzēs-

1) kārbu konservētus persikus,
2) kartupeļu miltus,
3) saldo krējumu (35 %),
4) cukuru,
5) rīvētu šokolādi.

DARU TĀ

Žurnālā tiek vārīts ķīselis no svaigiem persikiem... Tā kā nedzīvojam siltākos platuma grādos, es lietoju konservētus persikus sīrupā.

Konservētos persikus ar visu sīrupu sasmalcinu blenderī. Pārleju katliņā, lieku uz uguns. Iejaucu apmēram ēdamkaroti cietes pavisam nelielā ūdens daudzumā, leju katliņā pie persikiem un karsējot un maisot gaidu, kamēr nedaudz sabiezē. Ņemu nost no uguns.

Sakuļu saldo krējumu ar cukuru. To lieku pēc garšas.

Pārkaisu ar rīvētu šokolādi.

Ticiet man- garšīgi! :)

svētdiena, 2011. gada 20. marts

Tātad... slinkā napoleonkūka!

Izmantots attēls no interneta vietnes www.eda.ru

Man patīk, ka varu rakstīt blogā par to, kas man tuvs un interesants. Bet vēl labāk man patīk, ja manas mīļās lasītājas ierosina kādu tēmu. Šoreiz tā ir- ''slinkais napoleons''. Paldies Ritai par atsūtīto jautājumu- es labprāt pastāstīšu, kā es to cepu!

Šī ir ļoti vienkārši un ātri izcepama kūka. Nekad arī neemu to nobildējusi, tādēļ pirmo reizi blogā atļāvos izmantot svešu fotogrāfiju... bet man jau šķiet, ka visas napoleonkūkas izskatās gana līdzīgas.

Vajadzēs-

1) saldētās kārtainās mīklas plāksnes (es pērku bezrauga plāksnes),

t.s. vārītajam krēmam-

1) 1/2 ēd.kar. miltus,
2) 1/2 ēd.kar. cieti,
3) 3/4 glāzes piena,
4) 100 gr sviesta,
5) 1/2 glāzi cukura,
6) vaniļas cukuru,
7) citrona miziņu ( to ne vienmēr pielieku).

DARU TĀ

Nedaudz atlaidina un nedaudz parullē sasaldētās mīklas plāksnes. Izcep tik plāksnes, cik gribēsiet kārtas tortei. Es parasti cepu pa divām plāksnītēm, kas saliktas blakus 3 reizes. Sanāk 3 mīklas kārtas un divas krēma kārtas.

Gatavo krēmu- abus miltus un cukuru savieno kopā, pielej pusi no piena, sajauc. Atlikušo pienu uzvāra un pielej klāt. Maisa un vāra, kamēr krēms ''savelkas'', paliek biezāks. Kārtīgi atdzesē. Pievieno ļoti mīkstu, istabas temperatūras sviestu. Nederēs auksts un nederēs izkausēts sviests. Tieši sviesta pareizā temperatūra nodrošinās šī krēma ideālu sakulšanos. Sakuļ. Krēms paliks balts un stipri lielāks apjomā.

Kārto izceptās plāksnes, klāj krēmu. Pa virsu var uzdrupināt izcepto plāksnes gabaliņu, uzbērt pūdercukuru.

Ātri un garšīgi!

sestdiena, 2011. gada 19. marts

Māksla, lupatu veikals un blogdraugu darbi pilsētā

Šodien bija tā laimīgā diena, kad tiku ''izraidīta'' no mājas, lai baudītu ilgi kāroto brīvību. Un kur tad to brīvību baudīsi, ja ne Rīgā? :)

Tad nu gribēju jums pastāstīt par trim interesantām lietām, ko šodien redzēju.

Pirmā- biju galerijā Istaba, kurā aplūkojama Agneses Bules izstāde ''Latviešu sapnis''. Darbi atstāja uz mani pozitīvu iespaidu. Visnotaļ jūtamā humora deva, kas raksturo visus darbus, lika arī man pasmaidīt un galeriju pametu jauki ''uzlādējusies''.

Attēls no interneta vietnes http://www.rsu.lv/zinas-un-notikumi/zinas/rsu-viesosies-agnese-bule-un-latviesu-sapnis

Otrā lieta- meklējot rokturus savai topošajai adītajai somai, atklāju SIA Lunor audumu veikaliņu, kura adrese ir Avotu iela 6. Jāsaka, ka šeit ir pilnīgi viss- nopirku gan šujmašīnas adatas trikotāžai, gan rokturus somai, gan parastas lielas diegu spoles. Ir arī pogas, dzijas, izšūšanas lietas, aplikācijas utt. utt. Varbūt kādam noder.

Trešā lieta bija arī ļoti interesanta un iedvesmojoša. Ejot garām kafejnīcai- lasītavai Satori 1/4, tieši blakus veikaliņā ieraudzīju Sintijas lelles! Un te nu man jāsaka, ka šis bija tas retais gadījums, ka lelles dzīvē izskatījās vēl daudz jaukākas, priecīgākas, krāsainākas, nekā blogā. Sintija, Tu darini super lellītes!!! Un galvenais, ka Tavs neparastais rokdarbu stils bija atpazīstams pat pa gabalu! Es, protams, iegāju veikaliņā un pajautāju pārdevējai: ''Vai tās ir Sintijas lelles? '' :))))). Un bija tur ļoti jauki uzkavēties un patērzēt ar pārdevēju vienkārši tāpat! Šī noteikti būs vēl viena vieta, kur iegriezties, lai papriecātos par citu rokdarbnieču jaukajiem darbiem un vismaz uz mirkli aizmirstu par ikdienas steigu.

piektdiena, 2011. gada 18. marts

Lelle, maize, ugunskurs

Gribēju īsi pastāstīt, kā iet mūsu pusē.

Tildas māsīca (paldies, Irēna, par šo jauko lelles vārda izdomāšanu) :)))) ir iejutusies, un arī mājinieki viņu ir pieņēmuši, par ko liecina tālāk pievienotās bildes.


Bildes droši vien varētu nosaukt- kopā pasēžam, kopā pasnaužam :D .

Vēl esam izcepuši kārtējo garšīgo maizīti maizes cepamajā krāsnī, kuru droši iesaku arī citiem- tiešām izdevās! Lūk- Linu sēklu un eļļas maize (recepte no http://www.maizesmasina.lv/).

Jaucu- 340 ml ūdens, 1 ēd.kar. linsēklu eļļu, 1 ēd.kar. cukuru, 1 tējk. sāli (receptē- jūras sāli), 440 gr kviešu miltus (receptē maizes milti kviešu), 50 gr ātri vārāmās auzu pārslas (receptē auzas), 2 ēdamkarotes linsēklu (varbūt, ka var arī nedaudz vairāk). Uzstādīt pamatprogrammu, 1 kg, vidējo garozu. Šī laikam šobrīd ir mana mīļākā maizes garša, labi sabalansēts gan cukura, gan sāls daudzums, manai gaumei ļoti atbilstoša.

Un, protams, darbojas arī bērni, joprojām pa māju, enerģijas pilni, tikai nezin kādēļ tas ārsts uz bērnu dārzu vēl nelaiž :)))). Vakar vakarā bērnu istabā tapa šāds te veidojums- tas esot ugunskurs! :) Nu labi, ka pagaidām tikai šāds- no virtuves dvieļu vidiņiem :).

Jauku visiem noskaņojumu un baudam sauli!

trešdiena, 2011. gada 16. marts

Kaut kas līdzīgs Tildas lellei

Tildas lelles biju redzējusi jau agrāk internetā, bet tā- garāmejot.

Kad draudzene vārda dienā uzdāvināja šo grāmatu, man nebija miera! Jāpamēģina!

Grāmatā bija dota piegrieztne (kontūra melnā krāsā), atlika tikai darboties.



Jāsaka, ka šī mana lelle ir pilnībā reciklēta- ķermenītis ir no bērnu sporta biksēm un zeķubiksēm, mati no maza dzijas kamoliņa, drēbes no draudzenes dāvinātā lupatu maisa.

Es biju ārkārtīgi pārsteigta, cik šī lelle ir liela! Šūt bija diezgan grūti, tā prasīja lielu rūpību un pacietību. Mans ieteikums, ka ķermenīti nevajadzētu šūt no pārāk mīkstas un plānas trikotāžas, lellei tomēr vajadzīgs zināms ''saturs'', un būs grūti uztaisīt lelles slaidās rokas un kājas, ja būs pārāk plāna trikotāža. Pildījumam, domāju, ka noteikti jāizmanto plāno sintaponu, savādāk bez ''celulīta'' neiztikt! :)

Vislielākie joki sākās tad, kad viss bija sašūts, izņemot matus. Sapratu, ka neko nesaprotu no bildes un paskaidrojuma norvēģu valodā! Tad nu metu kaunu pie malas un rakstīju Elīnai!
Elīna, liels Tev paldies, bez Tavas palīdzības lelle tā arī būtu palikusi bez matiem! :))))

Tātad, lūk, ko Elīna mums satulkoja: ''Vispirms ar atbilstošans krāsas zīmuli iezīmē ''čolkas'' līniju pāri pierei un arī nedaudz uz vaigiem. Ar atbilstošas krāsas dziju piešuj ''čolku'' (kā zīmējumā A).

Iezīmē t.s. celiņu- pa vidu sasprauž vairākas drošības adatiņas, sākot no pieres līdz pakausim un pa adatiņai katrā galvas pusē (kā zīmējumā B).

Nofiksē dzijas galu vienā pusē un sāk tīt starp adatiņām, kamēr visa galva noklāta (kā zīmējumā B).


Kad visa galva noklāta, matus piešuj pa viduslīniju (kā celiņu) un tad citur, kur vajadzīgs. Kad mati piešūti, adatiņas izņem.

Atsevišķi no dzijas izveido 2 ''buntītes'''un piešuj galvai abās pusēs (kā zīmējumā C).''

Un tagad es jums pastāstīšu pašu smieklīgāko! Droši vien, ka daudzas ievēroja, ka man lellīte ir krietni apaļāka miesās, nekā lelle uz grāmatas vāka... Es savā iesācējas entuziasmā un vēlmē ātrāk tikt pie lelles, vispār izlaidu vienu detaļu- skaisto, šmaugo vidukli, kā rezultātā manai lellei uzreiz pēc pleciem sākas... gurni! :D Tāpēc es saku, ka man ir sanācis tāds kā Tildas lelles un Karlsona krustojums :)))))

Ja šūšu vēl kādu Tildas lelli, tad noteikti pieguļošā un augumu izceļošā apģērbā, lai parādītu, ka neesmu aizmirsusi nevienu detaļu! :))))

otrdiena, 2011. gada 15. marts

Cik jauki saņemt dāvanas!

Mīļās meitenes, liels un novēlots PALDIES par virtuālajām dāvaniņām, kuras dažas dienas atpakaļ sāka birt kā no pārpilnības raga manā blogā!

Paldies-

Šoreiz laikam lauzīšu noteikumus un nepārsūtīšu nevienai šo dāvanu, jo jebkurā blogā, kurā paskatos, šī dāvaniņa ir jau saņemta! :) Mīļās meitenes- visus blogus lasu, par visu rakstītāju darbiem sajūsminos, paldies, tā turpināt!

Ar interesei lasu blogus, ar kuriem draudzība tikko aizsākusies, ar bažām piedomāju, kas noticis, ja kāda senāka draudzene neko neraksta! :)))

Pie viena gribu izteikt patiešām lielu prieku, ka mana bloga sekotāju pulks ir kļuvis vairāk nekā 90 lasītājus liels. Man prieks, ka Irēnas konkursa rezultātā esmu iepazinusies un virtuāli sadraudzējusies ar daudziem jauniem blogiem un to rakstītājām.

Nebrīnaties, ja tuvākajās dienās nekomentēju Jūsu rakstīto, tā man ir gandrīz nepārvarama lieta- cīnos ar LMT mobilo internetu. Šodien, gribēdama, noskaidrot, kādēļ ir tik lēns un nelietojams internets, saņēmu atbildi, ka esot pārtērēts limits. Teicu, ka statistika rāda, ka pat pusi neesmu iztērējusi. Man atbildēja, ka to nevarot man tā paskaidrot tehniski, laikam es esot gājusi ne tikai caur datoru, bet savādāk internetā... Meitenes, mīļās, kā vēl var ieiet internetā- caur ledusskapi vai pieliekamo kambari... Telefons man ir no cita operatora. Nu ko nu es nesaprotu, to es nesaprotu. Varbūt vīram sarunas ar LMT veiksies labāk! Ceru uz drīzu (un ātru) sarakstīšanos!

pirmdiena, 2011. gada 14. marts

Draugu sarunas...



Pērtiķis Zilonim- ... nu labi papļāpājām! Būs jāiet kaut ko padarīt...

Zilonis Pērtiķim- Skaties, redz, kur Žanis nāk, ko tad šis atkal būs saklausījies?



Pērtiķis Žanim- Žani, nāc piesēdi!

Žanis draugiem- Klau, veči, zin' ko es redzēju? Es te biju mazliet pakāpies pavērot apkārtni un pa logu ieraudzīju...


Divas brūnas kājas redzēju zīda biksēs.



Žanis draugiem- Kaut kādu baigi smalko žaketi redzēju ar piespraustiem ziediem...

Pērtiķis Žanim- Vēl kaut ko redzēji?



Žanis draugiem- Vēl baigāko banti ap kaklu redzēju!

Zilonis Žanim- Bet seju tu redzēji?

... Turpinājums sekos! :))))