ceturtdiena, 2015. gada 30. jūlijs

Kur palika flamingi?


Nav jau nevienam manam draugam vai bloga lasītājam jāstāsta, ka man patīk flamingi. Patīk un viss! Neizskaidrojami un bez nosacījumiem. Katru gadu atradīsiet blogā kādu ierakstu par tiem un bildi ar nosaukumu ''Aija pie flamingiem''. Varētu uz viņiem skatīties stundām. Man pat pulkstenis ir ar flamingiem. Katrs to var iegādāties šeit

Bet šovasar man sanāca tā- negribēju saulainā vasaras dienā sēdēt mājās viena un aizbraucu uz Rīgas Zooloģisko dārzu. Domāju- neviens mani netraucēs, būs man vesela flamingu fotosesija! Piegāju pie flamingu novietnes un ko es redzu- 


pieci flamingi un tie paši aizmiguši! 

Nospriedu, ka esmu par agru, izstaigāju zoodārzu, sabildēju citus dzīvnieciņus, mazus un lielus- 









Un gāju atpakaļ pie flamingiem... bet bildē no kuras puses gribi, pieci flamingi tāpat paliek tikai pieci! 




Nelikos mierā, gāju pie zoodārza kasierēm, prasu: "Kas notika ar flamingiem?''.  Dāmas tā kā smaida, tā kā nevarot teikt... 

Atbraucu mājās, uzrakstīju uz zoodārza informācijas e-pastu... arī šie neatbild... 

Bet varbūt pa šo laiku, kopš biju tur, flamingi jau ir atradušies? 




piektdiena, 2015. gada 24. jūlijs

Sapņot par debesīm...


Ir lietas, kas nemainās un labi, ka tā! Man joprojām patīk lidmašīnas un helikopteri un izskatās, ka mana interese ir ''pielipusi'' arī bērniem. Un joprojām pie pašas lidostas Rīga ir atrodama tāda vieta, kur vienkopus var apskatīt daudz un dažādus lidojošus objektus- Rīgas aviācijas muzejs. 

Šajā vietā ir mazliet spocīga atmosfēra, kā jau vietā, kur savākti tik daudz savu mūžu nokalpojuši un ''pensijā aizsūtīti'' lidaparāti. Katram savs stāsts un sava vēsture. 

Man gan šoreiz darba dēļ nesanāca tur viesoties, bet bērni, svinot Kristiana vārda dienu, tur šodien atkal pabija. Nāksies man arī baudīt Riharda uzņemtos foto kopā ar jums! 











Vairāk par muzeju lasiet šeit




pirmdiena, 2015. gada 20. jūlijs

Rukolas pesto


Man patīk ēdieni, kuru sastāvdaļas var variēt atkarībā no noskaņojuma un ledusskapja satura. Var jau būt, ka tā darot tie zaudē savu autentisko nosaukumu, piem., ''pesto'' pārvēršas par ''mērci'' vai tamlīdzīgi, bet tas jau nekas! 

Bija jāliek lietā no laukiem atvestā rukola. Sanāca pat ļoti baudāms ēdiens! 

Izmantoju- rukolu, tik cik ar abām saujām var noturēt (bez kaudzes), cietā siera gabalu (man Džiugas Piquant), kafijas dzirnaviņu malumu ar sēkliņām (pusi uz pusi ķirbis ar saulespuķēm), citrona sulu, sāli, piparus, ķiploka daiviņas pēc garšas (taisīju tā, lai sanāk intensīva un pikanta garša). Eļļu, protams, arī pievienoju-tā, lai masa ir vijīga, bet nav par šķidru. 

Visu sasmalcināju blenderī, vai manā gadījumā- divos, jo virtuves kombaina lielā blendera krūze līdz galam netika galā ar šo uzdevumu, tad nu mazais Delimano smalcinātājs pabeidza procesu. 

Atkal viena vasaras garša! Mmmmm...




sestdiena, 2015. gada 18. jūlijs

Lauku pupu salāti


Protams, ka šīs ir tās pašas cūku pupas, par ko būs runa šajā receptē, bet man kaut kā speciāli gribas nojaukt jau raksta nosaukuma  līmenī (vismaz savas) nemainīgās asociācijas  un atmiņas par cūku pupu ēšanu bērnībā- uz galda māla bļoda pilna ar  vārītām cūku pupām, blakus kaudze ar mizām... nē, tas neatbilda ne maniem kulināriem ne estētiskiem priekšstatiem par garšīgu ēdienu :) :).  

Mazliet parosoties virtuvē cūku pupas var pārvērst ekskluzīvā delikatesē!

Vajadzēs (salātiem 4 personām)-

1) ~ 2 kg cūku pupas (nemizotas, ar pākstīm),
2) sauju grauzdētu ķirbja sēkliņu,
3) zaļo lapu salātus (daudzums pēc izvēles),
4) sieru Džiugas Piquant.

Visas sastāvdaļas ir variējamas. Lietojiet gan citus zaļos salātus, gan citas sēkliņas un sieru, katru reizi būs pilnīgi savādāki salāti! 

Daru tā-

Izlobu no pākstīm pupas. Apleju tās ar verdošu ūdeni. Dažas minūtes paturu. Apleju ar aukstu ūdeni, kad tās ir paņemamas rokā, nolobu miziņas. To izdarīt ir viegli un ar rokām, nekādas palīgierīces nav nepieciešamas. 

Lieku pupas sālsūdenī un vāru, kamēr gatavas. Tas nebūs ilgi, varbūt minūtes 10? Nomazgātām un nosusinātām salātu lapām pievienoju pupas, ķirbja sēkliņas un pa virsu plānās šķēlītēs sagrieztu cieto sieru. Visvieglāk to  sagriezt, lietojot dārzeņu mizotāju, ja nu jums mājās nav kāds speciāls siera nazis. Pēc garšas var pārkaisīt ar sāli, pipariem. 

Arī eļļu un etiķu variācijas tagad ir tik lielas, ka lietojiet ar šiem salātiem to, kas visvairāk iecienīts. 

Tā, kā es pāris dienas atpakaļ dāvanā saņēmu 6 pudeles ar dažādām Floriol eļļām, tad izmēģinājām salātus ar tām. 


Salāti gatavi!




Lai garšo!

otrdiena, 2015. gada 14. jūlijs

Kā es meklēju 3 D zīmējumu...

Nu jā... ja jau iegadās pa kādai brīvdienai un bērni arī  sporta nometnē, tad nu jāatpūšas kārtīgi! Bet tas nozīmē, ka jābēg gan no  mājas prom, savādāk sākšu atkal kaut ko kārtot, šķirot... un diena pagalam. 

Izdomāju, ka braukšu uz Mežaparku. Tur, kā parasti, Rīgas Zoo apmeklējums un katru reizi atliktais mērķis- atrast 3 D zīmējumu uz asfalta. Jā, ir mums Rīgā tāds... un kā šodien izrādījās tie ir pat veseli divi! 

Lūk, jaunākais no tiem-


Un pirmais tapušais (diemžēl gaismu un ēnu spēles šodien bija galīgi nepateicīgas, lai taisītu brieža foto, tādēļ izmantošu bildi no tīmekļa, autors Kaspars Garda)- 


Es domāju, ka šis ir interesants apskates objekts jebkuram vietējam iedzīvotājam un arī tūristam, paldies ''Latvijas mežiem'' par to! Bet, cilvēki mīļie,  vai tad nevar uzlikt kādu norādi, kur šo ielu mākslas darbu meklēt? Atcerējos, ka tas ir Lielās estrādes rajonā. Sāku meklēt internetā, tas, nezinu kādēļ, nebija pieejams... atlika ''zvans draugam'' ar lūgumu sameklēt tīmeklī, kurā virzienā man jādodas, lai viss gājiens nebūtu veltīgs! 

Nu tad lūk- ir jāatrod Mežaparka Lielo estrādi un tad jādodas tālāk, sekojot norādei- Jaunlaulāto kalniņš. Norādes ir vesels lērums, pilns stabs piekārts, bet ne vārda par šiem 3 D zīmējumiem. 

Te, pie Jaunlaulāto kalniņa atrodama arī  pamācība, kā tos labāk iemūžināt foto. 



pirmdiena, 2015. gada 13. jūlijs

Tuvāk mākoņiem...

Ak kā mani ir izlaiduši daži sociālie tīkli... to īsu tekstu paģērošais formāts- trīs bildes, divi teikumi un ziņa gatava! :) Ātri publicēji, ātri dabūji atsauksmes, lieta darīta. 

Bet tostarp, pavisam nemanāmi, 2.jūlijā ''Aijas lietām'' apritēja 5 gadi. Tad nu vēlreiz un kārtējo- paldies, mīļās un mīļie, ka esat bijuši ar mani kopā šo laiku. Tie brīnumi, kas aizsākās, kad sāku rakstīt blogu, vēl joprojām turpinās! Jauni cilvēki, interesanti notikumi, mana iekšējā drosme darīt lietas un teikt vārdus, ko pirms tam nekad nebūtu uzdrošinājusies... viss turpinās! 

Šobrīd baudu ''jocīgo vasaru'', kā es to dēvēju. Jocīgu tādēļ, ka strādājot divās darba vietās, pavisam objektīvu apstākļu dēļ mēdz sagadīties tā, ka atvaļinājumi nesakrīt. Neko darīt! Esmu tāda pusaizņemta un pusbrīva visu vasaru. 

Bet šodien  es nobraucu ar riteni vairāk kā 14 km. Jo vajadzēja nokļūt Rīgas citā pusē. Tad nu domāju, braukšu ar tūrista attieksmi, acis plaši vaļā un vēroju visu, kas piesaista! Nu re, vai nav skaisti?! 

Arkādijas parks- kā vienmēr burvīgs-


Liepu aleja teju pilsētas centrā- 


Interesantas mājas ir abos Daugavas krastos- 


Modernā arhitektūra (nu varbūt vairs nav nemaz tik moderna)- 


Milzu kuģis, kurš ir tik liels kā vislielākā celtne-


Parki, skaistie Rīgas parki- 


Un visbeidzot tieku atalgota ar skatu no 24.stāva... un neteikšu, kur tas bija, laikam mazliet izmantojām tēta ''dienesta stāvokli'' :) -



Galva iet riņķī, bet daži cilvēki dzīvo šādā augstumā! 

Šodien esmu mazliet tuvāk mākoņiem, vai arī tie ir panākuši tuvāk man- 


Baudām vasaru, pilsētā vai laukos! 




otrdiena, 2015. gada 7. jūlijs

Burkānu kūka (ar mandeļu miltiem)


Nesen ''aktualizēju'' vienu senu un mīļu burkānkūkas recepti. Kur slēpās tās ''aktualitāte''?Izmantotajos mandeļu miltos. Tie, protams, sadārdzina šo jauko kūciņu, bet, ja aiziesim uz lielveikalu un gribēsim nopirkt gatavu kūku, tad tas arī nebūs lēti. 

Vajadzēs-

1) 100 g sviesta,
2) 100 g cukura (daudzums pēc izvēles, cik kuram saldu gribās),
3) 1 lielu burkānu (man pat pusotra),
4) 2 ēdamkarotes krējuma,
5) 1 olu,
6) 1 tējkaroti cepamā pulvera,
7) ~ 200 g mandeļu miltu (piebēru arī aptuveni ēdamkaroti bezglutēna universālo miltu maisījumu, jo mīkla likās nedaudz par šķidru),
8) šķipsniņa sāls,
9) šķipsnu kanēļa, (es beru piparkūku garšvielas vai Garam masala).

DARU TĀ

Burkānu sarīvēju uz smalkas rīves. Sviestu saputoju ar cukuru, iemaisu olu, krējumu, sāli un garšvielas. Piesijāju miltus, kā arī pieberu cepamo pulveri, iemaisu rīvētos burkānus.

Mīklu lieku ar cepampapīru izklātā formā, tik lielā, lai tā būtu diezgan plānā kārtā (receptē minēti 3 cm).

Cepu labi sakarsētā krāsnī aptuveni pusstundu. Receptē minēts- 180 grādos, es cepu 200. Gatavību pārbaudu ar koka irbulīti, ja vidū iedurot, neturas klāt mīkla, tad viss kārtībā!

Pa virsu nedaudz glazūras, kas taisīta no pūdercukura un citrona sulas.

Lai jums arī garšīgi! 


Sēkliņu sausmaizītes


Te vienu sausmaizīšu recepte, kuru noskatījos kaut kur interneta dzīlēs. To sastāvā nav nekas īpašs, toties veids kā tās dabūt plānas un ''paklausīgas'' uz cepamās pannas man līdz šim nebija ienācis prātā- kad mīkla gatava, izliek to uz cepamā papīra, ar mīklas rulli izrullē plānā kārtiņā un cep! 


Oriģinālajā receptē bija šādi- 100 g sezama sēklas, 100 g saulespuķu sēklas, 100 g ķirbju sēklas, 200 g milti, 50 eļļa, ~ 250 ml ūdens. 

Manā variantā- 100 g maltas linsēklas, 100 g maisījums no ķirbja, saulespuķu sēklām un kokosriekstu skaidiņām, 100 g kvinojas pārslas, 200 g bezglutēna universālais miltu maisījums, ~8 saulē kaltēti tomāti eļļā, sasmalcināti+ nedaudz olīveļļas, ūdens pēc izjūtas, lai mīkla būtu vijīga, bet ne pārāk šķidra, šķipsna Ķeltu jūras sāls.

Kā redzat, gandrīz pilnībā izmainot receptes sastāvdaļas, maizītes tāpat iznāk ļoti labas. Var eksperimentēt uz nebēdu ar sastāvdaļām un garšvielām!


Sajaucu visas sausās sastāvdaļas, pievienoju sasmalcinātus tomātus, eļļu un ūdeni. Sajaucu mīklu, lieku uz cepamā papīra, izrullēju plānu un lieku līdz 150 grādiem uzsildītā cepeškrāsnī aptuveni uz stundu. Kad maizītes gatavas, salaužu vai sagriežu gabaliņos. Glabāju papīra maisiņā.