svētdiena, 2013. gada 30. jūnijs

Reiz sensenos laikos...


Nē, pasaku es jums nestāstīšu, bet pastāstīšu par šīsdienas izbraukumu ar riteņiem. Gribējām izbraukt pa nelielu daļu maršruta, kas attēlots šajā kartē- 

Attēls no interneta vietnes www.marupite.lv

Vai nu nedaudz novirzījāmies no īstās ''Mārupītes Zaļā veloceliņa'' vai arī to sākumā nemaz neatradām, bet nokļuvām īstā pasaku mežā, tādā, kuru ne pārāk ir skārusi civilizācija, bet kurā  izbraukt takas tomēr  ir iespējams. 












Mežonīgi tie Mārupītes krasti, vai ne? :) 


Kad ''velotaka'' kļuva civilizētāka, satikām Mārupītes akmeņus


Tos bija iespējams aplūkot pat nenokāpjot no riteņa :). 


Tā lūk! Brauciet ārā no mājas brīvdienā! :) 




sestdiena, 2013. gada 29. jūnijs

153 pogas, 4,3 m


Hei, kad, ja ne vasarā atļausimies būt spilgtākas, trakākas un neformālākas!? Divi nepilni vakari, 153 pogas, efektdzija, tamboradata Nr. 1,25 un rezultātā rodas rota, kuras kopgarums ir 4 metri un 30 centimetri! :) 



Es šo darbošanās veidu varu raksturot ar to, ka nevis gribās ātrāk pabeigt iesākto, bet visu laiku sev saki- vēl mazliet, vēl dažas pogas... un tā tu atkārto diezgan daudzas reizes! :) 


Satamborēt pogas ir pavisam vienkārši, to var katrs, kuram ir kaut nelielas iemaņas šajā rokdarbu viedā. 


Ar parasto pīnīti tamborē pogas kopā. Tamboradata it kā visu laiku atrodas pogas augšpusē, bet diedziņš- apakšpusē. 


Vai nav jauka darbošanās? :)


otrdiena, 2013. gada 25. jūnijs

Zvārtes iezis


Svētki beigušies un paldies Dievam! Neesmu nekāds svētku cilvēks. Esmu ikdienas, rutīnas un dienas režīma cilvēks. Skan šausmīgi, saprotu! :) Bet, ja svētki tiek apvienoti ar kādu izbraucienu, tad gan ir labi! 

Te daudz informācijas par Zvārtes iezi un Līgatnes apkārtni, kuru nedaudz apskatījām brīvdienā. Skaisti tur- pie dabas. 




''Kas tu tāds?'', jautā Rihards. ''Es apstaigāju visus tūristus un no katra paņemu ko ēdamu!'', atbild lielais suns . :)






Un te viena pārbaude nedaudz bailīgajiem... tilts nav īpaši stabils! :) 





Un visbeidzot- Līgatnes pārceltuve


Ceļojiet, ja varat! 


trešdiena, 2013. gada 19. jūnijs

Bilžu rāmis. Savādāks


Gribas domāt, ka neesmu no tādu cilvēku sugas, kuriem nekad nav labi. Bet dažreiz jau sanāk arī pažēloties. Bet cenšos ar to neaizrauties, jo varbūt tas, par ko sūdzos, tieši ļoti pietrūkst kādam citam... Paskaidrošu. Kad dzīvoju Salaspilī, tad vienmēr pārdzīvoju, ka mājā sen nav bijis remonts, viss izskatās diezgan noplucis un bez maz vai kauns cilvēkus ciemos aicināt...  Pagāja garais un mokošais remonta gads jaunajā dzīvoklī un mēs ievācāmies. Pret visu tik saudzīgi, drebošām rokām, ka tik kas nenotiek ''svaigajam'' remontam (te mazliet pārspīlēju, jo tik ļoti mani neuztrauc, ja kaut kas notiks), bet ar laiku saproti, ka šis pēcremonta svaigums tevi nemaz neuzrunā, jo pārvācoties apzināti aizvākti dažādi nieku un sīkumi, kas padarīja tavu māju par ... tavu :).  

Sagribējās kādu sentimentālu nieku. Uztaisīju tādu kā bilžu rāmīti. Ņēmu Daugavas malā, netālu no Rīgas HES atrastus 4 gludus koka sprunguļus. Palūdzu vīram tajos izurbt caurumus. Sastiprināju visus kopā ar linu diegiem. 


Izdrukāju bērnu bildes, kuras vakardienas noskaņojumā man likās visforšākās (ak kāda laime, kāda laime, ka man ir printeris ar krāsu bunduļiem!!!), piespraudu tās ar maziem knaģīšiem... un ieguvu ko personīgu. Bildes var pēc noskaņojuma mainīt. 


Jābrauc uz Jūrmalu meklēt lielākus sprunguļus, jo gribētu uztaisīt tādu pašu konstrukciju, tikai lielāku. 






pirmdiena, 2013. gada 17. jūnijs

Aijas lietas Otrā elpā


Šobrīd ''Otrā elpā'' nopērkamas 3 tamborētās somas, 4 kaklasaišu rotas, 4 dekoratīvās apkaklītes.


Kā arī- 2 kafijas maisu somas (kolekcija tiks steidzami papildināta, it sevišķi tādēļ, ka esmu savā īpašumā ieguvusi 13 (!!!) jaunus kafijas maisus) :).

Un ir arī divi lencīškleitu priekšautiņi, par vienu no tiem- ļoti aizkustinošs stāsts-


''Otrā elpā'' pie pārdevējas pienākusi kāda meitene un teikusi, ka ir ļoti iepriecināta un aizkustināta, ka no viņas reiz uz veikalu atnestās un ziedotās kleitiņas ir uzšūts šāds priekšautiņš. Es, savukārt, šo kleitiņu reiz tur nopirku un uzšuvu priekšautu! Viņa priecājās, ka lieta, kas viņai nebija vajadzīga ir pārtapusi un noderēs kādam citam! Lūk, man bija ļoti patīkami to dzirdēt :). 

Jauku dienu, lai šīsdienas vējš jūs neskar! 


piektdiena, 2013. gada 14. jūnijs

Somas. Cik?

Šodien mēģināju saskaitīt, cik somas esmu uzšuvusi, uztamborējusi, uzadījusi. Nospriedu, ka ja gribētu, lai viss ir dokumentēts un perfektā uzskaitē, tad būtu jāalgo kāds ''lietu kārtotājs''- darbu bildētājs un bilžu uzpasētājs. Viss dators pilns ar dažādu darbu fotogrāfijām, šo to Reinis pārkopējis uz diskiem, kur tie diski ir, man meklēt slinkums...  Ārprāts! :) 

Daļu no darbiem, protams, var aplūkot blogā, sadaļā Soma, bet daļa paliks tikai manās neskaidrās atmiņās...  Un kādas tik nav bijušas- 







Šajās kolāžās patiešām tikai daļa no visa paveiktā! Pēdējā laikā šuju somas no kafijas maisiem un tamborēju no auduma strēmelītēm. Vismīļākās man laikam ir no strēmelēm tamborētās... pat nezinu kāpēc. Patīk, ka šo darbu jebkurā laikā var atlikt malā un darīt ko citu, patīk, ka neesmu atkarīga ne no kādiem mehānismiem (lasi- šujmašīnas) un ka var izmantot visvisādus audumus, krāsu salikumus un veidot tos pēc patikas. 

Drīzumā- trīs jaunas, tamborētās! 


trešdiena, 2013. gada 12. jūnijs

Uzziedēt


Vai mākat pāris minūšu laikā likt uzziedēt svecei? Varētu domāt, ka dekupāžas tehnikā, bet nē, vēl vienkāršāk! 

Nepieciešama svece, salvete un koka zīmulis vai kāds cits koka irbulītis vai kas tamlīdzīgs. Izvēlamies vēlamu salvetes fragmentu. Atdalām baltās salvetes kārtiņas, liekam krāsaino daļu uz sveces un ripinām zīmuli pa salveti (vai beržam ar zīmuli, nezinu, kā labāk pateikt)... Izlīdzinām negludumus, ja tādi radušies, iegūstam ideāli gludu un skaistu jaunu sveci! Salvete ir pielīmējusies pie sveces bez jebkādām līmēm un lakām! 

Paldies kolēģei Elitai par ierosmi! :)