otrdiena, 2011. gada 31. maijs

Kā es sev patīku!!!


... bērna zīmējumā ar nosaukumu "Mana ģimene''! :)

Nu jūs jau redzat- es esmu labajā pusē, es smaidu, man ir blondi mati un īsi svārki. Es izskatos ļoti apmierināta ar dzīvi! :) Pat tāda kā nedaudz rotaļīga!

Divi brašuļi priekšpusē ar burtiem R un K uz krekliem ir mani dēli un fonā- pats galvenais un tā kā mazliet virs mums ir mūsu mīļais tētis! Mūsu ģimenes fons ir spilgti dzeltens un šķiet, ka mums iet labi.

Zīmējumu zīmēja Kristians, kurš, kad izaugs kļūs par ugunsdzēsēju un gleznotāju. Vienu nedēļu viņš strādās par ugunsdzēsēju, bet otru- gleznos! :D

Apsveicu visas ģimenes ar mācību gada noslēgumu- bērnu dārzā, estētikas skoliņā, sākumskolā, sporta vai mūzikas skolā un visās citās skolās. Tiem, kas vēl mācās- lai jums veicās!


pirmdiena, 2011. gada 30. maijs

Mēģinu ''noķert'' Somijas garšu


Nu tad, mīļās, pamēģināju ar' es sataisīt tādu saldo, ar kādu mūs cienāja somiete Aune savā omulīgajā mājas ballītē.

Vajadzīgs-

1) Lapzemes siers,
2) 10 % saldais krējums,
3) ideālā variantā- lāceņu ievārījums. Man- mūsu pašu latvju zemeņu zapte.

DARA TĀ

Sieru liek cepeškrāsns pannā, pārlej ar saldo krējumu. Man šķiet, ka var pārkaisīt vaniļas cukuru, varbūt kanēli... par skādi nenāks. Cep, kamēr siers pakusis un krējums vārās. Ēd ar ievārījumu.

Kā garšo salīdzinot ar Somijas variantu? Garša tāda pati, tikai siera struktūra mazliet savādāka- Somijā tāds stipri maigāks, pie mums nedaudz ''gumijotāks''... Bet tā vai tā- gardi!

sestdiena, 2011. gada 28. maijs

Liriska atkāpe jeb ko viņi ēd un kā viņi sporto

Katreiz dodoties ceļojumā, ir interesanti uzzināt vietējo paradumus, gaumi ēšanas ziņā un citas interesantas lietas. Protams, braucot uz tik tuvu un visādā ziņā mums līdzīgu valsti (klimats, daba) kā Somija nav ko cerēt uz īpaši eksotiskiem ēdieniem un neredzēties gardumiem.

Bet ir lietas, kas tomēr mūs pārsteidz. Somi ļoti domā par savu veselību un sportisko formu. Somi, izrādās, lieto ļoti daudz sīpolus. Paēduši smalkā vietā pusdienas, mēs brīnījāmies, kā gan pēc tāda apēsta sīpolu daudzuma, viņi atgriežas, piemēram, savā darba vietā... Savas bažas arī paužam vietējām dāmām un mums par godu mājas viesībās ir sagatavots atsevišķš ēdiens ar klāt pieliktu zīmīti- bez sīpoliem :).

Vēl somi ēd sklandraušus, tikai pilda tos ar kartupeļiem vai rīsiem.

Somi ēd arī makaronus. Daudz. Un jauc tos kopā (tiešā nozīmē) arī ar lietām, ar kurām droši vien latvietis nejauktu- nedēļas laikā paspējam nogaršot makaronus ne tikai ar cūkas malto gaļu, bet arī makaronus ar lasi, veģetārus makaronus, makaronus ar tunci un pat makaronus ar briežagaļu. Bet viss ir garšīgs, protams! :)

Vēl somi dzer pienu un kefīru, kuram ir 0 % tauku sastāvs. Un mēs arī dzērām!

Tauta arī daudz nodarbojas ar sportu- sestdienas rītā redzam uz ielas nūjotājus, skrējējus, riteņbraucējus un dažu ''starpdisciplīnu'' pārstāvjus- piemēram kādu kungu tuvu 70 gadu vecumam, kas vienos šortos brauc ar skrituļslidām un rokā tam ir nūjas.

Mēs jau neko nenojautām, kad darba plānā lasījām vārdu salikumu ''nordic walk'', izrādījās, ka saņemsim skaistu trenerīti, nūju komplektu un ierosinājumu pamēģināt nūjot. Nu ko- mēģinājām!

Lūk, mūsu ekipējums gaida, kad beigsim darbu :)

Un vēl somi ēd ļoti garšīgu desertu- aplej sieru, ko pie mums var nopirkt ar nosaukumu Lapzemes siers, ar 10 % saldo krējumu un cepeškrāsnī iekšā. Kad uzcepies, pievieno lāceņu ievārījumu un mmmmmm! cik gardi! Bet šo es solos pamēģināt arī mūsu zemē un tad jau noteikti došu ziņu, vai ir ēdams arī pie mums! :)

Jaukas brīvdienas!

piektdiena, 2011. gada 27. maijs

Ko 19 dāmas var sastrādāt 5 dienās

Tieši nedēļu atpakaļ 19 dāmas no dažādām Eiropas malām saprata, ka laiks skrien ļoti ātri un pienācis pabeigt iesāktos darbus, palielīties viena otrai un pamazām noskaņoties uz mājās braukšanu. Vēl gan priekšā bija burvīga ekskursija uz Fiskar pilsētu, bet tā noteikti ir atsevišķa stāsta vērta.

Tātad, darba grupas vadītājas mums bija sagatavojušas darba programmu-


varējām aust triju veidu darbus- t.s. lupatu deķi, bārkstainu paklājiņu vai audumu priekš somas šūšanas, kurā tiek izmantota dzija un videokasetes lente (!!!). Vēl bija piedāvāts no safilcētiem džemperiem šūt somas, telefona maciņus, mēģināt skaisti izšūt uz vilnas auduma. Saņēmām dāvanā arī materiālus, lai mājās varētu izmēģināt tamborētu somu no dzijas un videolentes.

Te nu var apskatīt mūsu paveikto, laikam pilnīgi visu nemaz nebija iespējams fiksēt, jo izskatās, ka ''plānu'' mēs pārpildījām ar uzviju! :)

Šeit ir redzama tā pati manis pieminētā no dzijas un videolentes austā auduma soma!

Te kundze no Slovēnijas pat pamanījās no filcētu džemperu atlikumiem radīt glezniņu.

Pa labi čehietes cepure, kaklarotas un piespraude no rāvējslēdzēja, pa kreisi- mans austais tepiķītis (uz kura tagad guļ Mince), bērnu čībiņas, broša un tamborētie tējas vai kafijas krūžu paliktnīši.

Te vēl redzama mana kaklarota un dūraiņi, vēl viena videolentas soma, roku sildītāji un nedaudz redzama Irēnas veidotā fotoaparāta soma.

Te vēl vienas slovēnietes taisītā somiņa mazmeitai (kā var redzēt bildē, no viena filcēta džempera ir tapuši neskaitāmi darbi).



Te mūsu atraktīvā latviete Aija ar savu multifunkcionālo saunas cepuri- somu- dvieļa turētāju u.c. :D

Un Arta ar savu skaisto vakarsomiņu no videolentes un grezni izšūtajiem roku sildītājiem.


Kaut kā neesmu sabildējusi tos n-tos metrus lupatu deķu, ko saauda rumānietes, tā, ka nevar mājās aizvest, jāgriež daļu nost :). Noteikti vēl daudz kas palika aiz kadra!

Bet varu teikt, ka noteikti mēs bijām laba grupa- idejas tika tikai pamestas, mēs tās ķerām un metāmies īstenot, radījām savas un dalījāmies arī ar nodarbību vadītājām...

ceturtdiena, 2011. gada 26. maijs

Pogas

Padomjlaikos neizmetām nevienu apģērbu, pirms nenogriezām tam pogas. Treknajos gados likās, ka tas ir lieki, var taču visu nopirkt veikalos. Velti- tagad daudzas no izmestajām pogām būtu noderējušas.

Nezinu, kur somi ņem tik daudz pogas, lai 19 sieviešu kolektīvs var brīvi rīkoties un vēl tās neizbeidzas! :) Ar pogām viņi darbojas daudz. Fotogrāfijās redzams skaists dekors, kas rotāja virtuvītes griestus.

Blakus telpā bija neliela kādas mākslinieces izstādīte, kuras darbi veidoti tikai no metāla stieplēm un pogām.



Šim darbam ir poētisks nosaukums- Sapņi, mīlestība un sāpes.



Arī mums tiek piedāvāts pamēģināt nedaudz pastrādāt ar pogām. Sākumā uztaisījām pavisam vienkāršas krellītes.

Var nēsāt arī kā rokassprādzīti. Gatavo tās pavisam vienkārši- ar ļoti smalku tamboradatiņu satamborē podziņas kopā, durot no pogas priekšpuses un diegu turot visu laiku pogas aizmugurē.


Bet tad, vienu rītu pamodos plkst. 5.00 un manā acu priekšā stāvēja kaklarotiņas modelis, kāda man obligāti bija jāuztaisa! :) baidījos tikai, vai kāds nebūs paņēmis koka pogas, kuras gribēju izmantot darbam... Nu tādas mēs tur trakas bijām sabraukušas, nakts vidū domājām par darbiem!

Nu lūk, kas man sanāca!

Katrā ziņā, neviens nebija iedomājies pogas satamborēt arī vertikāli kopā, visi tamborēja tikai horizontāli. Vēl uztaisīju nelielu filcētu puķīti klāt ar dažām pērlītēm.



Re, cik arī pogas ir plašs darba lauks!

trešdiena, 2011. gada 25. maijs

Globe Hope jeb sveiciens visām reciklēšanas piekritējām

Domāju, ka nav jābūt īpaši iesvaidītam dizaina un mākslas zinībās, lai zinātu vārdus Marimekko, Iittala, Alvars Aalto- tie visi ir somu dizaina brendi. Ne velti Helsinki būs 2012.gada Pasaules dizaina galvaspilsēta.

Bet somi neapstājas pie sasniegtā- viņi veido jaunus brendus, viņi ''domā zaļi'', viņi pamanās radīt interesi plašās masās par otrreizējo pārstrādi un reciklēšanu. Viņi panāk to, ka ļaudīm šis virziens ir interesants un tie ''balso'' par šo modi ar saviem maciņiem.

Šodien pastāstīšu par vienu interesantu kompāniju, kuras nosaukums ir Globe Hope. Dibināta 2003.gadā. Dibināja to Seija Lukkala, kura 2001.gadā pameta darbu apģērbu industrijā, nogurusi no mūžīgā apburtā loka- kolekciju saražo, tā noveco, to izmet utt. utt. un sāka domāt par savu turpmāko dzīvi...

Šeit ļoti atraktīvā veidā varat aplūkot materiālus, no kuriem tiek ražotas lietas Globe Hope kolekcijai. Tie ir seni tekstilmateriāli, mašīnu drošības jostas, laivu buras, karogi, banneri un viss cits, ko tik varam iedomāties.

Veikalu apmeklējam pa ceļam uz seno Fiskar pilsētu. Tas atrodas stilīgās un stilam atbilstošās tāda kā veca šķūņa telpās un vismaz mani noteikti pārņem sajūta, ka sagaida kas interesants. Vēl interesantāk paliek, kad veikala meitene saka, ka drīkst fotografēt- tad nu gūstiet prieku kopā ar mani un špikojiet idejas!!!

Somiņas no nevajadzīgām tekstilijām-




Redzat cenu? :)



Šeit jau somiņu materiālos parādās brezents no armijas neizmantotiem krājumiem.



Ir, protams, arī apģērbu līnijas šajā veikalā-

Kleitas no lakatiem-

Atkal paskatamies uz cenu! :)

Ir svārki no izpletņu auduma-


Ir daudz un dažādas sīkākas lietiņas- blociņi, telefonu maciņi, virtuves cimdi, priekšauti, t krekli un daudz kas vēl un vēl un vēl...

Es iznāku no veikala ar diviem nelieliem pirkumiem no ''lētā plaukta''- ar t kreklu vīram un kosmētikas maku sev. :)

Tāda lūk ekskursija uz Globe Hope veikalu sanāca!

otrdiena, 2011. gada 24. maijs

Kamēr es pa Somiju, manas kurpes pa žurnālu!


Kādas sen sataisītas un sen sabildētas kurpītes ir aplūkojamas pagājušās piektdienas Mājas viesī. Paldies Ilzei un Andai, ar viņām vienmēr ir patīkami sadarboties!

Dāvanas mīļajiem


Šorīt pa galvu maisās tik daudz dažādu domu, ka liekas, tās tūlīt aizskries uz visām pusēm... Protams, ka no Somijas esam atbraukušas ar tik daudz neatbildētiem jautājumiem- kāpēc pie mums nevar būt tā, kā tur- ka ir tik daudz iespēju darboties, ka ir tāds valdības atbalsts, cilvēku interese... Vai mēs paši vainīgi vai apstākļi tādi. Ko mēs varam darīt, lai ne tikai katra aizkrāsnē kaut ko šūtu un veidotu, bet lai gūtu arī kādu gandarījumu un materiālu labumu. Somi jau atkal ir pamanījušies no second hand kustības un zaļās domāšanas izveidot brendus, trendus un butikus, kuros tirgo preces par simtiem eiro (par to noteikti būs atsevišķs stāsts)... Protams, mēs liela daļa esam teju maksātnespējīgi un tie, kam interesē šīs lietas visu paši prot gatavot... apburtais loks! Vai mēs varam kaut ko darīt, lai lietas mainītos, vai labāk atkal nolaist rokas?

Bet nu lai galīgi te nesatrakotos, pāriešu pie praktiskām lietām :).

Aptuveni trešajā dienā sapratu, ka darba grafiks ir tāds, ka iespējams mēs netiksim pat uz vietējo lielveikalu, lai nopirktu bērniem vismaz kādu konču :). Bet kā es braukšu mājās tukšām rokām? Nolēmu saviem zēniem uzšūt čībiņas. Izmantoju skaistu, safilcētu džemperi, pogas un dziju izšūšanai. Vīles šuvu un apstrādāju ar šujmašīnu, pāris nošuvu ar pogcaurumu dūrienu.

Formu noskatījos kādā somu rokdarbu grāmatā, bet sakombinēju kopā divus modeļus- izmantoju šādu piegrieztni, bet pieliku klāt vēl austiņas,


piešuvu pogas acu vietā, izšuvu ūsas


izšuvu katram vārda pirmo burtu un aizmugurē- astītes.


Kad atbraucu mājās un zēni tās piemērīja, biju patiešām pārsteigta, cik labi tās der un valkājas. Laikam jau patiesi safilcēts džemperis ir neierobežots darba lauks radošām personām! :)

pirmdiena, 2011. gada 23. maijs

Kerava, kurā noteikti palika daļa mūsu sirds

Protams, atbraucot uz svešu valsti, uz darba grupu, kas saucas ''Recycle textiles to use'' ir svarīgi, kādā vietā mēs strādāsim un nodarbosimies ar to, kā dēļ esam atbraukušas. Tiekam vestas uz pāris kilometrus no viesu nama esošo pilsētiņu Kerava, kas kā izrādās vēlāk ir sadraudzības pilsēta mūsu pašu Ogrei.

Strādāsim mēs Kerava Civic institute, kas dibināts jau 1948 gadā. Kopumā Somijā ir aptuveni 140 šādas vietas, kur pieaugušie un bērni var apgūt visdažādākās lietas- rokdarbus, valodas, mākslu, sportu. Kerava atrodas aptuveni 30 kilometrus no Helsinkiem un tajā dzīvo aptuveni 30 000 iedzīvotāju. 50 % no kursu maksas finansē valsts, 25 % pilsēta un atlikušos 25 % pats kursu dalībnieks. Valstī kopumā ir aptuveni 21 reģionālā rokdarbu asociācija. Manuprāt, komentāri lieki, skaitļi runā paši par sevi.

Ierodoties centrā, mūsu cerības tiek apmierinātas visā pilnībā- mūs sagaida galds ar safilcētiem džemperiem, no kuriem paredzēts taisīt somas u.c. lietas, telpā ir Pfaff un Bernina šujmašīnas, overloki, nerunājot jau par visiem iespējamiem diegiem, dzijām, adatām un visu nepieciešamo, lai mēs varētu nodoties vienīgi darbam. Izrādās, ka otrajā stāvā mūs gaida pat milzīga telpa ar stellēm, jo mūs sagaida lielais izaicinājums iemācīties šo to no aušanas.

Bet nu es esmu aizrunājusies, skatieties kā tur izskatījās- filcētie džemperīši


dzijas, diegi, pogas, adatas-

vesela telpa ar dažādiem darba materiāliem-

daudz un dažādi darbiņi, grāmatas, kurām ir jāiedvesmo mūs uz darbošanos un jārāda piemērs, kā var darboties ar dažādiem tekstilmateriāliem-



un protams, stelles, dziju kamoli, sagrieztu lupatu kamolu kalni u.c.-



Un, protams, visi apkārtnes iedzīvotāji var nākt, samaksāt nedaudz naudas un aust, kad vien viņiem ienāk prātā.

Un te vēlreiz Sarkanajai Bietei par prieku- šujmašīnas un overloki! :D

Domāju, ka nebrīnīsities, ja teikšu, ka uzreiz pirmajā dienā šo vietu iesaucām par rokdarbnieču paradīzi. Jo cits nekas jau nenāca prātā! :)

Bez šaubām, ka darbošanos šādā vietā var ierobežot vienīgi mūsu fantāzija, bet kā izrādās vēlāk, darba grupas dalībniecēm ar fantāziju viss kārtībā!

Turpinājums sekos!