pirmdiena, 2013. gada 25. novembris

Pagājusī nedēļa...


Visdziļākā līdzjūtība Zolitūdes traģēdijā cietušo tuviniekiem!  

Pagājusī nedēļa droši vien vēl ilgi paliks mūsu atmiņā un neliks  miera... Ceturtdien man ir diezgan gara darba diena un vienmēr izbaudu skaistu un jauku mājupceļu  kājām gar Māras dīķi... Svaigs gaiss un patīkama pastaiga. Atnākot mājās, dzirdu ziņas... Neticami! 

Man dažas reizes dzīvē ir gadījies būs pavisam tuvu ļoti nepatīkamiem notikumiem- 2000.gada 17.augustā atrados universālveikala ''Centrs'' otrajā stāvā, kad notika sprādziens apakšstāvā. Tās sajūtas nekad neaizmirsīšu. Un arī bilde bija tieši tāda kā Holivudas filmās- visa ēka salecas un no plauktiem krīt priekšmeti, birst stikli... Pirmā doma- nu gan esmu iekūlusies lielās nepatikšanās... otrā doma- nē, laikam tik traki nav, ja esmu dzīva. 

Otrā reize bija 2004.gada jūnijā, kad iebruka mājas Vaļņu ielā 3 starpstāvu pārsegumi. Tad biju savā darba kabinetā Vaļņu ielā 1, burtiski aiz sienas... 

Notikumi dažādi un arī iemesli katru reizi citi. Pēdējas- pagājušo ceturtdien pārspēj visus, protams, cietušo skaita ziņā un arī pašas Maximas vadības cinisma ziņā (vai redzējāt uzņēmuma pīaristu intervijas televīzijā!?). 

Protams, ka vainīga sistēma kā tāda un ceru, ka varbūt pēc šiem asiņainajiem notikumiem kas mainīsies. Bet sāksim pārmaiņas katrs ar sevi. Es padomāšu, ko es savā ikdienā būtu varējusi darīt savādāk? Vai es nekad neesmu darba vietā parakstījusi darba vai ugunsdrošības  instrukciju to neizlasot? Vai es dzirdot stāstu par to, ka Salaspils Maximas apsargi iesauc savā telpā pāri par 80 gadīgu sirmgalvi un cenšas no viņas izspiest latu par it kā nozagtu konfekti, kaut ko darīju? Varbūt vajadzēja rakstīt kādu sūdzību? Vai es nekad dzīvē neesmu strādājusi pēc vecā labā padomjlaika principa-  es izliekos, ka strādāju, bet viņi (priekšnieki) izliekas, ka maksā? Vai es kaut ko darīju, kad redzēju, ka Salaspils jauno māju cēlāji iet pusdienas pārtraukumā un pērk šņabi veikalā? Vai es kaut ko varēju darīt? utt. utt. 

Nebūsim vienaldzīgi un cerams, ka lietas mainīsies! 

Bet nu par ko citu. Bija arī pāris pozitīvas lietas pagājušajā nedēļā. Ar bērniem aizbraucām uz kartinga halli beidzot izmantot dāvanu kartes un darbiniece pateica, ka bērni vēl nevar braukt, jo viņu garums neļauj to darīt pilnvērtīgi. Biju ļoti vīlusies, bet man apsolīja, ka dāvanu kartes derīguma termiņš tiks pagarināts tik ilgi, cik būs nepieciešams

Vēl jaunajam virtuves kombainam salūza viena detaļa. Cik es biju patīkami pārsteigta aizbraucot uz servisa centru Tadaiķu ielā 4. Detaļa tika apmainīta uzreiz un garantijas remonts bija noticis bez ierunām un pārliecināšanas, ka pati esmu ko salauzusi, kā ir gadījies citās reizēs! 

Viesojos arī piektdienas ''Ievas mājā'', kurā ir neliels rakstiņš par iedvesmu rokdarbos. Es- jau kā parasti par to pašu- par reciklēšanu. Un piedodiet, mīļās blogu rakstītājas, ka nevarēju šeit pieminēt jūs visas! 



trešdiena, 2013. gada 20. novembris

Joprojām par maz gaismas :)


Pēc vakar vakarā Salaspils sociālajā centrā radošajā nodarbībā plūdušajiem mežģīņu metriem un birušajiem gliteru kalniem, šodien gribējās ko piezemētāku :)... Talkā ņēmu papīru, maisa audumu un saldējuma kociņus. Nu jā, patiesības labad jāsaka, ka papīrs gan nebija nekāds vienkāršais papīrs, bet- avīze ķīniešu valodā. Šo laikrakstu reiz pavisam netīšām savā īpašumā ieguva vīrs, saņemot to pa pastu sūtījumā kopā ar kādu tehnikas vienību darba vajadzībām. Rokdarbnieces laime! :) 






Lai jums gaiši! 


otrdiena, 2013. gada 19. novembris

Lukturi un svečturi


Mīļās, salaspilietes, šovakar plkst. 17.00 tiekamies Sociālajā centrā un taisām burciņu svečturīšus un lukturīšus. Gaismas taču nekad nav par daudz, vai ne? Ņemiet līdzi burciņu! 

Svečturis
Še svece, Juri!
Turi, Juri!
Kļūsti par
sveču turi.
Ja sveci slīpi
turēsi,
līks kā kliņģeris
salīksi.
Ja sveci taisni
turēsi,
taisns kā svece
paliksi.
Še svece, Juri!
Turi, Juri!
Izaudz par gaismiņas
sveču turi. 
(Ojārs Vācietis, “Sveču grāmata”, 1988)

... tas tā- liriskai atkāpei! :) 


pirmdiena, 2013. gada 18. novembris

Vai Ziemassvētku dāvanas jau gādājat? :)


Es gādāju, pagaidām gan tikai klientu radiniekiem! :) Un tas ir normāli, jo savādāk jau nebūtu izgudrots teiciens- kurpnieks bez kurpēm, vai ne? :) 

Šoreiz tapa mukluki ar Ziemassvētku aplikācijām.



Kā es veidoju ziemeļbriežus un sniegavīrus, lasiet šeit!  


svētdiena, 2013. gada 17. novembris

Atskaitos!


Vienmēr prieks strādāt ar kaklasaitēm. Vēss zīda audums slīd cauri rokām, pats vedinot uz pārvērtībām!

Vakar šo to sadarījām mājīgajās ''Otrā Elpa Stabu'' telpās, darbojoties ar kaklasaišu pārveidi.










Paldies jaukajām nodarbībās dalībniecēm. Es vienmēr no jums iemācos ko jaunu! Šoreiz- nebaidīties savienot kopā dažādas ''faktūras''. Piemēram, kaklasaiti ar pūkaini spalvainu akcentu un ar jau gatavu kaklarotu. Manuprāt, sanāca brīnišķīgi (sk. otro  un trešo attēlu)! 



piektdiena, 2013. gada 15. novembris

Nopērc... un izmet


Jā, šie ir veikalā Abakhan nopērkamie magnētiņi somu aizdarei... Tieši četrus salauzu vakar, mēģinot tos ielikt šajā somā-


Laikam esmu neattapīga, bet tikai pēc 4 salaušanas, sapratu, ka visa šī partija acīmredzot ir brāķis. Šodien arī  veikalā Otrā elpa mani gaidīja nepatīkams skats-


Manis šūtajā somā, kas bija izlikta pārdošanai, bija tikai viena magnētiņa puse...

Vai tiešām aizvien mazāka ir iespēja nopirkt kvalitatīvu preci veikalā, lai arī tas būtu mazs magnētiņš?  Esmu dusmīga!

Bet lai nebeigtu uz šīs drūmās nots, atrādu nesen uzziedējušu orhideju :)-


Mēģināšu ''sīkumiem'' neļaut ietekmēt manu noskaņojumu! :) Gaidām brīvdienas un valsts svētkus!



trešdiena, 2013. gada 13. novembris

Gaidīšu kaklasaišu nodarbībā Stabu ielas ''Otrā elpā''


Sestdien, 16.novembrī plkst. 12.00 gaidīšu visas darboties gribošās rokdarbnieces ''Otrā elpā Stabu'', Stabu ielā 35, lai kopīgiem spēkiem veidotu kaklasaišu rotas, rokassprādzes, piespraudes, matu lentes, telefonu makus un citas jaukas lietas! 




Tiekamies Otrās Elpas jaunajās un mājīgajās telpās!  



piektdiena, 2013. gada 8. novembris

Lai dzīve saldāka...


Atrādu pēdējos divus eksperimentus svaigēdāju konfekšu jomā. Sanāca gardi!

Gaišākajām konfektēm vajadzēs-
1) 1 glāzi kaltētu ābolu (diezgan cieši saspiest glāzē),
2) 1/2 glāzi melnās plūmes,
3) 1/2 glāzi mandeļu,
4) pēc garšas- ~ 2 ēdamkarotes agaves sīrupa vai cita saldinātāja,
5) 2 ēdamkarotes izkausētas kokosriekstu eļļas,
6) kanēli (es piebēru 1 ēdamkaroti),
7) šķipsnu ''Garam masala'' garšvielas (nav obligāti).

Samalu masu gaļas mašīnā, sajaucu to  līdz kļuva lipīga un veidoju apaļas konfektes.

Tumšākajām konfektēm nepieciešams-
1) 1 glāzi (vienādās daļās) rozīnes, melnās plūmes un kaltētus ābolus,
2) 1/2 glāzi indijas riekstu,
3) pēc garšas- ~ 2 ēdamkarotes agaves sīrupa vai cita saldinātāja,
4) 2 ēdamkarotes izkausētas kokosriekstu eļļas,
5) kakao pulveri.

Lai garšo!




trešdiena, 2013. gada 6. novembris

Pacietīgajiem


Ko nu mums katram Dievs (daba, iedzimtība) ir iedalījusi. Dažs - kustīgs, uz vietas nesēž ne mirkli, cits var divas lietas reizē darīt, citam patīk visu- lēni un mierīgi. Kristianam iedeva lielu pacietību un spēju koncentrēties tieši uz to, ko tajā brīdī dara. Dažreiz man kā mammai tas šķiet pat biedējoši. Liekas, ja šis bērns atrod kādu sev saistošu nodarbi, tad aizmirst par visu pasaulē! 

Vai esat mēģinājuši pašus elementārākos origami darbiņus? Man nav pacietības. Bet Kristianam ir! 







Paraugi noskatīti šajā, nu jau pasen, 1995.gadā izdotajā grāmatā. Varbūt, ka kādā bibliotēkā ir atrodama. Bet gan jau, ka arī citas par šādu tēmu ir pieejamas.