pirmdiena, 2013. gada 25. februāris

Cik sver jūsu bērnu somas?


Šodien ir pirmdiena. Un pēc mana bērna vārdiem, ''pirmdiena ir tā diena, kad ir tā šausmīgi smagā soma''. Bet ir jau arī smaga! Kā vēsta svaru rādītājs- bez pāris gramiem 5 kilogrami. 


Un ko mums šajā sakarā saka likumdošana? Lasām Ministru kabineta noteikumus Nr.610 ''Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm'', kuros minēts, ka:

''... 7. Iestāde veicina iespēju izglītojamajiem glabāt ikdienā nepieciešamās lietas iestādē, lai netiktu pārsniegts izglītojamā somas piepildījuma svars, kas atbilst maksimālajām pārnēsājamo priekšmetu smaguma normām attiecīgajā vecuma grupā:

7.1. izglītojamajiem, kas ir jaunāki par 9 gadiem, — 2,5-3,5 kg;... ''.

Tātad, mana bērna soma ir par pusotru kilogramu smagāka, nekā norādīts noteikumos. Nekādas īpaši liekas mantas tajā neatradu, lego kluči un mīļotais lācītis nav paņemts līdzi, soma pati par sevi arī ir diezgan viegla, ir tikai sviestmaize un termokrūze ar tēju...


Un ko tālāk? Rakstīt skolas direktoram vēstuli? Vai varbūt sarakstīties ar Tiesībsargu Juri Jansonu? Izrādīt savu vecāka un pilsoņa stingro nostāju? :)))))

Eh, paņemu pusi no grāmatām savā somā un dodamies uz skolu... Būs jau vēl tikai trakāk...

Tādas man šorīt pārdomas sanāca.



piektdiena, 2013. gada 22. februāris

Mīlu saņemt dāvanas!


Jāsaka, ka virtuālajā pasaulē man patiešām veicas teju visās izlozēs, kurās piedalos! Reālajā dzīvē spēju atcerēties tikai vinnēto lidojumu gaisa balonā, bet tā kā toreiz gaidīju Rihardu, tad man nenāca ne prātā šādi izklaidēties! :) 

Blogu pasaulē viss ir daudz vienkāršāk- izlasīju kādu Anitas rakstiņu, ieraudzīju Marinas komentāru, paskatījos viņas profilā, kādu blogu viņa raksta, pieteicos sekotājos, ieraudzīju izlozi un re- kalendārs jau mājās! :)


Marina, liels paldies par brīnišķīgo kalendāru! Bildes patiešām ir skaistas un noskaņas pilnas, tici man, tās mani priecēs ne tikai šī kalendārā gada ietvaros! 




trešdiena, 2013. gada 20. februāris

Pavasaris Salaspils sociālajā centrā


Vakar vakarā Salaspils sociālaja centrā tik aizrautīgi darbojāmies ar ziedu veidošanu, ka, iznākot no centra biju pārsteigta- ir ziema un sniegs? Patiešām uz divām stundām kopīgiem spēkiem uzbūrām pavasari! 

Un sanāca patiešām jauki un dažādi darbi! 


Un uzminiet, kurš ir paraugs un kurš skolnieka darbs? 


Abi labi, vai ne? :) (Inga, vai pazīsti savu violeto puķi? Es to vienmēr ņemu līdzi uz nodarbībām kā piemēru, jo man tā ļoti ļoti patīk!) 

Paldies visām čaklajām nodarbības dalībniecēm, mēs vakar patiešām bijām daudz, tik daudz, ka visas pat vienā kadrā nesatilpst! :) 


Paldies centra meitenēm par sadarbību! Mums kopā vēl daudz jauku plānu! :) 



Šeit vēlreiz var paskatīties kā jāveido ziedu, kurš vakar noteikti bija vispopulārākais! 





piektdiena, 2013. gada 15. februāris

Sniegā zīmēt


Kristians teica, ka jāiet ārā, zīmēt sniegā... skolotāja esot piekodinājusi, ka brīvlaikā jāizmēģina tāda zīmēšana. Sniegs jau gan tāds pelēks, bet neko... var zīmēt! :) 

Ar akvareļu krāsām un parastām otiņām. Izrādās, ka var burtus uzzīmēt-





...un arī ģīmjus var zīmēt-



Vai nav jauki- zīmē un elpo svaigu gaisu! :))))


...un tad vēl varot baigo mākslu taisīt- vajagot tikai uz objektīva uzlikt sniegu un bildēt brāli... Ups! Ceru, ka par šo neuzzinās tētis :)))))

Jauku vakaru! :)


otrdiena, 2013. gada 12. februāris

Pirmklasnieka brīvlaikā...

Vismaz uz nedēļu aizmirstam par smago somu un agrajiem skolas rītiem... un uz parku, aiziet!


Kalniņš mums te arī kāds nekāds, no kura nolaisties!





Un ko man atliek darīt pa to laiku? Vērot apkārtni!


Arkādijas parkā...



Torņakalna stacija.


Vilciens...


... un

''Desmitais tramvajs 
Divsliežu mirdzumā 
Ved mani talumā 
divu nedēļu garumā 
desmitais tramvajs
Mūsu sirdspuksti kopā skan
Nāc sēdies sapņu vagonā''  :) 



tepat Torņakalna baznīca...


un rokas stiepiena attālumā  arī Vecrīga!


... laikam kāds kosmiskais objekts... (joks, protams)


Vai, nu šis tikai tāds kaimiņš...


Priecīgu brīvlaiku visiem, kam tāds šobrīd  ir!



svētdiena, 2013. gada 10. februāris

Dzilnītis un zilzīlīte?

Nu jā, brauc kur gribi, pārcelies no lauku teritorijas uz pilsētu vai otrādi, bet paradumi  jau paliek tie paši... Piemēram, dzīvojot relatīvos laukos, nebiju nekāda dārzniece, toties arī pārvācoties uz Rīgu, turpinu vērot putnus (pagaidām gan tikai caur istabas logu vai durvīm). Un lūk, ko šodien salūkoju- 






Pētot dažādas interneta vietnes ar informāciju par putniem, man gribas domāt, ka tas ir dzilnītis

Un tad vēl bija atlidojusi it kā zīlīte, bet nedaudz savādāka- 



bet viņu bija ārkārtīgi grūti sabildēt- atšķirībā no ''parastās'' zīlītes, viņai bija gaiši zila galviņa un spārni arī tādi kā nedaudz zili ietonēti. Un man gribas domāt, ka tā bija zilzīlīte

Un nesakiet man, ka tie bija kādi ''maskējušies ''zvirbuļi :). Ļoti gribu domāt, ka arī uz mūsu, pilsētas terases, var parādīties kādi īpaši putniņi :). 


''Putniņi, putniņi... '' :)


piektdiena, 2013. gada 8. februāris

Zaļie īkšķi? Tikai ne manējie...




Jā, jā, pavasaris tuvojas un gaidu jau, kad citas bloglandes iedzīvotājas sāks stāstīt, kā kurai kas aug un dīgst... Man arī katras ziemas beigās šķiet, ka vismaz kādas sēklas taču izdiedzēt es varu!? Nu tad paziņoju oficiāli- manas saprašanas un prasmes sniedzas tikai līdz asnu izvilināšana no lucernas (lai kas tā arī būtu) un mung pupiņām  :(.  Sinepes, kreses un linu sēklas, aplietas ar ūdeni, momentā pārvēršas par kaut kādu glumu masu, kuras ēšana pat izdiedzētā veidā man nenāk ne prātā! Pat sīpoli (regulārie) manā mājā pa kādām 3 nedēļām ir izlaiduši tikai 1 cm garus asnus. Varbūt pārāk vēsa māja... 

Viss, man pietiek! Nopirkšu Rimi diedzētas redīsu sēklas, tās vismaz pēc kaut kā garšo un neprasa manus ''nervus''. 

Ceru, ka jums veicas labāk :). 



pirmdiena, 2013. gada 4. februāris

Pavasaris būs!

Attēls no interneta plašumiem

Vai esat jau  ievērojuši kādas pavasara vēsmas? Droši vien, ka nē, jo vispār jau nekas vēl neliecina par gadalaiku maiņu. 

Bet- ja no rīta agri kaut kur dodaties ar kājām, nevis ar mašīnu vai  sabiedrisko transportu, tad gan... Putni dzied! Patiešām, ticiet man! Gluži kā pavasarī! 

Ejam ar bērnu uz skolu un dzirdam- viens kokā vītero, tad apklust, pēc brīža otrs citā ielas pusē atsaucas... Skolas parkā dzied... 

Klausāmies!