Kāda neveiksme...

Vai atceraties, ka stāstīju par vēlmi izaudzēt dobē dažus mazo zemeņu krūmiņus? Vēl uztraucos, vai no sīkaļām- stādiņiem kas izaugs. Izauga gan un ļoti spēcīgi un braši! Bet, tagad dobē no tā vairs nav gandrīz nekā... 

No padsmit stādiņiem palikuši vien nieka 3. Un tā bēda ir pavisam vienkārša- zemenes stāds sāk izskatīties šāds- 

Viegli tam pieskaroties, tas paliek jūsu rokā, jo sakņu tam vairs nav- 

Nedaudz parušinoties zemē, jūs sastopat šādu te, labi paēdušu un noaugušu- 

tas ir maijvaboļu kāpurs un viņa delikatese ir zemeņu stādi! :( Tā, ka ja gribat zemē stādīt zemenes, pārliecinieties vai jums nav ēdelīgs ''kaimiņš'', mācieties no manām kļūdām. 

Nu ko, gatavojos nākamajai sezonai, zemenes man būs, par spīti šim resnajam draugam. Stādīšu uz balkona, kastē, podā, vienalga... Lūk, lai ir mērķis acu priekšā! :) 

Attēli no interneta.