pirmdiena, 2012. gada 30. aprīlis

Nezāļu pētījums (ārpus sava dārza robežām)


Ir viena lieta, uz kuru bērnus nekad nav jāpierunā- vakara pastaiga. Pat ja diena pavadīta svaigā gaisā, viņiem patīk iet pastaigāt. Neesam jau nekādā gleznainā vietā, bet ja ko jauku meklē, tad var atrast. Šodien fotogrāfs ir Kristians un viņš meklē ''visādus ziedošus augus un vispār kaut ko interesantu''. Re, ko mēs ''samedījām''- 




Jā, dzelzceļa malā dzīvojam, tādēļ daļa pastaigu maršrutu arī ved gar dzelzceļu. 




Reiz pastāstīju bērniem, ka mans opis bija dzelzceļnieks un bija tiltu meistars, tādēļ savulaik celtais tiltiņš starp Doles un Dārziņu staciju arī bija mana opja roku darbs. Tad nu mums tagad vienmēr jāiet uz to tiltiņu. 


Un vēl pievilcīgāks šis tiltiņš ir tādēļ, ka pie tā var pārbaudīt, kurš kociņš peld ātrāk... nu tā kā to darīja Vinnijs Pūks ar draugiem. 

Un tad Kristians un Rihards dara tā- 


un tad viņi dara tā


un es jau griežu galvu uz citu pusi :). 

Arī atceļā Kristians ierauga kaut ko ievērības cienīgu-




Un vēl īsi pirms mājām atceramies kā dažus gadus atpakaļ, kad puikas vēl bija pavisam mazi, pa ceļam no bērnu dārza, ja nācām ar kājām un viņi nogura un nogarlaikojās, mēs skatījāmies ēnās. Re, kāda mamma gara- 


O, puiši jau izauga lieli, ar mammu vienā augumā! :)


Un te pēkšņi- zēni jau lielāki par mammu! :) 


Cik toreiz maz vajadzēja, lai ceļš uz mājām kļūtu jautrāks :)))). 


Tā nu mūsu pastaiga arī šoreiz  ir galā! Līdz nākamajai reizei :). 



sestdiena, 2012. gada 28. aprīlis

Ne sētas, ne stādītas


Atceros bērnībā mums bija dažādas rotaļas, tepat pie mājas mazajā zāles placītī. Mēs saimniekojām- ''vārījām zupas'', ''taisījām salātus'', ''gājām uz tirgu puķes pirkt''. Un cik to augu bija daudz, dažādas savvaļas puķītes, zālītes! Tagad vairs nav. Kāpēc? Slikta ekoloģija? Nu nē tak, zāle mazajā placītī tiek cītīgi un regulāri nopļauta. Un ir jau pareizi- negribas pie mājas džungļus, no kuriem ērces glūn... Bet man kaut kā skumji, gribas tās mazās ''mežones'' atkal redzēt, kuras ne sēj, ne stāda, bet zied tāpat. Un ticiet vai ne, katru gadu no jauna, vēl līdz pirmajai zāles pļaušanai tās atkal zied! Ne tik daudz kā bērnībā, bet pa kādai jau atrodas, nav nemaz uz pļavu jāiet meklēt!   







Tāds kā nezāļu apskats sanāca, bet vai nav skaisti? :)





piektdiena, 2012. gada 27. aprīlis

Saulesbriļļu maks


Tā nu šodien pieķēros vienai ļoti skaistai kaklasaitei. Skaista gan man tā liekas tieši tādā ziņā, lai veiktu ar to kādas pārvērtības. Vai vīrieši arī ar šādām staigā ikdienā, grūti teikt... var jau būt :). 

Lūk, kas man sanāca- saulesbriļļu maks. Kaklasaitei ir viss nepieciešamais, lai to izgatavotu- zīda odere un vēl arī tāda kā biezāka auduma odere, kas ļoti labi kalpos briļļu pasargāšanai. 



Viss, kas jāizdara- jāatārda vienu vīli, jānogriež detaļu vajadzīgajā lielumā un jānošuj trīs vīles un jāizveido pogcaurumu. Jāpiešuj pogu, protams. Gatavs! 


Laine, paldies, ka uzdāvināji man šo kaklasaiti! :) 



ceturtdiena, 2012. gada 26. aprīlis

Jūra, baseins... svaigs gaiss?


Esmu ievērojusi, ka tuvojoties pavasarim, vienmēr pievēršu uzmanību aptuveni šādai krāsai, kādā ir jaunā šallīte. Kādēļ ne dzeltenai, rozā vai zaļai? :)  Lai nu kā, aizvakar vietējā veikaliņā ieraudzīju šo dziju par 50 santīmiem ficītē. Sastāvs- kokvilna ar akrilu. Varbūt šallīti jau tamborēt par vēlu? Nu nē, smukumšallīti nekad nav par vēlu tamborēt. 


Iedvesmu šallei guvu šeit.  



Tomātu zupa


Ja kāds ir pa ziemu tikpat ļoti noilgojies pēc tomātu garšas kā es (jo ziemā tos praktiski nepērkam), varat uzvārīt tomātu zupu. Šī ir tāda- ļoti ļoti tomātu zupa, jo no sastāvdaļām gandrīz nekā tajā arī vairāk nav, kā tikai tomāti. 

Recepte no grāmatas ''Vēdiskā veģetārā pavārmāksla''. 


Visu darīju kā receptē rakstīts, tikai- kajēnas piparu vietā man ir čilli pipari un koriandra lapu vietā- zupu pārberu ar timiāna lapiņām. Kad pagaršoju gatavo zupu, man likās, ka gribās mazliet maigāku garšu, pielēju nedaudz saldā krējuma. Bet patiešām nedaudz. 

Klāt ēdu ļoti garšīgas maizītes, kuru recepti noskatījos Anitas lieliskajā blogā. Taisot mīklu, pievienoju nedaudz mazāk cukura kā receptē. 

Labu apetīti! 



trešdiena, 2012. gada 25. aprīlis

Eh, laba dzīve starp baziliku un orhidejām...


Pagaidām, kamēr esmu pazaudējusies kaut kur starp Salaspili un Torņkalnu (jo Salaspilī tā mentāli vairs nedzīvoju, bet uz Torņkalnu arī vēl neesmu pārvākusies), starp saviem darbiem, flīžu meklējumiem un tamlīdzīgām lietām, kas man riebjas, lai jūs vēl reizi izklaidē Muris :).  Kas var būt labāks, ja saulīte silda sānus un klusums mājās! :) 

Top arī jaunās vasaras somas, pa kādam adījumam no plastmasas maisiem un kādai tamborētai šallītei (nu nevarēju nenopirkt dziju par 50 santīmiem gabalā) :)... par to jau pavisam drīz! 

Jauku un saulainu dienu! :) 



pirmdiena, 2012. gada 23. aprīlis

Pasludinu 2012.gada vasaras sezonu par atklātu


Nezinu, kas tajā tāds sevišķs, bet bērniem ārkārtīgi patīk ēst ārā. Ja var ēst ārā, tad uzskatiet, ka vasara ir sākusies un jau visnotaļ izdevusies! :) Tas nekas, ka netikuši savās vakariņās līdz galam, Kristians ar Rihardu paziņo, ka salstot rokas un jāiet iekšā :). 

Tortiljās ir ietītas- kāpostlapas (jā, jā, parastā kāposta) :), tomāti, gurķi, vistas filejas gabaliņi un nedaudz majonēzes. 

Labu apetīti arī  jums svaigā gaisā! :) 



piektdiena, 2012. gada 20. aprīlis

Šaubu nav- pārstrādājies! :)


Palīdzējis gatavoties rītdienas nodarbībai Otrā elpā, Muris ir bezspēkā sabrucis :).

Un nav jau brīnums- veselas divas puķes sataisījis, asistents. Mura ''krustmāte'' Irēna gan apgalvo, ka kaķis miegā augot... vai vai, runci, cik tu liels taisies augt!? :)





Jauku sestdienu visiem talkotājiem, lai laiks mūs lutina un lai visiem jauks noskaņojums!


ceturtdiena, 2012. gada 19. aprīlis

Skaļš un darbīgs rīts


Šorīt kopā ar vecākā bērna grupiņu ļoti rosīgi darbojāmies. Nevajadzīgiem t-krekliem devām jaunu dzīvi jeb taisījām no tiem tašiņas. Jāsaka, ka pateicoties audzinātājas uzņēmībai un auklītes palīdzībai, ar šo grupu darbojāmies jau trešo reizi- pirms diviem gadiem šuvām zeķu zvērus, pirms gada- auduma brošas māmiņām un šogad šīs somiņas. 

No tādas kreklu kaudzes...


... mums  sanāca daudz glītas somiņas.


Sienot mezglus, gāja dažādi, bet visiem bija iespēja patrenēt pirkstiņus! 

Jāsaka vēlreiz paldies audzinātājām un auklītei, jo šī man bija tāda kā atvadu darbošanās šajā grupā (jo bērni rudenī aiziet uz skolu) un šajā bērnu dārzā vispār (jo mēs pārceļamies uz citu dzīvesvietu)...  Paldies, ka maniem bērniem pirmā saskare ar atrašanos kolektīvā, zinību apgūšanu, rotaļāšanos, pirmajiem draugiem ir bijusi tik pozitīva!  





trešdiena, 2012. gada 18. aprīlis

Viesojamies ''Avenē''

Re, kā mēs ar Irēnu paviesojāmies žurnālā Avene! Paldies Sandrai Spu un fotogrāfam Danilam Žilinskim par jauko sadarbību. Ja kāds vēl to nezina, tad tieši Sandra veido šo spilgto un interesanto meiteņu žurnālu :). 

Te nu ir- Irēnas veidotā tašiņa un blociņi 


un manis veidotais kosmētikas maciņš, adīts no iepirkumu maisiem un pogukrelles.



Radošu dienu!



pirmdiena, 2012. gada 16. aprīlis

Puķe... ar metāla piesitienu


Vasara ārā vēl  nav novērojama. Gaisīgās tilla un organzas brošiņas, ko nēsāt pie kleitiņām un topiņiem nav aktuālas, tad nu niekojos ar filcu un  metāla izstrādājumiem. Rāvējslēdzējiem :). 

Gatavojos arī sestdienas nodarbībai Otrā elpā (Rīgā, Marijas ielā 13). Tēma- auduma ziedi, brošas, piespraudes... kādēļ nepamēģināt arī ziedu veidošanu no   rāvējslēdzējiem? Nodarbības sākuma kā parasti plkst. 12.00. Dalības maksa tikai 2 Ls. Visi materiāli nodrošināti, nāciet, darbosimies!

Tātad, šai konkrētajai brošiņai bija nepieciešami gabaliņi no filca auduma, piespraudīte un aptuveni 50 cm gara rāvējslēdzēja viena puse (5 gadīga bērna rudens jakas garums) :). 




Viss pārējais- tikai iztēle! :) 


Rotājamies un izmantojam radoši materiālus, kas ir ap mums. 





sestdiena, 2012. gada 14. aprīlis

Kūka ar bērnības dienu garšu


Kaut kā nesanāca man jums pastāstīt par kūku, kādu biju uzcepusi, ejot svinēt Lieldienas pie mammas un tēta.

Recepti ieraudzīju portālā draugiem.lv, to bija publicējusi Inese Dūdele. Paldies, Inese, forša kūkas recepte! :) 

Sastāvdaļas-

1) 135 g auzu pārslas,
2) 105 g miltu, 
3) 4 vai 5 olas,
4) 225 g cukura,
5) 4 vai 5 ēd.kar. verdoša ūdens.
6) krēmam- skābais krējums, pūdercukurs, saldētas zemenes, želatīns. 

Gatavo tā-

Atdala olu baltumus no dzeltenumiem. Baltumus ar pusi no cukura sakuļ stingrās putās. 

Dzeltenumus kuļ ar otru pusi cukura, pievienojot karstu ūdeni, līdz arī tie  ir stingrās putās. 

Auzu pārslas apgrauzdē uz karstas pannas. Olu dzeltenumus iecilā sakultajos baltumos. Šajā masā, nepārtraukti maisot, iejauc miltus, kas sajaukti ar auzu pārslām. Lej ar cepampapīru izklātā veidnē, liek iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī un  cep 250 grādu temperatūrā. 

Kad atdzisis, pārgriež uz pusēm un vidū un pa virsu smērē krēmu. Man krēms bija taisīts no skābā krējuma, sasmalcinātām saldētām (un atlaidinātām, protams) zemenēm, pūdercukura un želatīna. Proporcijas pēc saviem ieskatiem. Želatīnu lietoju Ruf firmas un tur viena paciņa paredzēta uz 500 ml želējamās masas. 

Pa virsu pārkaisīju ar apgrauzdētām auzu pārslām, bet atšķirībā no tām, kas iekšā biskvītā, šīs grauzdēju, apcepot sviestā un ar cukura piedevu (ak, šī bērnības dienu garša). 





ceturtdiena, 2012. gada 12. aprīlis

Silti...


Silti mājas apavi sarūk no džemperzābaciņu izmēra līdz džemperčībiņu izmēram. :) Ir viens tāds brīdis pavasarī, kad mājās, kurās ir centrālapkure ir ļoti vēsi- tad, kad ārā jau samērā silti un tiek atslēgta apkure. Noderēs. 


Arī šīs ļoti siltās čībiņas dosies Otru elpu, Marijas ielā 13. Un viss kopā tas izskatās apmēram tā-