sestdiena, 2013. gada 31. augusts

Brokastīs tiramisu jeb Jāņa Sokolovska meistarklasē


Vakar piedalījos ilgi gaidītajā šefpavāra un restorāna Riviera līdzīpašnieka  Jāņa Sokolovska meistarklasē. Šo iespēju ieguvu piedaloties saldējuma Ekselence desertu fotogrāfiju konkursā, iesūtot  Kristiana vārda dienas kūkas bildi. Šis konkurss mani piesaistīja ar to, ka lai piedalītos nebija vis jānopērk saldējums un jāreģistrē čeks, kā tas ir pierasts, bet tikai jānosūta deserta fotogrāfiju! :) Un kas var būt vieglāks par šo! Bet, ja nopietni, tad, protams, ka balva- meistarklase, bija vislielākais vilinājums piedalīties. Iepazīti cilvēki, jaunas zināšanas, interesanta pieredze- es domāju, ka vērtīgāku dāvanu nemaz nevar iedomāties! 


Ierodoties notikuma vietā, mūs sagaidīja smaidīgs meistarklases vadītājs, glāze šampanieša un jau iepriekš uztaisīts krēms brulē, kuru pašiem bija jāpabeidz gatavot, nodedzinot cukura virskārtiņu. Un, protams, jānotiesā!  


Tad mācījāmies gatavot tiramisu. Mums izdevās! :) 







Tā izdevās, ka knapi dabūju burciņas vāciņu ciet, lai transportētu saldo uz mājām. 


Bet ar to vēl vakars nebija galā- varējām mācīties arī kā gatavo krēmu brulē. 



Paldies meistarklases dalībniekiem par jauko un draudzīgo atmosfēru, saldējumam Ekselence par konkursu un Jānim Sokolovskim par meistarklasi! Baterijas kādam laikam atkal ir uzlādētas. :) 

Bet par manu dalību un necerēto panākumu  konkursā Iemīli rapšu eļļu- citreiz! :) 


pirmdiena, 2013. gada 26. augusts

Jaka ---> spilvens


Droši vien šo ierakstu sapratīs tikai cilvēki, kam ir mājas mīluļi. Es domāju- četrkājaini mīluļi :). 

Muris Minka bija iemīļojis manu vissiltāko ziemas jaku. Uz tās gulēja un visādi citādi demonstrēja, ka tā ir viņa īpašums. Vasarai ejot uz beigām, nolēmu, ka gribu savu jaku atgūt, pašai ziemā noderēs! Nolēmu Muri pieradināt pie citas jakas, šīs, kas redzama attēlā. Kad Muris jauno jaku bija ''atzinis'', tad noslēpu veco un no šīs uzšuvu mīkstu spilventiņu, uz kura mājas karalim gulēt. 


Spilvens veidots apvienojot vienā 3 pavisam  mazo bērnu spilventiņus, kas vairs nav aktuāli. Tos iešuvu spilvendrānā no kokvilnas auduma un pa virsu-  jakas materiāls. Gribēju spilvena stūrīšos tādus kā pušķīšus uztaisīt, bet tad nospriedu, ka tas novērsīs kaķu puikas domas no mierīgas atpūtas! :) 


Karaļa jaunais tronis gatavs! :)


Un kas pats galvenais- ir atzīts par labu esam! :) 


svētdiena, 2013. gada 25. augusts

Ķirbis. Rudens vēstnesis?


Šodien tā vien gribas izbaudīt rudens tuvošanos. Bez nožēlas. Vasara bijusi gana skaista!

Cepam ķirbja šķēles!

Vajadzēs-
1) 4 vidēji biezas muskata ķirbja šķēles,
2) gabaliņu auksti kūpinātas desas vai dažas šķēles bekona (pēc izvēles),
3) kādu cieto rīvēto sieru,
4) rapšu eļļu,
5) šķipsnu sāls, svaigi maltus melnos piparus un kādu garšaugu pēc izvēles- timiānu, majorānu, kādu salvijas lapiņu.

Daru tā-
Nogriežu četras šķēles ķirbja. Nomizoju, lieku uz pannas. Apslaku ar rapšu eļļu. Apkaisu ar sāli. Uzberu sagrieztus garšaugus. Lieku iepriekš līdz 180 grādiem uzsildītā cepeškrāsnī. Cepu aptuveni 20-25 minūtes. Izņemu no cepeškrāsns, uzlieku sagrieztas desas šķēlītes vai bekonu, apkaisu ar sieru un lieku atpakaļ cepeškrāsnī. Cepu aptuveni 10 minūtes. Uzberu svaigi maltus piparus.

Šis manuprāt ir vienkāršākais veids, kā ātri un viegli tikt pie ķirbja ēdiena, nepazaudējot ķirbja garšu. Jo ķirbi var gatavot arī tā, ka viņš papildina citas ēdiena sastāvdaļas un kā hameleons sevi pielāgo tiem citiem produktiem... 

Lai labi garšo!



sestdiena, 2013. gada 24. augusts

Kas to var saprast...


Nezinu, kā mazas meitenes taisa lielu troksni mājās, bet zēni dara tā- paņem savas lielās kastes ar lego klucīšiem, kurās apvienoti daudzi lego komplekti un tad- rokas kastēs līdz elkoņiem un meklē vajadzīgās detaļas! :) Bet kas ir interesanti- tas netraucē Murim Minkam Elliņam iekārtoties tieši bērnistabā, notikumu epicentrā  un gulēt saldā miegā. Savādi tas ir tādēļ, ka parasti Muris baidās no visiem trokšņiem, vibrācijām, skaņām utt. Bet šis ''lego troksnis'' viņu pilnīgi neuztrauc!  


Lai jums jaukas brīvdienas! :)



trešdiena, 2013. gada 21. augusts

Omlete pēc Darjas Doncovas :)


Šodien, cepot bērnam omleti (bērnam, jo otrs bērns ēd tikai ''vēršaci'') :), atcerējos, ka reiz  bibliotēkā paņemtā Darjas Doncovas grāmatā ''Pavārgrāmata sliņķei'' es izlasīju, ka francūzietes cepot ideālu omleti. Un ideālā omletē pienam ir jābūt tieši tik pat daudz, cik olām. Kā to var nomērīt? Pavisam vienkārši- mērot piena daudzumu ar omletē izmantoto olu čaumaliņām. Pamēģiniet, sanāca ļoti labi! :) 

Nekad dzīvē sastāvdaļas omletei nebiju pievienojusi kaut kā nebūt tās sverot vai mērot :). Šoreiz cepu omleti ar dillēm un pārkaisīju ar rīvētu Gratisani sieru (nopērkams lielveikalos, mazās paciņās). 

Lai darbošanās virtuvē nekļūst vienmuļa! :) 


pirmdiena, 2013. gada 19. augusts

Raibā nedēļas nogale


Aizvadītā nedēļas nogale bija patiesi raiba. Ceturtdien apmeklēju kādu medicīnisku izmeklējumu, kurš paldies Dievam nu ir galā. Un runa nemaz nav par pašu izmeklējumu, bet par to, ka pierakstījos uz to jau maijā un lai varētu izmantot savas ''pilsoņa'' tiesības un šo diagnostiku veikt tikai par 3 Ls, visu šo laiku bija jāgaida... Bez komentāriem! 

Vēl es ar lielu nepacietību gaidīju deserta meistarklasi pie Jāņa Sokolovska, kurai bija jānotiek piektdien. Lūk tieši šī Kristiana vārda dienas deserta fotogrāfija man atnesa šo iespēju-


Fotogrāfiju iesūtīju konkursam www.desertaklase.lv un tiku izvēlēta kā viena no meistarklases dalībniecēm. Diemžēl, tieši pirms izbraukšanas no mājas, saņēmu ziņu, ka norises vietā neesot elektrības un pasākums tiek atcelts... Bet varbūt tas bija uz labu, jo cerēju taču meistarklasē uztaisīt arī kādu bildi, bet īsi pirms tam, mans fotoaparāts piedzīvoja strauju ''tikšanos'' ar grīdu un pašķīda detaļas uz visām pusēm! Labi, ka tā bija tikai viltus trauksme, visas sastāvdaļas tika atliktas vietā un fotoaparāts joprojām darbojas! :)

Svētdien apmeklējām Rīgas Zoodārzu. Tur šobrīd viesojas Humbolta pingvīni. Lūk kādi viņi izskatās-


Bet jūs jau zināt, kas manu sirdi visvairāk ielīksmo un nevaru tam atrast nekādu racionālu izskaidrojumu- 




Īstenībā man patīk dažādi ūdensputni, vai nav skaisti?-



Un visbeidzot, viena virtuves siena ir tikusi pie sen iecerēta aksesuāra, melnās tāfelītes-


Ar laiku tai varētu pievienoties sienas pulkstenis un kādas fotogrāfijas u.c. nieki, ko var eksponēt pie sienas :).

Tagad nu katrs var pierakstīt sev svarīgās (arī kulināriskās) lietas :)


Īstenībā, šī ir domāta kā bērnistabas tāfelīte, oriģinālā tā ir uz trim kājām un būs piemērota bērniņiem zīmēšanai ar krītu, šobrīd ir nopērkama lielveikalā Prisma un maksā nedaudz pāri par 5 Ls. Varbūt kādam šī informācija noder, jo sen jau tādu meklēju un vai nu neatbilda izmērs vai arī cena neapmierināja. 

Jauku, mierīgu un darbīgu nedēļu visiem! 


sestdiena, 2013. gada 17. augusts

Plānās pankūkas ar mandeļu pienu


Vakar beidzot uztaisīju mandeļu pienu. To izdarīt ir ļoti vienkārši. Aplej sauju mandeļu ar verdošu ūdeni. Var to darīt vairākas reizes. Pēc kāda laika tās var ļoti viegli nomizot. Kad tas ir izdarīts, liek mandeles blenderī, pielej dažas glāzes ūdens un sasmalcina. Caur marlīti izkāš. Biezumus var izmantot dažādi. 

Kad bērni sagribēja plānās pankūkas, nolēmu šoreiz tās cept, izmantojot mandeļu pienu un atlikušos mandeļu biezumiņus. Sanāca ļoti labi.

Ņēmu divas olas un sajaucu ar mandeļu masu, nedaudz cukura un šķipsnu sāls. Piebēru miltus un pakāpeniski, maisot pievienoju mandeļu pienu un ūdeni. Ieguvu diezgan šķidru plāno pankūku mīklu. Cepu uz ļoti karsti sakarsētas pannas. Māju pārņēma ne tikai ceptu pankūku, bet arī viegla mandeļu smarža.

Lai jums jaukas brīvdienas! 





piektdiena, 2013. gada 16. augusts

Pretī rudenim... :)


Pamazām tuvojas septembris un arīdzan mana otrā krīze ar nosaukumu ''arī mans jaunākais bērns aiziet uz skolu'' :). Šī krīze noteikti būs vieglāka nekā iepriekšējā ''mans vecākais bērns jau aiziet uz skolu'' :). Pagājušajā gadā visam pa vidu jaucās dažādas bažas un manas personiskās atmiņas par to, cik ļoti man nepatika skolā (tieši pamatskolā) un apņemšanās nekad bērnu klātbūtnē neizpausties ar savām nepatikām un atmiņām, lai neietekmētu viņu vēlmi iet uz skolu. 

Bērni aug un jūtu, ka nu jau katram gribas kaut ko savu, savu kaktu un savu stūrīti, vairs neiet cauri kopā sabīdīti galdi un kopīgs plaukts. Kas atliek? Ņemu rokā skrūvgriezi, demontēju plauktus, bīdu citās vietās galdus, viss to saturs pa zemi, šķirojam, ņemamies, kaut ko metam ārā, kaut ko liekam krāsns iekuram... Iegūstam- Kristianam savs stūrītis ar skatu ārā pa logu- sava vietiņa, kur pasapņot un padomāt par zvaigznēm un planētām, kas viņam tik mīļas-


Un mazajam brālim atsevišķa vieta un plaukts par kuru pašam atbildēt, bet tomēr ar skatu uz brāļa valstību, jo mazajam tomēr vēl joprojām  visu laiku vajag kontaktu un brāli redzeslokā... 


Eh, kā tas laiks paskrien! Bet var taču kādreiz nodoties arī tādām gaišām skumjām, vai ne? :) 



pirmdiena, 2013. gada 12. augusts

Ja mājās ir maize un tomāti...


Nezinu, kā jums sokas ar ēdienu gatavošanu skolēnu brīvlaika laikā, bet man parasti kādā brīdī iestājas tāda fāze, kad neko vairs negribas (gatavot).  Liekas, ka galva kā izslaucīta no idejām, ko taisīt, lai visiem garšotu, lai būtu veselīgi un par pieņemamu cenu. 

Bet ja mājās ir daudz un dažādi tomāti un kāda maize, tad var, protams, uztaisīt tomātmaizes :), bet var arī censties uzburt ko interesantāku. Talkā ņemu špikeri- Džeimija Olivera ''30 minūtes virtuvē'', 50 lpp. Toskāniešu salāti. 

Mana variācija par tēmu- ņemam kādu maizi, piemēram, ciabatu vai manā gadījumā pašcepto ķimeņu kviešu  maizi tik, cik pietiks konkrētajam ēdāju skaitam. Salaužam nelielos gabaliņos. Pārkaisām ar tējkaroti sasmalcinātu fenheļa sēklu, kādiem zaļumiem, kas pieejami (man majorāns), nedaudz sāls un apslakām ar olīveļļu. Visu kārtīgi samaisām. Liekam maizi cepeškrāsnī un īsu brīdi apcepam zeltaini brūnu un kraukšķīgu. 

Kamēr maizīte cepeškrāsnī, ņemam salātu bļodu, ielejam tajā olīveļļu, iespiežam citrona sulu, pāris ķiploka daiviņas, nedaudz sāls. Olivers pievieno kaperus, marinētu papriku un visu sasmalcinot samaisa. Es pievienoju smalki sakapātu marinētu patisonu (jo tāds atradās ledusskapī) :). Tas pikantumam. 

Griežam labi daudz (un ja ir iespēja- dažādus) tomātus un pievienojam baziliku. Kad maize gatava, liekam to klāt tomātiem un mērcei, visu kārtīgi samaisām un pārkaisām ar kādu cieto sarīvēto sieru. 

Nu vai tad nav gandrīz kā sviestmaizes ar tomātu, tikai ar pievienoto vērtību?! :) 

Labu apetīti! 





piektdiena, 2013. gada 9. augusts

Mans ideālais mazdārziņš


Zinu, ka jebkurš, kam ir dobes, vagas  un siltumnīcas vispār nespēs saskatīt, kāda te var būr runa par mazdārziņu. Bet man, dziļi sirdī pilsētniekam- viensētniekam :) , (tas ir tāds, kurš grib savu sētiņu, bet tomēr pilsētā vai tās tuvumā) šis ir ideālais mazdārziņš. Tas ir tieši vienas dobes lielumā! Fotografēts pašā vasaras sākumā, šobrīd dobe ir stipri kuplāka ar no jauna izdīgušu rukolu un braši sazaļojušajiem bazilika, majorāna, timiāna krūmiem. Arī mazie un trakie ķirštomātiņi mūs riktīgi priecē. Trakie, jo nekad neesmu tādam mazam stādiņam redzējusi tik daudz tomātiņus. 





Manā ideālajā mazdārziņā aug piparmētras (jātaisa mohito!), koriandrs, pētersīļi, dilles, salāti, rukola, majorāns, baziliks, timiāns, maurloki, salvija, skābenes, 3 ķirštomātu stādi... laikam neko neaizmirsu. 

Baudām vasaru, kas vēl mūs priecē un zaļo krāsu, kuras joprojām  ir tik daudz!




trešdiena, 2013. gada 7. augusts

Kā es pārstāju baidīties no tekstilkrāsām


Allaž esmu gribējusi radoši darboties ar tekstilkrāsām. Bet vienmēr esmu baidījusies, kas ar tām notiks izstrādājumu mazgājot. Reiz vecajās mājās biju uztaisījusi bērniem aizkarus ar žirafēm, izmantojot tekstilkrāsu un trafaretus, bet aizkari kalpoja tik īsu laiku, ka nepaspēju tos notestēt mazgājot. 

Tad gaidot Riharda bērnu dārza izlaidumu, padzirdēju, ka audzinātāja Agita ar bērniem apzīmēs kreklus. Ļoti gaidīju šo brīdi. Skat, kas viņiem sanāca- 


Manuprāt, fantastiski skaisti! Ja audzinātāja ir radoša un nav slinka, tad izdodas pilnīgi viss. Paldies, Agita, lai Tev nekad nepāriet iedvesma un nepietrūkst ideju! 

Kādas trīs reizes ļoti saudzīgi un ar rokām mazgāju Riharda kreklu. Bet tad kādu dienu, izņemot veļu no veļas mazgājamās mašīnas, pamiru aiz šausmām- krekls bija izmazgājies kopā ar pārējām drēbēm!  Un skat, nekas ļauns ar zīmējumu nebija noticis! :)

Iedrošinu arī jūs- apzīmējiet kreklus! :) Bērni būs sajūsmā! Bet kāpēc tikai bērni, varbūt arī sev var kaut ko uzmeistarot!





pirmdiena, 2013. gada 5. augusts

Tropu dvesma... :)


Lūk, kas sanāk, ja esat tik mīkstsirdīgs, ka nespējat izmest miskastē asnus izdzinušu ingvera sakni. Šādu-


Nu ko lai ar tādu iesāk? Jāstāda podā!


Pēc kāda laika- lūk rezultāts! :)



Kā bija sacīts kādā angliski rakstošā istabas augu mājas lapā- ja arī neievāksiet ingvera ražu, tropiska noskaņa jūsu mājās būs garantēta, ja audzēsiet ingveru podiņā! 

Tas ir fakts. Jūtu tropisku dvesmu! :)

Tagad atliek tikai gaidīt ziedus! :)


ceturtdiena, 2013. gada 1. augusts

Ne tikai adatu spilventiņš


Diezko pēc spilventiņa neizskatās, vai ne? Par šo jau kādreiz rakstīju- veikalā ieraudzīts dēļ sava iztēli rosinošā izskata. Ak, dienvidu saule, jūra un kaijas!  


Tagad tam piepulcējies vēl viens-


Ak, jahtas, jahtas un siltais vējš... 



Tā nu strādājot pie sava darba galda, vienmēr paturu tos acīs, kā apsolījumu tāliem un skaistiem ceļojumiem, kas reiz noteikti vēl būs! :) 


Bet ja nopietni- ražoti acīmredzot kā tējas sveces turētāji. Iekšā ielieku nelielu sintapona gabaliņu un iegūstu ļoti praktiskus un ērti lietojamus adatu spilventiņus.Tie ir gana smagi, lai nepārvietotos pa galdu reizēs, kad vajag daudz un bieži ņemt ārā un likt atpakaļ adatas.