trešdiena, 2014. gada 26. februāris

Grābstīties...

Par grābstīšanos es saucu tādu savu  dvēseles stāvokli, kad īsti nekam nevar pieķerties. Pieķerties- darīšanas nozīmē. Pieķerties kādam darbiņam un izdarīt to līdz galam... to es šobrīd nevaru. Jo man ir iestājies grābstīšanās periods :). Es iesāku vienu un paņemu otru, bet nevienā procesā līdz galam netieku... Cerams, ka ne man vienīgajai tā gadās. Procesu veicina arī manā biroja darbā tuvojošais vispārējais audits, par kuru domā pilnīgi katrs kolektīva loceklis. 

Bet kaut kas jau virzās uz priekšu, tikai ļoti lēni. Vai atceraties manu palīgā saucienu gultas pārklāja adīšanā? Tik tālu nu es esmu tikusi- 



Šajā darbā nu palikusi tikai tāda piegludināšana, galu noslēpšana utt. Paldies anonīmajam komentētājam, kas atsūtīja saiti ar milzums daudz maliņu rakstiem! 

Šodien, kā par brīnumu,  izdevās  uztamborēt šādu grozu-


Iespējams, ka taps vairāki... 

Lai jums jauks vakars, mīļie! 

Gaidot darbīgāku noskaņojumu... 



pirmdiena, 2014. gada 24. februāris

Pavasaris nāk!


Es kaķus iedalu tādās kā divās kategorijās- lauku kaķi un pilsētnieki. Mince bija lauku kaķis. Viņa gāja pastaigāties jebkurā gadalaikā. Varbūt vienīgi lietus viņu atturēja. 

Muris gan ir tipisks pilsētnieks. Un tādēļ vēl jo vairāk ievērojama ir šī nedaudz miglainā, caur balkona durvīm bildētā fotogrāfija. Tā nav tikai fotogrāfija, tā ir ZĪME. Zīme, ka tuvojas pavasaris. Jo Muris atrodas tur ārā- uz balkona!!! 

Gaidām pavasari arī mēs! :) 


pirmdiena, 2014. gada 17. februāris

Iedod padzerties!

Cik daudz internetā ir redzētas dažādas dīvainības mājdzīvnieku uzvedībā! Arī mūsu Murim Minkam Elliņam ir sava īpatnība. Viņš parasti nedzer ūdeni no bļodiņas kā to dara citi kaķi. Viņš ķepā iesmeļ ūdeni un tad no tās dzer! :)




Mazajā kaķa galviņā jau mēs tāpat neielīdīsim un neuzzināsim, kādēļ viņš tā dara, bet viendien ienāca prātā doma. Muri neaudzināja kaķu mamma, jo tās saimnieki bija lēmuši savādāk. Muri audzināja labais kaķu tētis- vetārsts, kurš izglāba mazos kaķus no nāves. Un sākumā viņi dzīvojās veterinārajā klīnikā būrītī. Nu tad lūk, es iedomājos, ka Muris redzēja šādu skatu- pienāk pie būrīša vetārsts brīvā brīdī, rokā kafijas krūze, paskatās, apprasās, kā mazajiem iet... Tad nu Muris nolēma, ka lai padzertos, kaut kas jātur rokā... :) :) 

Ko dīvainu vai neierastu dara jūsu mājdzīvnieki? 



piektdiena, 2014. gada 14. februāris

Fotoaparāta ceļojums


Rakstīju jau iepriekš, ka mans fotoaparāts bija devies tālā ceļojumā uz Maiami un tās apkaimi. Un ja manā fotoaparātā ir bildes, tad taču tās pa daļai ir arī manas, vai ne? :) 

Nu vismaz ar vienu aci taču varam ieskatīties?

Te slavenās Eda Lieckalniņa Koraļļu pilis-



Uzraksts vēsta pats par sevi-


Te vairāk par pašu Hemingveja māju muzeju Kīvestā.


Šis ir  viens no slavenajiem sešpirkstainajiem Hemingveja kaķu pēctečiem, kādi šobrīd tur mītot 45! Jāatzīstas, ka pirmo reizi dzirdēju par tādiem kaķiem... 


Ceļmalas krolodils-


Un piemājas dīķīša krokodils-


Un dabas iemītnieki, kādus neieraudzīsi pie mums-





Tomātu lauks-


un ''sārtā bura'' :)-



Un arī kādā Amerikas mājā dzīvo Muris (tāds bēdīgs gan esot un ļoti nopietns!)-


Eh, labi tā paceļot!

Paldies  Dainai Višņevskai par bildēm un iespēju arī mums paceļot vismaz virtuāli!



otrdiena, 2014. gada 11. februāris

Rosoties darbistabā

... labi jau skan, bet jāpalabo- rosoties rokdarbu stūrītī, gana daudz sastrādāts. Te visi mani darbi, kas šobrīd nopērkami labdarības veikalos ''Otrā elpa''- kafijas maisu somas


no lencīškleitām tapušie priekšauti-


t-kreklu strēmelīšu paklājiņi (ak cik tie tkreklurijīgi!)-


filcēto džemperu zābakčības-


un sirsniņdienu gaidot- mazās sirsnīgās brošiņas sirsnīgajiem cilvēkiem!


Laipni gaidīti Marijas ielā 13-1 un Stabu ielā 35!



sestdiena, 2014. gada 8. februāris

''Sirsniņdienu gaidot''


Lai nu paliek diskusijas par tēmu- svinēt vai nesvinēt ''Valentīndienu'', bet ja ir iespēja uztaisīt kādu tematisku nieciņu, tad to nelaižu garām.

Uztaisīt šādas brošiņas ir pavisam viegli. Nepieciešams nevajadzīgs rāvējslēdzējs (arī tāds der, kas izārdīts no kāda veca apģērba gabala), filca auduma gabaliņš fona sirsniņai, piespraužu adatiņa un karstā līme.

Neliela pirkstu veiklība... un esat ietaupījuši 12 euro un 50 eurocentus. Kāpēc? Tāpēc! :).

Un es nezagu ideju! ''Globe hope'' veikalā Somijā ļoti laipni ļauj visu fotografēt un ... iedvesmoties! :)


pirmdiena, 2014. gada 3. februāris

''Mēģināts'' šoreiz galīgi ''nav zaudēts''


Saskatījusies un salasījusies Gvinetas Paltrovas pavārgrāmatā ''Sava tēva meita'' daudzas receptes, kurās ir izmantoti plēkšņu kviešu milti, salasījusies internetā par to slavējamajām īpašībām,  vakar tos pavisam nejauši ieraugu Stockmann veikalā. Ir nopērkami pat divu dažādu ražotāju izstrādājumi. 

Šodien mēģinu, kas iznāks, ja cepšu plēkšņu kviešu kēksiņus. Sanāk pat ļoti labi! 

Vajadzēs-
1) 3 olas,
2) 100 gr cukura,
3) 100 gr plēkšņu kviešu miltu,
4) 100 gr samaltus lazdu riekstu,
5) 50 gr neitrālas garšas eļļas (man vīnogu kauliņu),
6) šķipsnu sāls,
7) šķipsnu Garam masala garšvielas,
8) 1 1/2 tējk. cepamā pulvera,
9) rozīnes vai kaltētus ķiršus vai dzērvenes... 

Daru tā-
Sakuļu olas ar cukuru, pievienoju visas pārējās sastāvdaļas. Cepu iepriekš līdz 180 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī. Gatavību pārbaudu ar koka irbulīti. Kad mīkla neturas pie kociņa, ir gatavs. 

Labu apetīti! 


Un piedodiet par bilžu kvalitāti, fotoaparāts joprojām atvaļinājumā ASV :).