sestdiena, 2014. gada 28. jūnijs

trešdiena, 2014. gada 25. jūnijs

Salds. Ar zemenēm


Sen vairs savai ģimenei netaisu šāda tipa saldos ēdienus. Bet viesību galdam, pie kura sēdīsies klasiskas vērtības mīloši ciemiņi, noteikti šādu saldo var gatavot! 

Vajadzēs-

1) 500 ml saldā krējuma (35 %),
2) 500 ml maskarpones,
3) zemenes (citā gadalaikā esmu taisījusi ar sasaldētiem un atkausētiem ķiršiem) (daudzums pēc jūsu gaumes),
4) vienu iepakojumu  Laimas zef'īra (tādu, kurā ir, ja nemaldos 6 zefīri),
5) cukuru (pēc jūsu izvēles un garšas sajūtas, bet nepārspīlējiet, jo zefīrs ir salds!).

Daru tā:

Sākumā kuļu saldo krējumu ar brūno cukuru (burtiski karoti!). Tad pievienoju maskarpone un pakuļu vēl. Beigās masā iecilāju sagrieztu zefīru un zemenes (vai citas ogas vai augļus pēc jūsu izvēles). Viegli sajaucu visas sastāvdaļas. Ievietoju ledusskapī uz pāris stundām. Pasniedz ar pāri pārkaisītu sarīvētu šokolādi. 

Lai labi garšo!




pirmdiena, 2014. gada 23. jūnijs

svētdiena, 2014. gada 22. jūnijs

Saulgriežos sapņus ķert...


Sen nebijām ar puikām darījuši kopīgu rokdarbus. Jo skolas laikā dienas ritms sasteigts, jo mājturības stundās viņi gana daudz nodarbojas ... ar sievišķīgiem rokdarbiem (vismaz man tā šķiet), jo nu jau tuvojas tas vecums... nu jūs zināt  kāds- kad gribas to, ko pašam gribas :). 

Te radās doma, ka vajag omai  dzimšanas dienā sapņu ķērāju uzdāvināt, lai labāki sapņi! :)

Izrādījās, ka arī mazā bērna lācītim vajag un lielajam bērnam- pašam vajag.  Lācītim dažādi sapņi rādoties, vajagot noķert. Bet lielais bērns pavisam interesanti sapņu ķērāju būtību iztulko- kur ieķerties nomoda sapņiem, lai neaizmirstas un nepazūd! 



Kad darbojies ar pavisam mazu bērniņu kopā, priecājies, ka viņš attīsta pirkstiņus, fantāziju un pacietību. Kad darbojies ar lielākiem bērniem, paralēli sanāk arī sarunas par šo un par to. Un tas ir pats labākas! 

Esiet kopā! 


otrdiena, 2014. gada 17. jūnijs

Datormētelītis no maisauduma


Ir interesanti piedalīties brīvdabas tirdziņos! Pirmkārt, var satikt daudz sen neredzētu paziņu. Otrkārt, var iepazīties ar līdz šim nepazīstamiem cilvēkiem. Treškārt, var saņemt arī kādu pasūtījumu tādiem izstrādājumiem, kādus vēl neesat agrāk veidojuši. Tā, piemēram, šoreiz kāda kundze pierunāja mani uzšūt datormētelīti. Vienojāmies, ka čehols nav latvisks un labskanīgs vārds :).

Lūk-



Datormētelīša ārējo raupjumu līdzsvaroju ar oderes mīksto un patīkamo faktūru! 

Cerams, ka drīz nevajadzēs arī sev uzšūt mētelīti! :) Brrrrr...


piektdiena, 2014. gada 13. jūnijs

Kalnciema kvartāla tirdziņā. 14 jūnijā.


Tiekamies rīt  Kalnciema kvartāla tirdziņā. No 10.00 līdz 16.00. 

Pirmo reizi tur satiksiet arī Marinu no šī jaukā bloga . Būs daudz skaistas lietas, ticiet man! :) 


ceturtdiena, 2014. gada 12. jūnijs

LNB atklāšanas dienā


(''Rakstīt garo savu emociju versiju vai īso?'', tā nodomāju apsēžoties pie datora, pa galvu jaucoties dažādām domām. Rakstīšu īso. Uzlūkojot jauno Nacionālās bibliotēkas ēku, man prātā stāv divi tēli- jaunā sieviete Zane, kurai valsts atsaka naudu plaušu transplantācijai... un mana virtuves grīda, kura 2 gadus pēc celtnieku darba un ieklāšanas izskatās it kā tā būtu kalpojusi gadus 35... kā tas sasaucās ar bibliotēkas ēku, domājiet nu :)). 

Šodien iegadījās brīvdiena un bērni teica, ka jāiet lūkoties uz jauno bibliotēku. Nospriedām, ja cilvēku būs daudz, iesim iekšā citreiz, ja nē, mēģināsim ekskursijā izstaigāt jauno ēku. Ekskursija sākās pēc piecām minūtēm, tad nu ieskatieties arī jūs- 











Un katrā bibliotēkā man ir jāatrod šāds plaukts, jo tajā ir manas mīļās māsīciņas grāmatas... :) 




Viss vienkopus un dažādām vajadzībām un mērķiem :) 






Un tad notiek tas- mēs redzam starp stāviem iesprūdušu stāvgrūdām piedzītu liftu, kurā daži cilvēki vēl stāv, cits jau guļ... Visi stikli aprasojuši, droši vien, ka drīz trūks gaisa... Sajūta tāda, ka pieaugušie cilvēki it kā nenotic savām acīm, tikai bērni saka: ''Mamma, tas lifts ir iesprūdis!!!".


Tālāk par 3 vai 4 stāvu ekskursijā netiekam, jo bērniem sāk apnikt un man sāk trūkt gaisa. Izejot ārā, saprotam, ka mūsu acis mūs nav vīlušas... Visapkārt glābēji un tāda sajūta, ka ir labi, ka esam no šī monstra ārā...  



(Piedodiet, nesolīju priecīgu rakstiņu par bibliotēkas atklāšanu. Tāpat pilna galva ar pārdomām...)