svētdiena, 2017. gada 26. februāris

Opim Jānim 100


Šodien, 26.februārī, ir gaidāms saules aptumsums, kuru mūsu platuma grādos gan nevarēs redzēt, bet lasīju, ka šajā laikā jāievēro mērenība it visā, jāmeditē un var pārdomāt savas dzimtas vēsturi... Atbilstošs brīdis, lai atcerētos manu opīti Jāni Zundi, kam šodien ir dzimšanas diena un ja vien viņš būtu starp mums, viņam apritētu apaļi 100 gadi! 

Ļoti bieži mani nokaitina dažādi eksaltēti paziņojumi kā: ''tikai mana mamma prata uzvārīt visgaršīgāko zupu'' vai ''mana vecmāmiņa sālīja visgaršīgākos gurķus'' :)... manī tas rada vieglu drebuli :).  

Tādēļ teikšu, ka mans opis bija parasts cilvēks, gan ar savām vājībām, gan ar labajām īpašībām. Grūtu bērnību, kas, iespējams, viņu padarīja par tādu cilvēku, kāds viņš bija- atbildīgs, strādīgs, apķērīgs, gādīgs, mīlošs. Viņš bija ļoti muzikāls, un man, kas beigusi mūzikas vidusskolu, nav saprotams, kā, paņemot rokās daudzus instrumentus, pēc pusstundas jau var uz tiem atskaņot vienkāršu melodiju... Opītis mani ļoti mīlēja un es to jutu. Arī viņš, kādā noteiktā laika posmā,  manā bērnībā, noteikti bija svarīgākais cilvēks manā dzīvē... 

Jāni Zunde, jūtu Tavu klātbūtni savā dzīvē ļoti bieži, paldies par visu! 

Novēlu katram bērnam... vismaz vienu foršu opīti! :) 


ceturtdiena, 2017. gada 23. februāris

Rokdarbu laiks


Rokdarbi manā ikdienā ieņem aizvien īpašāku vietu. Jo tiek realizētas tikai tās idejas, kas nekādi neliek mieru... Pilna laika darbs diktē savus noteikumus un rokdarbošanās kļūst par ekskluzīvu un dažreiz arī meditatīvu nodarbi. Sen atpakaļ bija brīži, kad varēju ieraudzīt kādu ideju un tad atļauties to realizēt mēnešiem ilgi. Kad bērni bija pavisam mazi, darīju tādus darbus, kas pieļāva darīšanu un atlikšanu malā... un tad atkal darba turpināšanu. Šī brīža rokdarbu radīšanas formula varētu būs šāda- nedēļu domāju... bet darbu jāpadara stundas laikā :). 

Šīs kleitas iecere radās visaukstākajā pagājušā gada laikā. Materiālam noderēja 3 vienas firmas, izmēra un modeļa 100% vilnas vīriešu džemperi. Ak, jā- atkal ''radošā pārveide'' :). Viens džemperis kļuva par kleitas augšdaļu, divi tika sagriezti pamatīgāk un kļuva par svārku daļu. 



Kleitas radošo izcelsmi nodod šī nelielā uzšuvīte krūšu daļā- 


jo aizmugurē tieši tāda ir novietojusies uz gurna :).


Ja ir interese par džemperu pārveidošanu, tad iedvesmu var smelties grāmatā- 


Darbojamies un gūstam prieku!  


trešdiena, 2017. gada 22. februāris

Kur paliek putni?


Kad pirms pieciem gadiem pārcēlāmies uz dzīvi Rīgā, brīnījos, cik daudz dažādus putnus šeit redzēju pie putnu barotavas. Te pirmo reizi tuvumā vēroju dzilnīti un zilzīlīti. Atpazinu ķivuli. Redzēju dzeni, sīļus... Kāpēc tagad vairs tādi putni neatlido pie mums? Šogad vērojam tikai zvirbuļus un zīlītes... 


Iespējams, ka VIŅŠ ir pie vainas? :)  Nē, jo ziemā uz terases neiet...


Varbūt šie putni būs jāmeklē tāpat kā reiz meklēju flamingus?

Palieku pārdomās...

P.S. nākamajā dienā-




Vakar uzdevu jautājumu, šodien saņēmu atbildi: ''Mēs tepat vien esam!'' :)


svētdiena, 2017. gada 12. februāris

''Oreo'' kūka bērna ballītei


Meklējot idejas Kristiana dzimšanas dienas ballītes kūkai, internetā atradu tādu recepti, kuras sastāvā ir ''Oreo'' cepumi. Man grūti izskaidrot bērnu sajūsmu par tiem, bet, protams, ka viņu ballītei gatavoju to, kas  garšo viņiem, saldais kartupelis un briseles kāposti lai paliek ikdienai un man :)... 

Kūka piemērota slinkai saimniecei, tieši tādai, kāda šobrīd esmu es- ātri un viegli gatavojama! 

Sastāvdaļas- kādas redzamas nākamajā fotogrāfijā. Izņemot biezpienu, tas nenoderēja šoreiz. Tātad- ''Oreo''cepumi (un cepumi ''Tango'', kas veikalā atradās blakus plauktā, sastāvs  līdzīgs, cena- uz pusi mazāka), cukurs, ''Maskarpone'', saldais krējums, nedaudz citrona (man- laima) sulas, kokosriekstu eļļa (vai sviests).


Atnesusi mājās abus cepumus, esmu gatava iet atpakaļ uz veikalu, ja cepumu ''Tango'' garša stipri atšķirsies no ''Oreo'' garšas :). Veicu testu- 


Atšķirību nesajutusi, nolemju lietot abus :). 

Sasmalcinu cepumus. Daļu no tiem sajaucu ar 2-3 ēdamkarotēm izkausētas kokosriekstu eļļas (var izmantot sviestu). Izvēlos ne pārāk lielu kūkas formu, lieku tajā cepumu masu un un izlīdzinu to. Ievietoju ledusskapī. 

Sakuļu aptuveni 100 g saldā krējuma, pakāpeniski pievienoju visu iepakojumu ''Maskarpone'', cukuru pēc garšas (nepārspīlējiet!) un vēl vienu daļu sasmalcināto cepumu. Samaisu. Lieku kūkas formā, pa virsu jau nedaudz sastingušajai kūkas pamatnei. Izlīdzinu, lieku atpakaļ ledusskapī. Pirms ēšanas apkaisu ar atlikušajiem sasmalcinātajiem cepumiem. 


Lai labi garšo! 


piektdiena, 2017. gada 10. februāris

Īsas piezīmes...


Ak, kā šis gads ir ieskrējies! Iegriezts kā vājprātīgā ritenī, kas neapstājas... Un dažbrīd pat liekas, ka nav iespējams visam tikt līdzi. 

Ir nosvinēta mana dzimšanas diena jaunā un lielā kolektīvā, kurā jāprāto, kā uzcienāt teju 55 sirsnīgus apsveicējus. Lielākajam bērnam tikko apritējuši jau 12 gadi (nesen vēl bija bēbis, nu jau tīnis).  Man joprojām jāmācās sadzīvot ar sirdsapziņas pārmetumiem, ka esmu darba dienas gaitā aizmirsusi piezvanīt bērniem un atgādināt, ka jāiet uz treniņu (un izrādās, ka viņi paši to brīnišķīgi atceras)... 

Bet šodien viss ir savādāk. Vakar visu redzošā darbavietas medmāsa ir pamanījusi neveselīgu spīdumu manās acīs un ar mūsdienīgu elektronisku ierīci, no kuras neko nenoslēpsi, ir noteikusi, ka man ir paaugstināta temperatūra un tieku nosūtīta mājās uzkrāt spēkus un cīnīties ar vīrusiem. 

Tā nu esmu mājās, te smaržo pēc tikko ceptām plānajām pankūkām, kuras esmu cepusi puikām, šķiet, ka vakars būs mierīgs... tik daudz ko gribas izstāstīt pēc lielāka pārtraukumu un to arī esmu apņēmusies izdarīt- gan par savām šī gada sportiskajām aktivitātēm, gan par kādiem rokdarbiem... 

Turpinājums sekos!