svētdiena, 2012. gada 30. decembris

Ziemas naktis Rīgas Zoo


Kas var būt labāks pilsētniekam mierīgā ziemas vakarā  kā izbraukt nelielā pastaigā uz Rīgas Zoodārzu. It sevišķi, ja šobrīd pilnā sparā rit Ziemas naktis Rīgas Zoo. Pa apgaismotiem celiņiem staigājot, var papētīt dzīvniekus ziemas kažokos un dažus pat redzēt tik tuvu, kā nekad. Piemēram, flamingi ir dažu centimetru attālumā, tik vien kā stikla sienas šķirti. 


Un mani mīļie lasītāji jau zina gan, kā es mīlu vērot flamingus.

Arī žirafes kā ar roku aizsniedzamas savos smalkajos apartamentos.


Un galvenais prieks vakar noteikti bija tīģeris. Tīģeris, kurš parasti kaut kur tālu tālu savas teritorijas dziļumos paslēpies snauž, vakar viņš staigāja gar pašu nožogojuma stiklu. Tīģeris 20 cm attālumā! Bet bildes, bez šaubām, nav... tumsa, stikls un ne pārāk gudrs fotogrāfs (es)... neko darīt! 

Un daudz daudz citu iespaidu, sākot no parastām cūciņām- 


Un beidzot ar krāšņiem aizjūras putniem!


Brauciet uz Rīgas Zoo Ziemas naktīm! Ieejas biļete no plkst. 16.00 maksā tikai 1 Ls (!!!) un, izdrukājot atlaižu kuponu, arī par mašīnas stāvvietu jāmaksā uz pusi lētāk. 


Lai jums silti un mierīgi! :)



piektdiena, 2012. gada 28. decembris

Zili brīnumi

Jā, jā, mēs arī tur bijām un visu redzējām!

Paši būvējām-




Un eksperimentus veicām-



Mazliet paspēlējāmies ar tehnoloģijām-


Mazliet- ar saviem ''izmēriem''-



Kristians mēģināja savaldīt ačgārno ''skrejriteni'' (kam stūre griežas vienā virzienā, bet riteņi- pretējā)-


Bet es apbrīnoju ''sitamo instrumentu'', kura skaņas un vibrācijas man stipri atgādināja Raimonda Tigula disku ''Salas''-


Un vēl un vēl...

Un to, ka viss bija labi un interesanti man apliecināja divu vīru atvadu saruna- Kristians teica Aldim Kalniņam (šīs vietas mājastēvam, ja var tā izteikties): ''Man te patika''. Un Aldis Kalniņš atbildēja: ''Par to man prieks!'' :))))

Te lasiet par ''Zili brīnumi''

Un paldies visiem, kas šo vietu izdomāja un realizēja. Lai jums neaptrūkstas ideju! 





svētdiena, 2012. gada 23. decembris

Priecīgus Ziemassvētkus, mīļie!



Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.

Imants Ziedonis. Ziemassvētku dzejolis.

otrdiena, 2012. gada 18. decembris

Pašam savs...


Murim Minkam Elliņam dienas aizrit apbrīnojami spraigi! Ir atklāts viņam pašam vienpersoniski piederošais '''brīvdabas kinoteātris'' :). Muris pacietīgi gaida kad un kādi putni atlidos uz barotavu. Sēž un vēro!






pirmdiena, 2012. gada 17. decembris

Salds un smaržīgs?


Nopirku Ivetas Galējas grāmatu ''Garšvielas''. Dāvanai Ziemassvētkos. Saturiski vērtīga un vizuāli skaista. Kamēr nav atdāvināta, domāju, ka kaut kas jāsagatavo no tās. Sāku ar apelsīnu liķieri. :) 

Darīju tā- karstā ūdenī nomazgāju un sagriezu mazos gabaliņos 4 apelsīnus. Liku burkā. Katlā lēju 140 ml ūdens un 140 gr cukura. Uzvārīju un pavārīju pāris minūtes. Atdzesēju un lēju pāri apelsīniem. Pievienoju 500 ml (receptē  750) degvīna un 3 zvaigžņu anīsus un 2 krustnagliņas. 

Esot jānotur 2 nedēļas, lai ievelkas... Nu nezinu nezinu, vai man izdosies! :)))))



trešdiena, 2012. gada 12. decembris

Savēlies džemperis pārtop par...


Man patīk darboties ar vilnas džemperiem. Tas ir brīnišķīgs izejmateriāls radošām izpausmēm. Esmu taisījusi cimdus, somas, cepuri, čības, šalli, jaku un vēl un vēl... 

Ziemai piestāv  vilna, vai ne? 

Šoreiz mazliet padarbojos ar patiešām atgriezumiem un re, kas man sanāca! Vairāk par tapšanas procesu lasiet šeit




Protams, ka mana darbošanās ir saistīta arī ar sestdien Otrā elpā gaidāmo radošo nodarbību, kurā no safilcētiem džemperiem taisīsim visu, ko vien uz vietas un bez šujmašīnas var uztaisīt. Nodarbības sākums, kā parasti 12.00. 


otrdiena, 2012. gada 11. decembris

A & A

Nu tad vienreiz un par visām reizēm, tādiem kā es, kurus biedē apmaldīšanās svešās vietās un aptuveni apraksti, kā ''netālu no Āgenskalna tirgus'', tur kur bija ''Meteors'', vārtu rūmē pa labi un tamlīdzīgi... Šodien jau otro reizi biju neausto materiālu fabrikā ''A & A''. Tur var nopirkt dažādus sinteponus (atsevišķi tiek piedāvāti maisos, uz metriem, leļļu pildīšanai, spilveniem u.c.), vatelīnus (dažādu veidu), ja nemaldos lētākā cena ir tikai 0.45 Ls metrā un daudzus citus materiālus. Šodien nopirku filca audumu, kas  ir laikam 2 m plats un maksā (UZMANĪBU) 1.40 Ls metrā!!! 

Lūk- 



Tā kā esmu izlaidusi savus mukluku lietotājus ar papildu filca zolītēm, tad biju laimīga par šo pirkumu. 

Un tātad, šo fabriku var atrast  Mazajā Nometņu ielā 35, Rīgā. Pie durvīm zvans. Zvaniet un sakiet, ka nākat pēc audumiem. :)  



trešdiena, 2012. gada 5. decembris

Tik tālu nu mēs esam...


Es nekad neesmu savus bērnus mudinājusi rakstīt vēstules Salatētim, jo es vienmēr esmu uzskatījusi... kā lai to pasaka... ka melot nav labi. Nē, es neesmu arī viņiem teikusi- Salavecīša nav, tie ir lielo cilvēku izdomāti meli, dāvanas nopērk viņi paši... Tā nē! Vienkārši neesam šo tematu tā ļoti īpaši apsprieduši. Bērnu dārzā končas atnes rūķi? Ļoti labi, priecājamies! Bet tas arī viss. 

Nonācis līdz pirmajai klasei, Kristians ir pēc savas iniciatīvas uzrakstījis vēstuli Salavecītim... Un mani šīs vēstules saturs ļoti apbēdina. Domāju, ka Kristians ir pēkšņi vērsies pie ''mistiskiem spēkiem'', jo ļoti labi apzinās, ka mamma vai tētis viņam skārienjūtīgo telefonu nepirks. Jo: ''Tev tas nav vajadzīgs, jo mamma ar tēti tevi visur vadā, tu nekur neej vēl viens. Jo tas ir pārāk dārgs. Jo slikti cilvēki to var iekārot un tev atņemt... utt. utt.''   

Un visbēdīgākais ir tas, ka tā jau nemaz nav viņa doma un ideja. Ja agrāk gribējās velosipēdu un slēpes vai jaunu lego komplektu, lai atkal būvētu neskaitāmas lietas, tad tagad gribas to, kas dažiem jau ir, jo viņiem tas ir... Jo klasē notiek tā- līdzko klasē iekšā, tā visi pieplok pie tiem dažiem telefoniem, kas ir līdzi un visi spēlē spēles... Es nesaprotu. Kāpēc tad nevar samācīt pirmklasniekus pīpēt un dzert starpbrīdī? Manā skatījumā visas atkarības ir vienlīdz kaitīgas. Un pie tādām es pieskaitu arī atkarību no tehnoloģijām... Es nerunāju par pilngadīgiem cilvēkiem, kas paši par sevi atbild. 

Sauciet mani par vecmodīgu vai atpalikušu, es nedomāju, ka skolas starpbrīdī vienīgais, ko bērniem jāļauj un jāveicina darīt, ir spēlēt spēles telefonā. 

Kāda ir jūsu pieredze šādos jautājumos? 




pirmdiena, 2012. gada 3. decembris

Rīgas egles ''šausmīgā'' iedegšana :)


Vakar vakarā ar bērniem bijām aizbraukuši uz Doma laukumu, jo gribējām būt klāt Rīgas egles iedegšanā. Ļaužu pulks bija paprāvs. Ļoti daudz bērnu, kam arī, protams, vislielākais prieks par šādu pasākumu. Diemžēl bijām nedaudz vīlušies. Uz skatuves notiekošo praktiski nedzirdējām. Knapi varējām saklausīt, kad Nils Ušakovs sāks skaitīt- desmit, deviņi...  Un tad gāja vaļā- egle iedegās ar pirotehnikas palīdzību, šāvās sprakšķi un baltas gaismas uz visām pusēm un egle bija iedegusies! Rihards vēlāk teica tā: ''Tā egle bija forša, bet tā iedegšana gan bija šausmīga!'' :))))))

Lai nu kā, vakara pastaiga pa Vecrīgu bija izdevusies! Bērniem ļoti patīk tā vieta, kur ir daudz akmens  skulptūras un pie visām zīmītes ''pārdod'' (rīdzinieki sapratīs, es nezinu, kur tas precīzi ir)-




Arī ielu muzikanti un puisis, kas žonglēja ar uguni atstāja lielu iespaidu uz bērniem. 

Bet- vislielākā sajūsma, protams, viņus pārņēma pie ... lielveikala Stockmann. Jo tur ir viens skatlogs, ap kuru bērni ir burtiski aplipuši. 



Jo tur ir vilcieniņš, kas brauc (mammu, ja mums tāds būtu mājās) ... 


jo tur ir lāčuks, kas guļ dziļā miedziņā, tik elpojot kustas sāni- 


ir dāvanu maisi ar kliņģeriem un sazin ko tik vēl iekšā! 


Un meitenes, leļļu šuvējas- tas jums,  vai nav skaisti? 




Vārdu sakot, to visu pavērot arī lielam pilnīgi noteikti ir prieks! 



Gaišu noskaņojumu!