pirmdiena, 2015. gada 19. oktobris

Velosipēdu muzejs Saulkrastos


Vectētiņa šķūņa-darbnīcas smarža un atmosfēra, instrumenti plauktos... iedomājoties velosipēdu- atmiņā īstas ādas sēdeklis un instrumentu somiņa... dzirdētais stāsts, ka opis jaunībā aizbraucis no Rīgas uz Limbažiem ar velosipēdu... 

Šādas un līdzīgas asociācijas mani pārņem Saulkrastu velomuzejā. Liekas, ka tur varētu pavadīt veselu dienu rūpīgi pētot ik katru detaļu. Velosipēdu firmas zīmes, absolūti maģiskie velozvani, numuru zīmes un vēl un vēl... 
























Nu šis tā- humoram! Kādreiz vajag arī stingru vārdu pateikt :).


Muzeja interneta vietne šeit

Veczemju klintis


Ja vien es varētu bloga ierakstā iedot jums to mieru un meditatīvo noskaņu, kas valdīja šo sestdien dabā, kad bijām pie Veczemju klintīm! Rāma jūra, bezvējš, cilvēku pūļi palikuši kaut kur tur, vasarā... gribētos apsēsties jūras malā un sēdēt klusumā, dzirdēt pavisam mazo viļņu šļakstus... Bauda!














Vasarās šeit iespējams arī baudīt visas kempinga piedāvātās iespējas. Vairāk informācijas šeit


Elliņi ceļo. Salasgrīvas nēģu tacis


Paldies Ilzei, Sarkanaibietitei par ideju aizsākt jaunu ''birku'' Elliņi ceļo! Vienmēr esmu blogā atspoguļojusi savus ceļojumus, bet tagad to darīšu tieši zem šīs sadaļas. Apkopošu arī jau esošos! 

Te viena brīnišķīga vieta, uz kuru iesaku aizbraukt pat ja esat veģetārietis, neēdat nēģus vai tie jums riebjas principā :)... Nēģu tacis Salacgrīvā ''Kurķis''. Paklausīties stāstu par zvejas nozari (varbūt-medību nozari, jo nēģis taču nav zivs!), kas nav mainījusies gadsimtu laikā, par cīņu ar dabu, kas katru gadu sezonas beigās tomēr uzvar cilvēku (lasi- nēģu taci katru gadu jābūvē no jauna) un sajust zivju smaržu, ne tādu kā Centrāltirgus paviljonā, bet tādu, kādu var just tikai zvejnieku mājās un ko atceros no bērnības un agras jaunības gadiem... Un jā- pastaigāt pa taci, ko būvējot nav izmantota neviena nagla vai skrūve... 









Nevienas naglas un skrūves! Bija bailīgi, atzīstos! :) 



Šeit nēģu tača kontakti.