piektdiena, 2011. gada 30. septembris

Šodien Olimpiskā diena!


Vai zinājāt, ka šodien ir Olimpiskā diena? Vairāk par to var izlasīt šeit . Šī konkrētā reize nozīmīga ar to, ka tiek mēģināts ieviest (vai atdzīvināt) rīta vingrošanas tradīciju. Tie olimpiskie apļi Salaspils stadionā, ja uz bildes var saprast, ir mazie salaspilieši. Kristians ar savu bērnu dārza grupiņu arī piedalījās- vingroja, veidoja apļus un piedalījās stafetē. Starp citu, Kristiana bērnu dārza sporta skolotāja Nadežda Povasare jeb Nadīna kā bērni viņu sauc, pāris gadus atpakaļ kļuva par Gada sporta skolotāju  ikgadējā pasākumā ''Latvijas gada balva sportā''. 


Mazākās grupiņas vingroja bērnu dārza zālē.

Sportisku jums nedēļas nogali! :)


ceturtdiena, 2011. gada 29. septembris

Visādumi


No rīta atkal izšuvu cimdus. Atkal melnus :). Katru gad' no jauna! :) Sanāca šādi-


Sagribējās man krāsas! Atcerējos Pļavniekkalna Rožmaizītes vakardienas bloga ierakstu un savu ciešo apņemšanos nošpikot no viņas un padarīt arī savu dzīvi romantiskāku :). Burkas ņēmu lielas, lai vējš, kas saceļas no garām skrienošajiem bērniem nenodzēš sveces liesmas  un ķēros pie darba. 

Sanāca 4 svečturi, nosaucu tos par Koku, Jūru, Pļavu un Debesīm! :) 

Paskatījos apkārt, domāju- nevar putekļaina māja būt romantiska. Ņēmos visu tīrīt. Ļoti noguru no psiholoģiskās nepatikas pret šo darbu :D. Apsēdos pie datora, domāju- paniekošos arī es, izpildīšu to puķu testu, ko te visas pilda! Tad nu gan es pārsmējos- rezultāts sanāca šāds-

Aija - Орхидея


Ты – необычная, твоя стихия – экзотика во всем. Ты не боишься быть непохожей на всех, наоборот подчеркивая всеми способами свою индивидуальность.
Узнай свой цветок!

Par ko te jāsmejas? Paskatieties, kāda izskatās palodze mūsu dzīvojamajā istabā-


Ir taču jocīgi, vai ne?

Vai jūsu ikdienā arī atgadījās kas neparasts?


trešdiena, 2011. gada 28. septembris

Heijā, priecīgu Miķeļdienu!



Ak tu tētīt, cik grūti viņus dažreiz iedabūt vienā kadrā! Un kur nu vēl likt stāvēt taisni, abiem skatīties uz priekšu vai uz sāniem vai kā savādāk utt.  :) 

Vārdu sakot, Miķeļdienai esam gatavi! Bērnu dārzs vienkārši lūzt no rudens kompozīciju pārbagātības. Mēs šoreiz tā mierīgi, bez izrādīšanās :) Kristianam mašīna, tā pati nošpikota Spaariites blogā-


un Rihardam kuģis- 


Protams, ka pilns bērnudārzs ar mākslas darbiem, kur nevar saprast, vai pats bērns arī kaut ko ir veidojis vai tikai vecāki vai floristi piestrādājuši?! :D  Bet mani šogad visvairāk pārsteidza tieši tādi darbi, kuros jau pats auglis ir tāds, ka gandrīz neko nevajag, lai uzburtu kādu tēlu. Piemēram, citplanētiešu kuģis- kāp iekšā un lido uz Marsu! :) 


Vai arī šis apbrīnojamais gulbis- 


Daba nebeidz pārsteigt, galvenais šos tēlus pamanīt! 

Nu tad vēlreiz- lai jums darbi apdarīti, pagrabi pilni un vēl un vēl un vēl... :) 


Arī somām rudeņos gribas džemperīšus


Vispār jau nav labi darīt 5 darbus vienlaicīgi... Droši vien, ka cieš kvalitāte. Bet tā es esmu pieradusi- padsmit gadus strādāju par asistenti, kur vajadzēja atbildēt uz telefona zvaniem, kaut ko kopēt, reģistrēt, labot, ar kādu runāt, vārīt kafiju un vēl pie viena uzrakstīt bakalaura darbu, pēc tam tādā pašā stilā- divi sīkie gandrīz vienādā vecumā, abiem vajag uzmanību uzreiz... Nu tādā stilā arī turpinu.

Te Kristianam tapis priekšauts keramikas nodarbībām, lai jaunajam māksliniekam nav jāuztraucās par apģērba noķēpāšanu-


Ko seja tāda, nezinu. Domāju- nepatīk priekšauts, bet kad šodien aizmirsa to mājās, tētis dabūja skriet atpakaļ, lai paņemtu, tad jau viss kārtībā. Neliela filca aplikācija-


Tad rīt ir vajadzīgi apmetņi, lai piedalītos Miķeļdienas svētkos. Izgriezu šādus, vēl tik jāsalasa lapas un ''jānosēj'' apmetņi ar tām! :D 


Viens bija domāts kā bērza lapa, otrs kā kļavas, nezinu, vai var saprast! Ja abi gribēs vienu... tad būs slikti! :) 

Nu tad tā es te ar tām lapām darbojoties, sagribēju sev jaunu rokassomiņu. Sen man bija padomā vienu vecu somu ieģērbt džemperītī! 


Viens, divi, trīs...






... nē, nē, vēl nav gatavs!  Rudenī puķes ir obligātas! :) 


Viss, kas bija somas iekšpusē un rokturi ir atstāti veciem, jo visi somas defekti bija ārpusē. Soma ir ietērpta džemperī! :)  Piespraudīte ir pirkta Otrā elpā par 20 santīmiem, ja nemaldos. Agrāk tā bija matu gumija, tā arī atstāju ar visu gumiju akcentam. 

Soma gatava.  100 %  RE, CIK LĒTA! 

otrdiena, 2011. gada 27. septembris

No vienas puses... un no otras

Drausmīgi kaitinoši ir, kad pilsētnieki brauc ciemos un stiepj visādus savus vecos krāmus ar tekstu- tev jau ir šķūnis (garāža, bēniņi, pieliekamais), noliec- varbūt noderēs...  Bet no otras puses- ir arī pozitīvas lietas. Piemēram, pilsētniekam nav pagrabs, viņam nav kur glabāt savas iesālītās sēnes.  Viņš atved tās sēnes man, lai pasargāju :D. Bet tas ir tāpat kā pelei sieru atvest glabāšanā. Tad nu ir tā- atveru pagraba lūku, kas gandrīz kā speciāli, man kā sliņķei ir iebūvēta tepat priekšnamā, nav pat ārā jāiet, ieeju, papriecājos par sagatavēm ziemai- 


Patiesības labad gan jāpiezīmē, ka tikai puse no šiem labumiem ir mana, otru pusi sagatavojusi mana 91 gadīgā oma! Nu lūk- bet paskatoties pagraba dziļumā... 


Jā, lūk mans sargājamais objekts! Atliek tikai noņem slogu, dēlīšus, paņemt sēnes, nomazgāt, nedaudz nomērcēt, sacept uz pannas sīpolu, sēnes klāt, krējumu... 


Nē, sēnes nav nekādas smalkās, tieši tādas kā man garšo (citi tādas mežā pasper prom)- alksnenes, podiņi, bērzlapes... Laikam jau tas sēņu lasītājs ir nojautis, ka čiepšu tās! :) 

Lūk tādi man pagraba gājieni! :)

Un paldies, mīļie vecāki, ka jums patīk sēņot un ka jums nav pagraba! :D 


Tildas ateljē- jau pavisam drīz

1. Biene
2. Laine
3.Ogumeitene
4.Hela
5. Aggie
6. Diāna
7. Pai!
8. ...ar cieņu un smaidu
9. Sarkanā Biete
10. Lenyy
11. Daiga
12. Kikii
13. Sanita
14. Inese (gadalaikuskices...)
15. Zaļā Pandiņmeitene
16. MazaPaSaule
17. Laura
18. Anda
19. Zkss
20. Adrasballe
21. Ilze (absolutsed...)
22. Sandra Spu
23. Inese (pieineses...)
24. Madara
25. Rafinja
26. Īva
27. Doroteja
28. Borizo
29. Anna
30. Sandra
31. Inga
32. Kasandra
33. Ilze (zizehandmade...)
34.Klēra





Mīļās manas blogdraudzenes! Re kāds labs sarakstiņš sanācis :). Tilda jau ar nepacietību gaida 1.oktobri.

Ja kāda lasītāja ir palaidusi garām šo ''akciju'', lūdzu lasiet šeit un, protams, var vēl pieteikties!  


pirmdiena, 2011. gada 26. septembris

Gara diena un vienkāršs saldais


Šodien bija tāda diena... kura varēja būt arī savādāka :). No paša rīta ar Kristianu gājām pie zobārsta, jo bija aizdomas, ka atkal kāds jauns zobiņš nāk virsū vietā, kurā vēl ir zobs, kas nemaz pat nekustas. Varat iedomāties pirmdienas rīta uzgaidāmo telpu pie zobārsta. Laikam visi, kas nocietušies pa brīvdienām ir šeit! Reģistratūras darbiniece ir izgājusi, kamēr viņu gaidām, bērns saka, ka viņam steidzami vajag uz tualeti, tā ir tikai pirmajā stāvā (bet mēs- trešajā), kamēr ejam turp un atpakaļ, pirms mums ir atnākuši vēl 2 cilvēki, kas gaidīšanu rindā pagarina par apmēram 40 liekām minūtēm. Zobu šoreiz rauj ar anestēzijas un šļirces palīdzību, bērns raud, lai gan nekad dzīvē nav raudājis ne pie vienas potes, ne pie viena ārsta... O, jēee, lūdzu, vai kāds nevarētu būt poliklīnikā manā vietā?  

Bet nu labs viss, kas labi beidzas! 

Vakarā jūtamies labi, ka esam visi mājās, ēdam ķirbja biezzupu un seno labo saldo ēdienu, kas garšo laikam visiem bērniem, bet man atgādina bērnības garšu. Izkausē sviestā cukuru, liek klāt pilngraudu auzu pārslas un rozīnes. Ņam. Visas bēdas aizmirstas! :) Klāt paštaisītais bezpiedevu jogurts ar mīļāko ievārījumu (kāds nu kuram tas ir) un uz ātru roku sasautēti āboli ar nelielu cukura piedevu. Vēlreiz ŅAM! :) 

Jauku un mierīgu vakaru!  

svētdiena, 2011. gada 25. septembris

Mērsragā


Ir tādas brīvdienas, kad visiem skaidrs, ka jābrauc prom no mājas, bet ceļojuma galamērķis nav skaidrs teju līdz pat iekāpšanai mašīnā. Šodien bija tieši tā! Reinis īsi pirms izbraukšanas prātoja, ka varam aizbraukt līdz Kolkas ragam. Tā kā izbraucām no mājas diezgan vēlu, sanāca, ka mums pietika arī ar Mērsraga bākas aplūkošanu. 

Tādu eklektiku, uz nedaudziem zemes kvadrātmetriem rēķinot, laikam sen nebiju redzējusi- pati bāka kā no apsveikuma kartītēm- skaista! Pussabrukusi sena ēka turpat blakus, kempinga mājas un visam pa ''virsu'' vēl lokators... o, jā, tas ir kaut kas! :)

Šajā bildē uzskatāmi redzams- bāka caur lokatora dzelžiem :) 


Bet, kā parasti- skatāmies uz to, kas priecē un ir jau arī skaisti! Jūra, jūra visam pāri. Jūras smarža, jūras šalkas, jūras klātbūtne...





Diena patiešām bija skaista! Ja vēl pieskaita tādus sadzīviskus niekus kā to, ka zēni turpceļā varēja priecāties par vismaz desmit pretī braucošām rallija mašīnām (!!!), es atpakaļceļā varēju sajūsmināties par divām ļoti zemu lidojošām lidmašīnām (vai kāds vēl nav dzirdējis par manu vājību uz visiem lidojošiem objektiem? ) :D... 

Visam punktu pielika Kristiana paziņojums atgriežoties Salaspilī! Mašīnā  vairākas reizes klausījāmies Stinga (manu mīļāko) disku Ten Summoner's Tales (1993) un zēniem īpaši patika dziesma She's too good for me. Tā nu mēs braucām un klausījāmies, bet pie pašām mājām Kristians paziņoja: ''Šī dziesma ir par to, ka tā meitene ir pārāk laba tam onkulim! Viņš dzied- viņa ir pārāk laba- superīga man... ''  Tā vienkārši!  :D  Bez komentāriem! 

Jauku jums nākamo nedēļu! 

sestdiena, 2011. gada 24. septembris

Bērni taisa sviestmaizes

Kādu laiku atpakaļ lejuplādējām krāsojamo pavārgrāmatu bērniem. Kopā ar citiem krāsojamiem zīmējumiem to var atrast šeit.  Kristianam ļoti patika to izkrāsot, lasīt receptes un tad, protams, bija jautājums- kuru recepti viņš varētu gatavot pirmo? Sākām ar brokastu maizi. :)


Bet noteikti vajadzēšot gatavot arī visu pārējo! :)

Sagatavojām visus nepieciešamos produktus-


Zēni varēja ķerties pie darba-





Un lūk arī abi laimīgie pavāri ar savu šī rīta veikumu! :) 


ceturtdiena, 2011. gada 22. septembris

Ķirbju milti. Paštaisīti

Reiz sēžot Irēnas virtuvē un runājot par veselīgu ēšanu un ķirbju miltu cenām, Irēna ieminējās, ka vajag rudenī kaltēt ķirbju mizas un malt kafijas maļamajās dzirnaviņās- būs ķirbju milti. 

Laba doma! Bet kafijas maļamo dzirnaviņu nav! Izrādās, ka mammai ir pat divas, nevienas netiek lietotas. Lūdzu, mums vajag! :) 

Tad nu šogad tā arī darām- ķirbi ievārījumā, krēmzupā vai biezenī un saldētavā- ziemai, mizas nost un augļu un dārzeņu kaltētājā iekšā. Kad mizas tā izžuvušas, ka viegli var pārlauzt, kafijas dzirnaviņās iekšā un ķirbju milti gatavi! 

Pie viena arī viens kabacis šķīrās no mizām un tapa arī kabaču milti. :) 

Diez ko vēl varētu samalt miltos? :D 

Veselīgu rudeni! 

trešdiena, 2011. gada 21. septembris

Pusdienas, kādas man tīk


Īstenībā šodien gatavoju kabaču ikrus. Vispār rodas sajūta, ka šo recepti visi mani lasītāji zina no galvas, jo šī ziņa nepārtraukti un jau ilgi ir populārāko ziņu pieciniekā, ilgi turējās pirmajā vietā :). 

Bet, ja bez jokiem, tad šoreiz recepti nedaudz izmainīju, kā man liekas- uz labo pusi. Ja līdz šim taisīju, tā, ka receptē bija divas galvenās sastāvdaļas- kabači un burkāni, tad šoreiz pievienoju arī rīvētu ķirbi. Darīju visu kā parasti, tikai apcepot burkānus jau pievienoju ķirbi. Vēl piebēru nedaudz kaltētus sīpolus un tomātus (tie man vienmēr mājā, jo lietoju tos maizes cepšanā). Gatavošanas beigās pievienoju vienu ēdamkaroti ābolu etiķa uz visu lielo katlu un piebēru diezgan bagātīgi klāt smalki sakapātus pētersīļus. 

Ja šo sagatavoju, tad uzreiz ir jāēd, jo man ļoti garšo! Sarīvēju 2 kartupeļus un izcepu sev kartupeļu pankūkas- tās, kurās kartupelim neliek klāt neko, izņemot nedaudz sāls un piparu. Virsū kabaču ikrus- tās es saucu par pusdienām, kas man garšo. Nevar teikt, ka es parasti ēdu to, kas man negaršo, bet man šķiet, ja nedzīvo viens, dažreiz kompānijas pēc tā sanāk! :) Piemēram, apēst kotleti, jo tāda ir sagatavota vīram vakariņās... bet kam man tā kotlete? :) 

Izbaudām rudens kulinārās baudas! 

Kas par kompāniju!


Vakar mēs ar Žani un draugiem (Žanis vidū)-


devāmies uz Rīgu pie viena jauka un atraktīva kolektīva uz korporatīvo pasākumu jeb vienkārši izsakoties darba ballīti... šūt zeķuzvērus! :) 

Darbinieki neko nezināja par mūsu ierašanos, tas tika turēts noslēpumā. Neskatoties uz to, mums sanāca 17 fantastiski  leļļuki. Lielākais prieks, ka lellītes tapa ne pēc tieša Žaņa ģīmja un līdzības, bet radoši, dažādi un ar raksturiņiem

Ja kāds grib organizēt ko līdzīgu, tad varu pateikt, ka 17 zeķuzvēriem iziet, protams, 17 pāri zeķu un 1,5 metri (!!!) biezā un platā sintapona bez neviena cm atlikuma! :) 

Paldies vakara dalībniekiem par drosmi mesties ''nezināmā piedzīvojumā'' :D. 


otrdiena, 2011. gada 20. septembris

Kārtējais sīkdarbiņš


Apmānīju? Domājat- kārtējais kosmētikas maciņš? Nekā nebija- nu reiz ir pienācis vecums, kad nācās iegādāties asinsspiediena mērāmo aparātu :D. Man, man, nevis kādai vecmāmiņai! :) Bet- ceru, ka nekad nepienāks TĀDS VECUMS, kad ir vienalga, kur to aparātu iegrūst- piemēram vecā kurpju kastē gan es to netaisos glābāt! 

Ņemu mākslīgo zīdu, kas lielā gabalā reiz iegādāts veikalā Otra elpa par 1 Ls. Piegriežu apmēram 30 x 40 cm lielu audumu, tādu pašu oderes audumu un sintaponu. Oderes audumu sašuju ar sintaponu. Tomēr aparāts ir tāds, kas baidās no triecieniem un mājā ir daudz mazu rociņu, kam gribas visu apskatīt, tādēļ lieku oderi ar sintaponu. 

Salieku oderi un virsas audumu kopā. Sašuju vīles, izveidoju iešuvi, lai veidotos somiņai dibens, iešuju rāvējslēdzēju un somiņa gatava. 



Re- atkal puķes audumā, saku taču, ka ziema nāk! :) 


pirmdiena, 2011. gada 19. septembris

Bumbierkūka


Recepte no žurnāla Škola gastronoma, ar manām izmaiņām. 

Vajadzēs-

1) žurnāla variantā- taisām mīklu no 
  • 175 gr miltu,
  • 100 gr sviesta,
  • 50 gr cukura,
  • 1 olas dzeltenuma
manā variantā- 3 plāksnītes sasaldētās bezrauga kārtainās mīklas.

2) bumbierus,
3) 1 olu,
4) 50 gr cukura,
5) 200 ml 35 % saldā krējuma,
6) 1 ēdamkaroti miltu,
7) es piebēru arī nedaudz vaniļas cukura.

DARU TĀ

Žurnālā uztaisa mīklu, izrullē, izklāj ar to cepamo formu, ieliek cepeškrāsnī un pacep 20 minūtes. Tad taisa visu, kas vajadzīgs virsai un liek vēlreiz cepeškrāsnī. 

Es izkausēju 3 plāksnītes sasaldētas kārtainās mīklas, samīcu bumbā, izrullēju apli, lieku cepamajā formā ar noņemamām malām (26 cm. diametrā), uzloku uz augšu maliņas. 

Sagriežu bumbierus un pusēm, izņemu serdītes, iegriežu tajos, bet ne līdz galam. Lieku virsū mīklai un tad taisu krēmu.

Sakuļu olu ar cukuru, pievienoju saldo krējumu, miltus un vaniļas cukuru, visu pakuļu vēl. Tad šo krēmu uzmanīgi leju apkārt bumbieriem. 

Cepu uzkarsētā cepeškrāsnī kādu pusstundu, aptuveni 200 grādos, citā krāsnī noteikti savādāk... 

Kūka sanāk interesanta, varbūt bez lieliem garšas kontrastiem, kāda tā būtu, ja tiktu cepta ar āboliem, krēms izcepas maigs un diezgan mīksts. 


Labu apetīti! Neaizmirstiet klāt uzvārīt kafiju vai tēju! :) 

svētdiena, 2011. gada 18. septembris

''Maciņš'' adatām


Tā kā drīzumā man jānovada vienu nodarbību, kurā būs 17 dalībnieki un tātad, man no punkta A līdz punktam B jānogādā vismaz 17 šujamās adatas, nolēmu uzšūt maciņu tām. Lai vieglāk savākt, lai nenoklīst pa somu savā vaļā. 


Šujot, izmantoju divus kokvilnas audumus- virsai un oderei, līmaudumu, kas pielīmēts virsas audumam no iekšpuses un sintaponu, kurā spraust adatas. Puķes izšuvu ar kokvilnas diegu. Aizdare ar pogu un kokvilnas diegu. 


Iedvesmu smēlos norvēģu rokdarbu grāmatā Ann Kristin Nas. Made by me. Sybloggernes beste oppskrifter.  


Adatas pie vietas! :) Vai arī jūs svētdienās rokdarbojaties?