ceturtdiena, 2011. gada 30. jūnijs

Kūka, kuru jubilārs nepagaršoja


Vakar vīram bija dzimšanas diena. Protams, jātaisa kūka! Tas nekas, ka Reinis kūkas neēd. Toties mēs pārējie- ēdam! :) Tad nu arī kūku taisam pēc savas gaumes. Šoreiz nedaudz atšķirīgi ir tas, ka biezpiena kūkas vidiņā ir arī želejas kārta. Ļoti garšīgi un atsvaidzinoši karstā vasarā!


Vajadzēs-

1) krēma kārtai- 1 kg biezpiena (man- vājpiena),
1 glāzi saldā 35 % krējuma,
cukuru pēc garšas- receptē- 0.75 glāzes,

2) pamatnei- 2 glāzes sadrupinātu cepumu,
100 gr sviesta,

3) želejas kārtai- 500 gr sulas,
40 gr želatīna,
es izlīdzos ar gatavo zemeņu želeju no veikala.

4) rotājumam- zemenes,
piparmētru lapiņas,
nedaudz cukuru un
10 gr želatīna.

DARA TĀ

Uztaisa no gatavā maisījuma želeju, ieliek ledusskapī sastingt. Ja izmantojat sulu, tad- ar 250 gr ūdens aplej 40 gr želatīna. Ļauj uzbriest, izšķīdina. Sulu sajauc ar pusi no šī maisījuma. Liek ledusskapī sastingt.

Sadrupinātos cepumus sajauc ar izkausētu sviestu. Izliek kūku formā ar noņemamām malām. Ieliek 200 grādu sakarsētā cepeškrāsnī un kādām 15 minūtēm.

Sajauc biezpienu ar cukuru un saldo krējumu. Sajauc ar virtuves slotiņu (vai kā tas rokas putotājs saucas... pēkšņi apjuku!). Piejauc klāt atlikušo pusi no želatīna šķīduma.

Atdzisušai cepumu pamatnei liek virsū sastingušu un gabaliņos sagrieztu želeju un visu pārlej ar biezpiena masu.

Rotā ar zemenēm un piparmētru lapiņām. Ja vēl gribas ņemties, tad uzbriedina 10 g želatīna, aplejot ar pusglāzi ūdens. Izšķīdina. Iemērc zemeni un tad to apvārta cukurā! Mēs tā darījām. Ir aizdomas, ka tieši dēļ šī visa bērni gribēja šo kūku! :)

trešdiena, 2011. gada 29. jūnijs

Kur salikt sīkumus?

Ceru, ka vīramāte, tikko atbraukusi no neliela ceļojuma pa Poliju, uzreiz nemetīsies lasīt jaunumus manā blogā, tādēļ varu padalīties ar jaunumu, kas tapis, papildinot viņai dāvanā taisīto somu.


Tā kā soma ir bez oderes, tad uzšuvu tādu kā maciņu vai lielu kabatu, kur savietot dažādus sīkumus.

Maciņš ar somu savienots ar atbilstošas krāsas lentīti. Lai nenoklīst! :)



Nu tikai jācer, ka vīramātei patiks viņai radītā soma! :)

otrdiena, 2011. gada 28. jūnijs

Pludmales jaunkundze


Esmu uztamborējusi somu, kuru pati esmu nosaukusi par Pludmales jaunkundzi :), re, laikam jau galīgi nav riktīgi ar mani- sāku somām piešķirt vārdus! :).

Bet, ja nopietni- soma domāta ceļojošai izstādei, par kuru savā rakstiņā nesen rakstīja Irēna. Izstāde ceļos pa Latviju kopīgā Cūkmena (Latvijas Mežu) un Otrās elpas akcijā, kas aicinās cilvēkus domāt par lietu otreizēju izmantošanu, dabas saudzēšanu un līdzīgām lietām.

Soma ir 100 % reciklēta.

Tamborēju kā parasti-ovālu somas dibenu, sānus no 3 dažādiem audumiem.

Nedaudz pamainīju rokturu daļā modeli. Rokturu sānu daļā uztamborēju dažas atsevišķas rindiņas, kas piepildīja rokturu sānu daļu.

Bante nāca pati no sevis, pati uzprasījās! :D

Ceru, ka Cūkmens atzīs par derīgu ceļojošajai izstādei! :)

pirmdiena, 2011. gada 27. jūnijs

Piena ķīselis ar zemenēm

Kad biju uzrakstījusi šīs receptes melnrakstu, ievēroju, ka Ilze no absolutsed ir ''izsludinājusi'' jaunu ballīti- šoreiz zemeņu! Un ballītes taču mums patīk, vai ne? :) Nezinu gan, vai mani ar tik vienkāršu recepti ielaidīs ballītē, bet tā noteikti noderēs, ja zemeņu maz, bet kādu našķi ar tām gribās.

Vajadzēs-

1) 1 l piena,
2) 4 ēd.kar. medus,
3) 4 ēd. kar. cieti,
4) 2 ēd.kar. cukura (bet katrs jau, protams, vadās no savām garšas izjūtām).

DARU TĀ

Medu izkausē 100 gr silta ūdens. Pakāpeniski tajā izšķīdina cieti. Uzvāra pienu, pievieno izkausēto medu un cieti. Pievieno cukuru. Maisot vāra, kamēr sabiezē. Atdzesē. Ēd ar zemenēm, atdzisušu vai vēl nedaudz siltu.

Oriģinālā recepte ir ar rozīnēm un publicēta žurnālā ''Škola Gastronoma. Ukrainskaja kuhņa'' N.12 (92) 06/2010.

sestdiena, 2011. gada 25. jūnijs

Daži jaunatklājumi


Šodien nedaudz paceļojām uz Tūjas un Ainažu pusi. Pagājušajā gadā jau rakstīju par ceļojumu šajā virzienā, tik laiks toreiz nojauca plānus un ne viss izdevās, kā iecerēts. Šogad atkal iegriezāmies Minhauzena muzejā ar mērķi ļaut bērniem kārtīgi izspēlēties lielajā koka rotaļu kuģī, kas šoreiz arī izdevās.

Vēl cieši nolēmām iziet taku, kas ved caur Minhauzena pasaku mežu. Pārgājiena galamērķis- jūra. Takas garums nedaudz vairāk par 5 kilometriem. Bērniem bija interesanti! Arī takas garums nebija pārāk nogurdinošs, jo galā taču bija apsolītā jūra! :)


Un protams, protams- pikniks. Jeb- paklājiņš, sviestmaizes un sula! :)


Pēc Minhauzena taku izstaigāšanas, nolēmām braukt tālāk Ainažu virzienā. Kā nu braucām, kā ne, attapāmies ārzemēs- kaut kā bija piemirsies, ka uzreiz aiz Ainažiem ir Igaunija! Sanāca bērniem pirmais ārzemju ceļojums- tas nekas, ka Igaunijā apguvām tikai kādu metru no robežas! :)


Bet laikam pats pārsteidzošākais šajā ceļojumā bija Ainažu mola apmeklējums- nemaz par tādu nezināju! Skaista pastaiga, kas tuvāk jūrai jau kļūst bīstama, jo akmeņi ir nelīdzeni, izpostīti un grūti pārvarami! Bet mums tas izdevās.



Vēl tikai atceļā viens foto Salacgrīvā pie manas pirmās darba vietas- Salacgrīvas vidusskolas, kurā atradās arī mūzikas skola un tā tiešām bija mana pirmā darba vieta... 100 gadus atpakaļ.



Ceru, ka arī jums ir jaukas brīvdienas!

piektdiena, 2011. gada 24. jūnijs

Sveiciens Jāņudienā

Ceru, ka visi jautri nolīgojuši un/vai vienkārši tāpat atpūtušies!

Manu opi sauca Jānis. Jau 21 gadu viņš dzīvojas citās pasaulēs. Un kopš tā laika es īsti tā kā nezinu, kas man būtu jāsvin 23. un 24. jūnijā...

Lai nu kā, gribēju sveicināt visus Jāņus un Līgas.

Re, te dažas bildes ar mani- laimīgo bērnībā un opi Jāni.






Novēlu katram bērnam tik īpašu opi, kāds bija man!

Un visiem mums- jauku Jāņu dienu!

trešdiena, 2011. gada 22. jūnijs

Vasaras (salīdzinoši) lētā iztikšana

Reiz vienā raidījumā dzirdēju, ka kāds ārzemnieks teica, ka neko dīvaināku kā auksto zupu viņš nav redzējis- nepietiekot, ka tā ir rozā krāsā, vēl tā ir auksta! :)

Es saku- jauki, ka šī zupa ir izgudrota, jo maniem bērniem un man tā ļoti garšo. Katru reizi, kad nezinu ko gatavot vai slinkums nodarboties ar jaunradi, uz jautājumu ''vai ēdīsim auksto zupu'' skan atbilde ''jā''!

Gatavoju to droši vien tāpat kā daudzi citi- Iepriekš novāru oliņas. Ielieku palielā bļodā marinētas bietes, sagriežu gurķus (ja ēdu viena, tad arī redīsus). Parasti uzleju kefīru. Vai arī vēl ir iespējamas variācijas no šiem produktiem- paniņas, paštaisītais bezpiedevu jogurts, krējums, ūdens...

Visu sajaucu un bagātīgi pielieku klāt zaļumus. Šī zupa ir arī ļoti laba iespēja iemānīt bērniem dažādus lapu salātus, jo ''plikā'' veidā viņiem tie neiet pie sirds. Tātad, smalki sagriežu dilles, lokus vai maurlokus, un tādus salātus, kādi nu šobrīd ir dobē- rukolu, skābenes, spinātus, ir vēl tādi, kam nosaukums Japāņu salāti... Pārspīlēt nevajag, bet lieku tos jūtamā daudzumā.

Vēl dažreiz klāt pieberu nedaudz kaltēta ingvera un melnos piparus.

Labu apetīti!

otrdiena, 2011. gada 21. jūnijs

... un lencīškleita pārvēršas par ...

Ja jūsu mājā ir kāda nomētājusies lencīškleita, kas šķiet par... draisku (pliku, mazu, nestilā vai vienkārši vairs nevalkājas) :), varat to mierīgi pāršūt par priekšautu. Draiskums aksesuāros taču ir pieļaujams, it sevišķi tuvojoties Līgosvētkiem! :D

Ideja ir kādreiz noskatīta interneta plašumos un, saliekot kleitu un priekšautu blakus, var redzēt, ka doma varētu nebūt zemē metama!

Darā tā- piemet aptuveno priekšauta lielumu, no kleitas nogriež visu, kas lieks. Maliņas apmetina. Atstāj oriģinālās lencītes, ko sasien aizmugurē.

Sānos piešuj atlasa lentītes.

Šūšanas procesu nedaudz sarežģīja tas, ka kleita bija uz oderes, bet kas teica, ka priekšauts tāds nevar būt?

Neliela piepūle un jauns aksesuārs gatavs! :)

Turpmākās 3 bildes varētu nosaukt- Elliņa pie siltumnīcas, Elliņa laista puķes un Elliņa tūlīt lasīs dilles...





Nenopietnu Jums arī noskaņojumu šajās pirmssvētku dienās! Līgo!

svētdiena, 2011. gada 19. jūnijs

Testējot maizes koka pulveri

Joprojām meklējot iespējami veselīgu našķu receptes un to sastāvdaļas, nopirku karobu- maizes koka pulveri, kurš izskatās šāds un kā vēsta apraksts uz etiķetes satur lielu daudzumu šķiedrvielu un ļoti maz tauku, tajā nav kofeīna un tas ir dabīgi salds.

Recepte ir jau reiz izmēģināta un atzīta par labu esam. Tikai šoreiz pusglāzes cukura vietā liku vienu ceturtdaļu un atlikušo vienu ceturtdaļu aizstāju ar karoba pulveri.

Manuprāt, sanāca garšīgi, bērni arī ēda un Kristians teica, ka ir labs, jo nav ļoti salds! :)

Vakar vakarā noskatoties Panorāmā sižetu par veikalos nopērkamo saldumu ''veselīgumu'' :(, mana pārliecība par to, ka iespējami daudz jātaisa pašai mājās, tikai nostiprinājās. Vismaz zini, ko ieliki iekšā pašceptajā našķī!

sestdiena, 2011. gada 18. jūnijs

Kolrābis

Saka, ka nedrīkst iet uz veikalu izsalcis, nopērkoties daudz kas lieks un neveselīgs! Bet man sanāca otrādi- aizgāju uz RIMI izsalkusi un pirmais, ko ieraudzīju plauktos bija... kolrābis. Atnesu mājās un teicu- kas tu par zvēru!? :) Nu tā jau nav, ka nebiju tādu redzējusi, tikai īpaši daudz pirkusi gan nebiju.

Izrādās gana veselīgs esot. Un izskatās arī labi, vai ne?

Varat mēģināt uztaisīt salātus no žurnāla Škola Gastronoma (es gan pati šo recepti vēl izmēģinājusi neesmu).


Pagaidām paliku pie netrekna krējuma (var arī bezpiedevu jogurtu), sāls un pipariem mērcē! Garšīgs! Svaigs un vēl mīksts un sulīgs, nepāraudzis. Īstais brīdis ēst kolrābi! :)

piektdiena, 2011. gada 17. jūnijs

... uz dambi!

Nē, šodien mēs neiesim ne uz bibliotēku, ne katoļu baznīcu, mūsu ceļš vedīs uz dambi! :)

Kas ir dambis? Kā vēsta Salaspils interneta mājas lapa- dambis stiepjas 15 km. garumā gar Rīgas HES ūdenskrātuvi un ir salaspiliešu iemīļota atpūtas un pastaigu vieta! Bērnībā ar opi gājām tur peldēt, tagad pirmo reizi sataisījāmies aiziet, jo nu jau bērni ir labi gājēji, var garo ceļu izturēt turp un atpakaļ. Un galu galā- dambis ir tas, ko redz autobraucēji no šosejas puses- otrā pusē ir Daugava.

Pa ceļam ir arī pa kādam apskates un piemiņas objektam- piemēram šāds.

Tālāk ceļš ved arvien tuvāk dambim.

Tad jāmeklē šādu uzrakstu un ir skaidrs, ka esam klāt- iemīļotajā salaspiliešu pastaigas vietā! :)

Pa dambi lejā un esam pie upes!

Bet upe, kā parasti- iepriecina, nomierina, vējš aizpūš sliktās domas...


Šeit aplūkojamas arī Sv.Jura baznīcas drupas.

Mums ir īsts pikniks- arī ēdamais un dzeramais ir līdzi! :)

Mājās knapi tiekam- noguruši, briestošā negaisa priekšnojautās un salīkuši zem savākto dabas materiālu smaguma :D, Daugavas malā noteikti nu ir mazāk akmeņu, koku un gliemežvāku!

Paldies par šo jauko dienu!