svētdiena, 2015. gada 30. augusts

Priekšautiņš divgadniecei


Laikam katras rokdarbnieces dzīvē pienāk tāds brīdis (ļoti iespējams, ka pārejošs), kad viņas darbi kļūst aizvien ekskluzīvāki :) :). Un tādi tie kļūst, jo tiek šūti tikai un absolūti vienā eksemplārā un pilnīgi konkrētai personai... Man šobrīd ir šāds posms, nekādas masu produkcijas, tikai vieni ''mīļdarbi''. Domāju, ka saprotat, ka iepriekš rakstītais ir ar vieglu humora piedevu, jo arī agrāk nebija nekādas masu ražošanas, tad tagad... pavisam reti un no sirds! :) 

Ņēmu lencīšblūzi, kuras izmērs bija apzīmēts ar ''10 gadi'' un pārveidoju par priekšautu divgadniecei. 


Aizmugurē pārgriezu, lieko nogriezu, apstrādāju maliņas, priekšā nedaudz savilku, uzšuvu puķītes, piešuvu atlasa lentes ar ko sasiet un dāvana gatava! 




Lai labi nēsājas! 



svētdiena, 2015. gada 23. augusts

Viena diena Kuldīgā


Sen nebiju bijusi Kuldīgā. Tā pa īstam laikam nekad nebiju bijusi. Pilsēta šķiet daudz lielāka kā to domāju esam. Galvenā promenāde nu jau sāk atgādināt Jomas ielu Jūrmalā tūristu daudzuma ziņā. Kuldīgā ir kaut kas no viduslaikiem un kaut kas no mūsdienu Eiropas savienības. Vietām tā atgādina kādu Itālijas pilsētu, vietām Fiskaru Somijā... 

Brauciet, baudiet. Staigājiet pa galveno ielu, bet novirzieties arī pa mazieliņām! Noteikti ir vērts! 


Teleports uz mūsdienām


Arī Rīgā kādreiz bija kaut kas līdzīgs, Raiņa bulvārī, bet tagad, manuprāt, vairs nav-


Mūsdienu ielu māksla :)-








Tildas lelles arī Kuldīgā dzīvo... 



Un te mājturības olimpiādes uzvarētāju darbi- 


Pati ēka kā gleznas ''audekls''-



Un protams, protams, skatāmies arī pa labi un pa kreisi- lasi: novirzāmies no galvenās ielas-








Un atpakaļ uz galvenās-





Seni uzraksti ar sirdij tuvu tematiku- šujmašīna un velosipēds! :)



Te pēkšņi kaut kas no Venēcijas...





Ja tikai karstums un nogurums būtu mazāks, staigātu vēl un vēl... Bet kaut kas jau jāatstāj arī citai reizei?! 

Bet, protams, bijām arī pie Ventas rumbas, bet tai veltīšu atsevišķu  ierakstu!