pirmdiena, 2012. gada 30. janvāris

Garda itāļu uzkoda




Krieviski rakstošajiem avotiem ir kaut kā vienkāršāk- viņi uzraksta virsrakstu ''Гриссини'' un visiem laikam ir pilnīgi skaidrs, kas tas par izstrādājumu :). Mūsu vietējie autori parasti tādus nosaukumus neraksta, tad nu nedaudz mokos, ko lai minu virsrakstā- tradicionāla, kraukšķīga, pildspalvas izmēra maizīte (kā tieši iztulkoju no kāda bloga angļu valodā) :) ?

Lai nu kā- te viena garšīga, smaržīga, viegli izcepama maizīte.

Mīklai-

1) 300 ml ūdens,
2) 2 ēd.kar. eļļa,
3) 1 ēd.kar. cukurs,
4) 1,5 tējkar. sāls,
5) 500 gr kviešu milti,
6) 2 tējkar. sausais raugs,
7) nedaudz ķimenes un  sāls apkaisīšanai.

Mīklas sastāvdaļas minētājā kārtībā salieku maizes cepamās krāsniņas toverī un uzstādu režīmu MĪKLA un pēc pusotras stundas varu cept maizītes. Ar rokām taisu garenas standziņas, lieku uz pannas, kas izklāta ar cepamo papīru. Maizīšu virspusi nedaudz samitrinu ar ūdeni, uzkaisu sāli un ķimenes. Cepu iepriekš sakarsētā krāsnī aptuveni 20 minūtes  220 grādu temperatūrā. 

Protams, ka mīklu var taisīt arī, samīcot ar rokām.

Lai labi garšo!



Silti, silti!


Rakstā par jauno, reciklēto cepuri jau minēju, ka skaistais džemperis ir pārtapis vēl vienā lietā, ko nevaru rādīt. Nu lūk- šodien jau varu! 

Zābaciņus dāvināju draudzenei- Lai Tev, Antra, silti! :) 

Šuvu ar rokām. Iekšā ievietoju papildu  filca zolīti. Bumbulis un poga-  tas jau obligāti! :) 

Lai mums visiem silti šonedēļ! :) 



ceturtdiena, 2012. gada 26. janvāris

Silti!


Viens safilcēts džemperis ilgi gulēja kaudzes pašā virsū un kārdināja mani ar savām krāsām un rakstiem. Šodien ķēros tam klāt- šuvu vienu dāvanu, kuru atrādīt vēl nevaru. Bet, vai nu likšu džemperi  nost un atstāšu sevi bez kāda jauna, silta aksesuāra!

Darīju tā. Nogriezu džemperim vienu daļu (piemērīju pie senākas cepures)- to, kas apakšmala. Vienu sānu malu atstāju kā ir, neaiztiku. 


Otru vīli (fotogrāfijas labajā pusē) aizšuvu ar vilnas diegu ar rokām. Šujmašīnu būtu slinkums kurbulēt un nav jau arī elektrības šodien! 

Tad šī taisnstūra detaļas augšmalu apšuvu ar lieliem dūrieniem un savilku diegu. Ieguvu cepures dibena daļu. Tad savilku arī  sašūto vīli. Tas izskatās tā- 


Abus savilkumus veicu tā stingri! Diegu nostiprināju. 

Gatavs! 



Ieguldītais laiks- aptuveni minūtes 20, cepures cena... kādi 10 santīmi!? :) 



trešdiena, 2012. gada 25. janvāris

Atstarotājs


Pamazām domājot par to, ko labu varētu sadarīt 18.februāra Otrās Elpas rokdarbu darbnīcā, iedomājos par mīļajiem piekariņiem... Bet tad atcerējos par tādiem samērā neglītiem aksesuāriem kā atstarotāji, es domāju- standartveida, veikalos nopērkamos. Tā kā ar šo veidojumu noteikti nekāda lielā māksla nesanāks :D, nolēmu taisīt ko kičīgu. 

Atstarojošo lenti nopirku veikalā Abakhan. Šī konkrētā ir 5 cm plata un maksā aptuveni 80 santīmus metrā. Ir nopērkamas arī ļoti šauras un viena ļoti plata lente, tās cena bija pāri par 2 Ls metrā. 


Kaķenītes siluets no interneta plašumiem. Pamatam izmantoju biezā filca gabaliņu, kaķenīte no plānā filca, dažas pērlītes, neliels izšuvums. Organzas ārmalas apdarinājums un kaķenītei fons un arī atstarotāja otra puse no atstarojošas lentes. 


Atstarojas vareni! 

Un kā reiz teica dizaineres raidījumā ''Ievas pārvērtības''- nēsājiet atstarotājus tikai dienas tumšajā daļā! :D 



pirmdiena, 2012. gada 23. janvāris

Franču kūka ar neizrunājamu nosaukumu...


Fantastiski garšīgas kūkas recepti var atrast www.četrassezonas.lv  lapā. Te recepte ar visu stāstu un neizrunājamo nosaukumu :).  

Kūka īpaši garšos tiem, kam patīk valriekstu garša, jo receptē ir izmantoti tikai 50 grami kviešu miltu un 250 grami valriekstu. Ar riekstu smalcināšanu īpaši nepārcentieties, jo šoreiz tos samalu kafijas dzirnaviņās un kūka sanāca blīvāka pēc struktūras. Patika labāk variants, kad biju ne tik smalki sasmalcinājusi riekstus. 

Lai izdodas un garšo!



svētdiena, 2012. gada 22. janvāris

Cepta vistas gaļa. Viegli un ērti


Man ļoti patīk taisīt ēst. Bet es neesmu sajūsmā par tādu ēdienu gatavošana, kas prasa no manis  ilgstošu maisīšanu, uzmanīšanu, vaktēšanu. Šīsdienas pusdienas pilnā mērā atbilda manam mīļākajam gatavošanas stilam- mazliet parosies, sagatavo, izdari, kas jādara un tad tik gaidi, kad būs gatavs! :) 

Vajadzēs-

1) vistas gaļu (jebkura daļa sanāks garšīga),
2) marinādei- mērcei: paniņas, majonēzi (pavisam nedaudz, tikai nelielai garšas niansei), ķiploku, sāli, ingvera pulveri,
3) maisiņu produktu cepšanai.

piedevās-
1) rīus(aptuveni 1/3 glāzes vienam cilvēkam vai nedaudz vairāk),
2) divreiz vairāk ūdens, nekā rīsu,
3) nedaudz eļļas vai sviesta,
4) kanēļa nūjiņu, 3 krustnagliņas, 2 lauru lapas, šķipsniņu malta koriandra, nedaudz vairāk kurkumas, šķipsniņa asafetīdas un sāli pēc garšas.

DARU TĀ

Sagatavoju marinādi. Sastāvdaļas lieku uz aci- sajaucu paniņas (parasti liek kefīru, bet tā kā man kefīrs praktiski nekad nav mājā, es lietoju paniņas), kādu karoti majonēzes, kādas 2- 3 ķiplokdaiviņas, izspiestas caur ķiplokspiedi, šķipsnu ingvera pulvera un pavisam nedaudz sāls. Pārleju vistas gaļai un atstāju uz kādām minūtēm 10. 


Lieku visu iekšā caurspīdīgajā, cepamajā maisā un kārtīgi sakarsētā cepeškrāsnī uz kādām minūtēm 40 (bet atkarīgs, kuru vistas daļu cepat, ja tās būs tikai filejas un it sevišķi, ja sagrieztas mazākos gabaliņos, tad varbūt pietiks arī ar 25  minūtēm. 


Tad, kad vistas gatavošanas laiks tuvojas beigām, katlā uzkarsēju eļļu, ātri tajā apcepu kanēļa standziņu, krustnagliņas un lauru lapas. Tad piemetu klāt koriandru, kurkumu un pašās beigās asafetīdu.  Šajā mērcē aši apcepu iepriekš nomazgātus un notecinātus rīsus. Leju klāt divreiz vairāk ūdens, nekā katlā ir rīsu (vienai glāzei rīsu- divas glāzes ūdens utt.).  Kad ūdens uzvārījies, apmaisu rīsus, uzlieku vāku, noregulēju ļoti mazu gāzes liesmu un uz 20 minūtēm aizmirstu par rīsiem. Nevirinu vāku un nemaisu tos, tikai gaidu. Kad rīsi gatavi, izlasu no tiem ārā pa virsu sastājušas kanēļa nūjiņu, krustnagliņas un lauru lapas. 

Kā jau teicu, pēc 20 minūtēm rīsi ir gatavi, vista arī pa to laiku uzcepusies. 

Labu apetīti! 



piektdiena, 2012. gada 20. janvāris

Kaķis karijā :)


Nu re- jauna metode kā krāsot kaķi, ja apnicis parastais tonis! :)  

Vakar tas notika tā- parastā kņada virtuvē, bērni mājās no bērnu dārza, es taisu vakariņas, Muris sajūt karbonādes smaržu, nevaldāmi metās uz gaļas pusi, pa ceļam gandrīz nogāž mani no kājām, es klūpu, viņš lec uz izlietnes, man rokā garšvielu paciņa, tā izslīd no rokām un puse no satura... uzbirst virsū Murim! 

Sanāk dzelteni ietonēts kažoks ar stipru garšvielu smaržu! :D 

Eh, ko mēs darītu bez mājdzīvniekiem- nebūtu nekādas jautrības mājā! :)



ceturtdiena, 2012. gada 19. janvāris

Labāk ar puķi, nekā bez tās

Rakstīju jau, ka esmu ķērusies pie lielo, tamborēto somu ''kolekcijas'' veidošanas :). Bet arī pa kādai, pagājušajā gadā tapušai, tiek pie jaunām dekorācijām


Man jau liekas, ka soma ar puķi ir labāk, nekā soma bez tās... un trīs puķes ir labāk, nekā viena :D 






trešdiena, 2012. gada 18. janvāris

Tālāk par sniegu


Uztamborēju šogad pirmo somu. Un tad es domāju, kam varētu piederēt šī soma... 

Varbūt tu esi pilsētas meitene, kas pieceļas no rīta, paņem somiņu un dodas uz tuvējo konditoreju pēc smaržīgām maizītēm brokastīm... 
Varbūt Tu dzīvo kaut kur Pārdaugavā un uzmet somiņu uz sava riteņa stūres un dodies dienas gaitās... 
Ticu, ka tu daudz lasi un somiņā ir pa kādai grāmatai... 
Bet varbūt maiņas drēbītes kādam bēbītim... 

(Aizsapņojos! Ārā sniegs līdz ausīm, bet es to vairs negribu.  Gribēju sniegu tad, kad gribēju, nu jau esmu domās pavasarī :)). 

Nu lūk, lai tu būtu, kas būdama, somiņā pietiks vietas visam. 

Tamborēju no mākslīgā zīda auduma- raibā,  ar nelieliem melnas, plānas kokvilnas ielaidumiem. 


Somas izmērs ir 37 X 23 cm. 


Jauku dienu! Jaukus (nomoda) sapņus! :) 



ceturtdiena, 2012. gada 12. janvāris

Piekariņi nieciņi...


... man šodien sanāca šādi. Divi.


Darīju vienkārši- izgriezu no gaiša biezā filca aplīšus. Ņēmu skaistu, puķainu, plānu kokvilnas audumu. Apvilku ar to filca aplīti. Nedaudz izrotāju ar pērlītēm. Otrā pusē pielīmēju vienam sarkanu, otram zaļu plānā filca gabaliņu. Iesēju diedziņā, pieliku bumbiņu. 

Var likt pie atslēdziņas, var pie mobilā telefona. Aizmāršas (kā es) liek pie šķērēm, kas tiek nestas uz kādu publisku pasākumu, piemēram, kādām rokdarbu nodarbībām. Tā labāk, lai nenoklīst :). 



Jauku vakaru! Lai vētra jūs neskar! :)

trešdiena, 2012. gada 11. janvāris

Grezni. Reciklēti?


Vakar, ilgi gatavojušās, ar Irēnu aizgājām uz Rīgas Mākslas telpu. Un nevarējām jau arī neaiziet, jo tur līdz 29.janvārim var aplūkot dizaineres Ingrīdas Zāberes konceptuālo vakarkleitu izstādi. 


Vakarkleitas kopumā veidotas no 77 vīriešu krekliem, tos neārdot, negriežot un nepāršujot. Tātad, izjaucot vakarkleitu, krekls var atgriezties savā bijušajā veidolā. Dizainere veido savu mākslu no labas kvalitātes vīriešu krekliem, kas citkārt nonāktu atkritumos. 

Tātad, šīs izstādes stāsts, manuprāt,  ir par dabu, stāsts ir par kleitu, par mākslu un arīdzan par attiecībām. Nu jūs jau zināt- sieviete vīrieša kreklā... :) 







Aizejiet, ja sanāk, vakarkleitas patiešām ir redzēšanas vērtas! Tikai gribu piebilst, ka, ja pat gribēsiet redzēt tikai kleitas, nevis visu pārējo ekspozīciju,  būs jāšķiras no 4 Ls.




otrdiena, 2012. gada 10. janvāris

Īsta ziemas tēja


Uzvāra ūdeni. Ar 4 glāzēm verdoša ūdens aplej ~ 4 krustnagliņas un vienu kanēļa standziņu. Ļauj ievilkties dažas minūtes. Pieber 2 tējkarotes melnās tējas. Atkal ļauj nedaudz ievilkties. Pievieno viena svaigi spiesta apelsīna sulu un cukuru pēc garšas. Sanāk tēja 4 personām. Visu sastāvdaļu daudzumu var variēt pēc savām garšas izjūtām. 

Lai jums silti! 



pirmdiena, 2012. gada 9. janvāris

Gaismas festivāls. Zēnu istabā


Tie, kas bija ''Staro Rīga'' pasākumos, atceras, ka pilsētas  ielas bija pilnas ar bērniem, kuriem vecāki bija nopirkuši dažādus ''gaismas ķermeņus''- visvisādu formu starojošus objektus par pāris (un vairāk) latiem. 

Mūsmājās nonāca tādi, ko iesaucām par Džedaju zobeniem (tiem, kas no Zvaigžņu kariem) :). Vakar sanāca tāda kā mazliet māksla, vairāk gan izklaide, no tā visa.

Nepieciešama tumša istaba, fotoaparāts ar nakts režīmu un fotoaparāta statīvs. Bērniem sparīgi jāvicina rokas un kādam to visu jābildē :). 






Galvenais, ka visiem prieks! :) 




sestdiena, 2012. gada 7. janvāris

Cāļus skaita rudenī. Kad skaita cimdus?


Sen jau neesmu jums atrādījusi jaunākos cimdus. Negribējās apnikt. No otras puses- Laine reiz rakstīja komentārā- kad iedomājos tevi, uzreiz nāk prātā cimdi :). Un tas jau mani tikai priecē, jo ir vismaz viena rokdarbu joma, kurā mana interese sniedzas nu jau vairāku gadu garumā :). Man patīk veidot cimdus un man patīk arī valkāt cimdus. 

Bet šodien tāds kā nedaudz skumīgs ieraksts. Kad piezvanīju uz Rotu studiju (veikaliņš tirdzniecības centrā Domina, kurā jau otro gadu tirgoja manus cimdiņus), lai pavaicātu, vai nav pārdoti kādi cimdu pāri, vai nevajag jaunus, atskanēja katram darbu veidotājam tik patīkamā atbilde- pilnīgi visi cimdi ir pārdoti, līdz pēdējam pārim! Kāds prieks. Tuvu 30 pāriem pirkstaiņu staigā kaut kur pa ielām un cerams silda ne tikai nēsātāju rokas, bet arī sirdis. Un te uzreiz- jaunus cimdus nevajag, jo esam aizvēruši savu veikaliņu, nākotnes plāni vēl neskaidri... Atkal viens jauks vietējo rokdarbu veikaliņš, kas aizvēries. Nezinu tuvāk ciet vēršanās iemeslus, bet vienalga- tā kā nedaudz skumji. Paldies Kristīnei Rinčai par ļoti patīkamo sadarbību. Nu ko, nāks jauna cimdu sezona, varbūt radīsies citas idejas un iespējas...

Visus cimdus esmu taisījusi ar lielu rūpību un centību, bet te mani 4 šīs sezonas mīļākie  cimdi-





Nu ko- metamies jaunos darbos iekšā!?  



piektdiena, 2012. gada 6. janvāris

Daudz laimes dzimšanas dienā (man) :)


Mana diena sākās ar apsveikuma  saņemšanu no Kristiana. 

Tad tiku aplaimota arī ar Rihardiņa apsveikumu- otrādi šķiramu vaļā un lasāmu (ak, šie mazie kreilīši!) :) 


Laikam ņemot vērā dzimšanas dienas fakta svinīgumu, esmu pārtapusi no mammas Aijā :).

Šī būs jauka diena, vai ne? 



ceturtdiena, 2012. gada 5. janvāris

Garšvielas priekam un veselībai

Jā, tā ir, ka esmu nonākusi teju atkarībā no dažādām garšām, garšu sajūtām un izjūtām. Vārot zupas esmu aizmirsusi, ka agrāk lietoju buljona kubiņus, lai būtu kāda garša. Tagad mana gatavošanās zupas vārīšanai parasti izskatās apmēram tā- 


Protams, ka ne vienmēr lietoju visas šīs garšvielas. 

Bet šoreiz par kaut ko citu. Nesenā žurnāla ''Ieva'' numurā ieraudzīju rakstiņu, kurā bija aprakstīts kā garšvielas lietot dažādu vieglu saslimšanu gadījumā. Un jāsaka, ka Kristiana ātrajai tikšanai un pekām laikam varu pateikties arī sierāboliņa tējai un krustnagliņu pievienošanai katram siltam dzērienam, ko puisis dzēra (bez šaubām, bronhītu, ar ko parasti slimo mazākais bērns, mēs tik ātri vis neizārstētu).  Te raksts-varbūt kādam noder! 




Es ceru, ka palielināti, šie teksti būs izlasāmi. Ja nē, meklējiet žurnālu ''Ieva'' nr. 51-52, 21.12.2011.

Garšīgu un veselīgu jums šo vakaru!