pirmdiena, 2015. gada 21. septembris

Rudenī


Kādas zilas un svelmainas dienas!
Tās ir šoruden pēdējās;
Drīz vien pelēkums smags un vienāds
Zemi mēnešiem ilgi klās.
Pāri galvām kā saplēstas lozes
Kļavu sarkanās lapas dies
Gaisma brokastu laikā sāks mosties
Un ap pusdienām gulēt jau ies,
Slapju sniegu iesviedis vaigā,
Vējš ap pleciem mums roku liks,
Un viss saulainums, siltums un maigums
Tad man tikai no tevis tiks.
/Ārija Elksne./

Gribēju atrast kādu skaistu un krāsainu dzejoli par to, kā rudens iedvesmo un silda mūsu sirdis... Bet laikam jau šādas sajūtas ir tikai nedaudzajiem :). Nu ko, atliek priecāties par Ārijas Elksnes dzejoļa pēdējām divām rindām- ja rudenī būsim tuvāk viens otram- lieliski! :) 

Vakar novācu ražu: ķirbis- pilsētnieks padevies varens! It kā pa jokam tieši dobes vidū starp garšaugiem iestādīts- 



Jau transformējies- 


Rudenī smaržo māja- 




... arī pēc vaniļas un kūkām-


...arī pēc apelsīniem (varbūt noderēs kāda eko svečtura veidošanai, kad sakaltīs)-


Neaizmirstiet arī roku darbus, tie aizvien vairāk atgriežas, kad rudens...



Kāds meža fragments arī pilsētas puķupodā iezadzies- 


Un vēla rudens roze vēl apņēmusies ziedēt! 


Lai mums krāšņi! 


sestdiena, 2015. gada 19. septembris

piektdiena, 2015. gada 11. septembris

''The White Boook'' grāmatas par ļoti draudzīgām cenām


Šobrīd ir iespēja Rīgā, Tukuma ielā 6 iegādāties WB grāmatas par ļoti izdevīgām cenām. Mēs arī tur šodien bijām un divas nopirkām. Pie kam, Zommera pavārgrāmatu pirku kā tādu skaistu bilžu grāmatu, bet mājās secināju, ka tur ir ļoti daudz interesantu un reāli mājās gatavojamu ēdienu recepšu... 

Ja esat Āgenskalna tuvumā, iebrauciet un izvēlieties savu grāmatu! 

Te cenas un piedāvājums (atļāvos aizņemties bildi no WB facebook lapas)- 


Tikai aizmirsu pavaicāt, uz kurieni izdevniecība pārvāksies... 


otrdiena, 2015. gada 8. septembris

Pirmais teikums


Pirmais teikums grāmatā varētu būt kaut kas līdzīgs pirmajam iespaidam, kad satiekam kādu nepazīstamu cilvēku. Tas var būt ļoti mānīgs un var būt noturīgs uz mūžu... Veidojies dažādu stereotipu varā, kas mums gan palīdz atpazīt, gan sajauc galvu... 

Es laikam neesmu pievērsusi īpašu nozīmi grāmatu pirmajiem teikumiem. Līdz šim. Drīzāk esmu sākusi tās lasīt  no otra gala- no pēdējā teikuma. Bet tagad, kad pārcilāju iemīļotas grāmatas, tad izlasot pirmo teikumu zinu, jā, šo grāmatu es pazīstu, tā ir man mīļa un tuva... 

Vakar nolēmu pajautāt īstai, talantīgai un godalgotai rakstniecei (arī manai mīļai māsīciņai) Ingai Ābelei, ko viņai kā rakstniecei un arī kā citu autoru grāmatu lasītājai nozīmē pirmais teikums. Saņēmu šādu atbildi: ''Pirmais teikums? Ļoti svarīgs. Tā kā mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Vai nu ir vai nav. Lasītājam pret grāmatu, tāpat arī rakstītājam pret savu darbu. Pa vidu var būt sazin kas, beigas gan arī ļoti svarīgas. Kurus pirmos atceros? Piemēram, Kamī "Svešinieks" sākas ar: "Vakar nomira māte. Vai varbūt aizvakar, skaidri nezinu".   Kaut kā tā...''. 

Lūk mani izvēlētie pirmie teikumi-

''Ir ārkārtējs astoņpadsmit grādu sals, un snieg sniegs, un valodā, kura vairs nav mana, šo sniegu sauc qanik- lieli, gandrīz bezsvara kristāli, kas sasnieg kupenās un pārklāj zemi ar pulverveidīga, balta saluma kārtu.''
Pēters Hēgs ''Smillas jaunkundzes sniega izjūta''- daudzkārt lasīta, izjusta un saprotama... 

''Balti mirdzēja sniegs. Pirms piecpadsmit minūtēm vecajai sniega segai bija uzsnigusi jauna, balta un mīksta kārta. Pirms piecpadsmit minūtēm viss vēl bija iespējams.''
Salla Simuka ''Sārta kā asinis''- tikko sākta lasīt... un atkal pirmais teikums par sniegu, tas gan nenozīmē, ka šī būs otra Smillas jaunkudze... 

''Zem uzkodu kioska sarkanbrūnās nojumes bijām palikuši vairs tikai trīs: Greidijs, es un pavārs.'' Šādi sākas Prologs, bet man liekas, ka īstais pirmais teikums ir 1.daļas pirmais teikums-
''Man ir deviņdesmit gadu. Vai deviņdesmit trīs. Vai nu tā vai tā.'' 
Sāra Grūena ''Udens ziloņiem''.

''Es esmu dzimusi Ceilonā 1916.gadā, tajos laikos, kad gari vēl staigāja pa zemes virsu gluži kā cilvēki, kad griezīgā elektrisko spuldžu gaisma un mašīnu troksnis vēl nebija aizbiedējis tos prom uz nepieejamiem meža biezokņiem''.
Rāni Manicka ''Rīsu māte''- te mazliet mānos, jo šis nav grāmatas pirmais teikums, tajā ir priekšvārdi, veltījumi un prologi, taču man liekas, ka tieši šis ir pats pirmais un svarīgākais...

''Es viņu pazīstu uzreiz.'' 
Inga Ābele ''Klūgu mūks'', nu ja, par to jau arī ir šis stāsts! :)


Nevienam konkrēti nenododu stafeti, lūdzu visus, kas mīl grāmatas un lasīšanu, rakstiet savas pārdomas un savus pirmos teikumus! 


svētdiena, 2015. gada 6. septembris

Bezglutēna maizes plāceņi


Ja meklēsiet tīmeklī līdzīgas receptes, tad visvairāk tās atradīsiet, ievadot meklētājā ''glute free naan''. Es palikšu pie nosaukuma plācenis :). 

Vajadzēs-
1) 2 tases bezglutēna miltu (man, viena tase parastais bezglutēna miltu maisījums un 1 tase četru graudu pilngraudu bezglutēna milti, no veikala ''Pirkumiņš''),
2) 1 ēd.k. cepampulveris,
3) 1 tk. sāls,
4) 1/2 tase ūdens,
5) 1/4 tases piena (jebkāda),
6) 2 ēd.k. eļļa.

Četru miltu maisījums izskatās šādi-


Daru tā-
Sajaucu visas sausās sastāvdaļas, tad pievieno slapjās. Visu sastrādāju vijīgā mīklā. Izrullēju vairākus plāceņus un cepu, kamēr zeltaini brūni uz stipri sakarsētas čuguna pannas. 




Visgaršīgākā, protams, vēl nedaudz silta. Patīkama uzkoda tad, kad nu galīgi bez maizes izstrādājuma vairs nevar :). Garša īpaši neatšķiras no parastiem glutēnu saturošu miltu plāceņiem...