piektdiena, 2017. gada 24. marts

Veltīts visām radošo nodarbību vadītājām!


Es atnāku uz darbu, sakārtoju savu radošās nodarbības telpu, viss ir izdomāts līdz pēdējam sīkumam. Es zinu, cik dalībnieku būs nodarbībā, zinu, ka katrs ieradīsies, ņemot līdzi kaklasaiti. Esmu pat sagādājusi lielu spoguli un romantisku lampiņu, man nekas nav smagi jānes, mani atved no mājām ar mašīnu... Jūs domājat es sapņoju? :) Nē, man jāvada nodarbība zinātkārām un prasmīgām pirmsskolas skolotājām. Mani ir uzrunājusi darbavietas vadītāja un es esmu ļoti labprāt piekritusi šai nodarbībai... Šī ir tikai viena radošā darbnīca, bet tā atsauc manā atmiņā daudzas citas...


Bieži strādājām kopā ar Irēnu Lauriņu- saņēmām uzaicinājumu, plānojām nodarbību. Ļoti bieži paredzamais dalībnieku skaits bija no 10 līdz ... nezināmam daudzumam. Materiāli jāsagādā pašām, nodarbības vietā jānonāk pašām. Visam jābūt sagādātam, jo darba karstumā nebūs kur ņemt to, kas aizmirsts mājās... daudz stresa, daudz klapatu. Gandarījums par padarīto. Kādreiz vilšanās.


Tuvojas vasara, tuvojas brīvdabas tirdziņu, festivālu un ielas svētku laiks. Daudzi radoši cilvēki iepriecinās apkārtējos ar savām zināšanām un prasmēm. Piedalieties, novērtējiet, baudiet! 




svētdiena, 2017. gada 12. marts

Par vārdu


Sirsnīgi sveicieni  manām vārdamāsām Aijām šajos pavasara svētkos! Paldies visiem, kas šo dienu man padarīja īpašu, visiem sveicējiem- sociālajos tīkos, īsziņās, zvanos, no darba vai no kūrorta... PALDIES! 

Nevaru teikt, ka man būtu kādas īpašas attiecības ar savu vārdu. Bērnībā zināju, ka mani tā sauc, bet mani nemocīja ne nepatika, ne īpaša patikšana pret šo vārdu... Laikam pirmo reizi, kad uz to paskatījos it kā no malas bija reize, kad ar sieviešu vokālo ansambli ''Nianse'' biju Vācijā un pēckoncerta pasākumā kāds vietējais vaicāja, ko nozīmē mūsu, dziedātāju vārdi un mana ansambļa biedrene muzikoloģe Karina Bērziņa viņam angļu valodā teica: '' 'Aija'- tas ir pirmais vārds latviešu tautas šūpuļdziesmā...'' Atceros, kā es toreiz teju apjuku no tik poētiska mana vārda skaidrojuma. 

Arī otra spilgta reize, kas man palikusi atmiņā ir dīvainā kārtā saistīta ar šo pašu ansambli. ''Niansei'' bija jubilejas koncerts un lai tas nekļūtu pārāk stīvs un vienmuļš, tika uzaicināts nu jau aizsaulē esošais teātra kritiķis Gunnars Treimanis, lai pauzēs starp priekšnesumiem, pastāstītu par mūsu vārdiem. Un tad es pirmo reizi dzirdēju nu jau diezgan populāro 'Aiju' raksturojumu: ''...Dīvaini, ka Jāņa Jaunsudrabiņa tēlotā Aija ir reta parādība dzīvē vērotam pamattipam. Aija ir praktiskuma, neatlaidības, precizitātes un veiklības apvienojums...''  Tāds raksturojums man, protams, patika! :) 

Vēlreiz paldies mīļie un- Priecīgi!!!  

pirmdiena, 2017. gada 6. marts

Suši nori lapās cepts svaigais siers


Nelielā sestdienas rīta pastaigā pa Kr.Barona ielu, ar Irēnu Lauriņu ieklīstam indiešu ēstuvē un nogaršojam jūraszāļu lapās ceptu sieru. Tas izrādās tik garšīgs, ka mājās, protams, šo recepti ir jāmēģina atkārtot. Ja neskaita manu uzkodu nedaudz neregulāro formu, visumā garša sanāk ļoti līdzīga! 

Vajadzēs- presētas jūraszāļu lapas jeb suši nori lapas, kas nopērkamas teju katrā lielveikalā; sieru, kas nekūst (man- veikalā iegādāts biezpiena siers, var izmantot pašgatavotu mājas sieru); zirņu miltus, garšvielas...

Sieru sagriež vienāda lieluma taisnstūra gabaliņos. Suši nori lapas sagriež divtik lielos gabaliņos, lai var ietīt sieru. Zirņu miltus sajauc ar ūdeni, sāli, kariju, kurkumu, čili (vai jebko, ko garšas kārpiņas kāro), lai sanāktu šķidra krējuma konsistence. 

Siera gabaliņu ietin ūdenszāļu lapiņā, kas pirms tam samitrināta ūdenī. Uzreiz apviļā miltu maisījumā un liek uz pannas sakarsētā taukvielā, cep, kamēr zeltaini brūns. 

Droši vien, ka var apvārtīt arī sakultā olā un rīvmaizē vai miltos... 



Ēd karstu vai aukstu. Ērti paņemt līdzi, lietot kā nelielas uzkodiņas. 

Labu ēstgribu!