sestdiena, 2014. gada 29. novembris

Rīgā sniegs... :)



... nu labi, gribējās man jūs mazliet izjokot!  Bet melots nav- sniegs ir, Uzvaras parkā, rīdzinieki gatavojas slēpošanas sezonai! 



Bet ja tos pūtējus neredz- ziema kā ziema! :)




Jauku īstā sniega gaidīšanu!


trešdiena, 2014. gada 19. novembris

Sasildi savu pilsētu!


Vai jau redzējāt kādā no sociālajiem tīkliem  ''Otrās elpas'' un ''homo ecos'' kopīgās akcijas ''Sasildi savu pilsētu'' informāciju? 

Nezinu vai varam sasildīt pilsētu, bet izdaiļot un atgādināt par dažādu materiālu otro dzīvi, pavisam noteikti! Un to, cik jauki var darboties, izmantojot plastmasas maisiņus pati ne reizi vien esmu pārliecinājusies- te manis adīta taša no iepirkumu maisiņiem,


te salaspiliešu darbi- Nadīnas soma,


Silvijas tašiņa,


Irēnas brīnišķīgie katlu beržamie,


Nu lūk, tātad, visi, kas par šo ieinteresējās var tamborēt vai adīt nelielus taisnstūrīšus, kuru izmēri ir minēti informācijā raksta sākumā un 6.decembrī tie tiks salikti kopā izdaiļojot kādu Stabu ielas daļu :).

Darbs ir pavisam vienkāršs, tikai jāievēro daži noteikumi kā tiek sagatavots tamborējamais vai adāmais materiāls (pavediens?) un to šeit ļoti uzskatāmi ir parādījusi Irēna!

Darbojamies!?




otrdiena, 2014. gada 18. novembris

Vai būs Ginesa rekords? :)


Mani puikas jau sen seko interneta vietnei www.fizmix.lv. Te padzirdējām par interesantu pasākumu- Ginesa rekorda sasniegšanas mēģinājumu, veidojot garāko elektrisko ķēdi, kas sastāv no cilvēkiem. Lūk, kāda informācija bija šajā mājas lapā-



Un ja bonusā vēl tiek solīta VEF-CSKA basketbola spēle (vēl arī ūdens, ābols, musli batoniņš un medaļa!) :) ... Tad nu vakar vakarā devāmies uz Arēnu Rīga un piedalījāmies šai piedzīvojumā! 

Viss notika ļoti raiti un organizēti. Patiešām brīnījos par to, kā haotiska, pāri par tūkstoti liela cilvēku masas tiek ''savienota'' ķēdē, sadodoties rokās un ja visas formalitātes tika ievērotas, tad jau arī rekords būs sasniegts!

Fotogrāfija no fizmix lapas vietnē www.draugiem.lv


Un te daži mirkļi no basketbola spēles! Jāsaka, ka šī bija pirmā basketbola spēle, ko vēroju klātienē, arēnā un vispār pirmā basketbola spēle, ko redzēju no sākuma līdz beigām, ja neskaita savu bērnu komandas spēles Kāruma kausā :). 







Paldies Ginesa rekorda organizētājiem par vakaru, kas noteikti paliks atmiņā! 


sestdiena, 2014. gada 15. novembris

Kalnciemielas kvartāla brūnās mājas zālē...


Pirmā brīvdiena aizvadīta. Tā bija ļoti radoša! Lūk, cik mēs bijām darbīgi, čakli, romantiski un patriotiski... Tāds ir mūsu radošais veltījums Latvijai dzimšanas dienā! 






















Paldies bērniem, viņu vecākiem un līdznācējiem, Kalnciema ielas kvartālam, labdarības veikalam Otrā elpa un Irēnai par sadarbību! 



svētdiena, 2014. gada 9. novembris

Turku zirņu karijs


Rudens recepte. Piestāv šim gadalaikam.

Vajadzēs;
1) turku zirņus (iepriekš mērcētus un novārītus. Var no burciņas, bet par tiem neko nemāku teikt, tādus nepērku),
2) ķirbja biezeni (šogad to gatavoju tā- sagriežu ķirbi lielos gabalos, iztīrot sēklas, bet ne pārāk cītīgi... lieku cepeškrāsnī ar mizu uz leju un cepu, kamēr mīksts. Kad atdzisis sakuļu blenderī. Ja zināt, kur un kā ķirbis audzis, droši var blenderēt arī ar mizas daļām un dažām sēkliņām...),
3) sīpols, ķiploks, sāls pēc garšas,
4) karijs (man šoreiz Tikka massala garšviela),
5) krējums (vai saldais krējums),

Daru tā:
Kādā taukvielā pēc izvēles apcepu sasmalcinātu sīpolu un ķiploku (šoreiz bija klāt arī svaiga ingvera gabaliņš, arī sasmalcināts). Lieku klāt ķirbja biezeni, garšvielas, apmaisu, uzreiz klāt turku zirņus. Beigās visu pagaršoju, kas trūkst, pievienoju nedaudz krējumu vai saldo krējumu. Gatavs!


Lai labi garšo!

Ķeram tieši šī rudens garšu!




piektdiena, 2014. gada 7. novembris

Vilks


Re, kādu skaistuli es satiku trešdienas vakarā Dabas muzejā. Lielu, gudru, biedējošu... nu ok, viņš gan vairs nebija dzīvs, un labi vien ir, citādi es jau būtu apēsta :)

Lūk, ko varam uzzināt Dabas muzeja interneta vietnē par šo tēmu- 


Varu tikai piebilst, ka šis dzīvnieks mani vienmēr ir fascinējis. Jebkurš romāns vai filma pārvēršas, ja tajā parādās vilks. No bērnības atceros opīša stāstus par to, kā agrākos laikos Latgalē kādā apgabalā bijis tik daudz vilku, ka tie nākuši viņa brāļa mājas sētā... toreiz, sēžot siltumā un drošībā, vienmēr iedomājos nabaga Antonu vienu mājā meža vidū un ar vilku pagalmā :) :). Uh! 



Sekojiet reklāmām un ejiet uz tematiskajiem pasākumiem  Dabas muzejā, tur ir forši! Aizraujoši gan lielam, gan mazam.