Mura brālis meklē sev saimnieku un mājas
Šodien ieraudzīju facebook.com šādu ierakstu-
Baltiņš ir 8 mēnešus vecs kastrēts kaķu jauneklis.Viņš tika atnests uz veterināro klīniku "Paija Vet"-nosviests uz letes ar tekstu-iemidziniet! Tāpat tur nonāca viņa māsiņa un brālītis.
Ja neesi vienaldzīgs, tad palīdzi Baltiņam atrast mīlošu saimnieku!
Ticiet vai ne, bet Baltiņš ir mūsu mīļā Mura Minkas Elliņa brālis. Viņš joprojām dzīvo klīnikā un ļoti grib pie saviem ''īstajiem'' saimniekiem.
Kad pagājušajā gadā aizbraucu pēc Murīša, redzēju vien mazus kaķu bērniņus, tieviņus un pa dakteri rāpojošus, tādus, ko pat īsti sabildēt nevarēja- tik kustīgi un nenotverami tie bija. No Murīša bildē tikai baltie zābaciņi iekļuvuši :).
Re, kāds Muris liels jau izaudzis un viņa brālis tāpat.
Ja esat atbildīgs cilvēks un ilgojaties pēc jaunas dzīvības un prieka mājās, Baltiņš jūs gaida Paija Vet klīnikā, Briāna ielā 12.
Komentāri
Tici man, divi minči ir dubulta laime mājās.
Padomā, lūdzu, vai tiešām pie jums neatrastos vietiņa vēl vienai murrājošai sirsniņai...
Es pa 9 gadiem nevienu mirkli nenožēloju, ka atstāju otru kaķi, kaut biju domājusi to tikai apārstēt un atdot kādam.
Lai izdodas atrast mājas, un lai izdodas varbūt viņam lauzt Jūsmājas durvis ar:))) lai paliktu uz dzīvi pie brāļa:)
Savam jau esošajam kaķim iestāstīju, ka brālis tikai izveseļosies un dosies prom, es tak pati tam svēti ticēju :), Minkānam ar to pietika, lai pacietīgi gaidītu, kad tad tas brālis dosies prom. Bet pēc pāris mēnešiem jau bija skaidrs, ka neatdošu nevienam savu Rūdi. Minkānam tā arī pateicu, ka plāni mainījušies :)
Protams, viņi izkaujas, bet tai pat laikā Rūdis Minkānu apmazgā, abi kopā guļ, kad ir vēss... Un pie bļodas tiešām kāda vairs starpība, cik tās mutes, izņemot, protams, galējības, kad mutes pārsniedz desmitu :)))
Obligāts nosacījums - sterilizēt abus (es abus vedu vienlaicīgi, man pat liekas, ka šī "nelaime" viņus vienoja un bija tāda simboliska kopdzīves sākšana). Baidos, ka Madarai runčuks bija ar visu vīrišķību, tad nu viņam Sibilla dikten iepatikās... Nekad nevajag salīdzināt ar citu gadījumu, jo kaķis tomēr ir dzīva radība un tur neko nevar prognozēt
Dzimuši abi ir jūnijā, Minkānu paņēmu martā, Rūdis pievienojās jūnijā vai jūlijā - ap gada vecumu abi atkal satikās. Uz kastrāciju abus aizvedu novembra beigās - jau labi nobriedušus jauniešus, jo sāka iezīmēt teritoriju :)
Reaģēja Minkāns, protams, dusmīgi, ka viņa mājā vēl viens ieradies. Pirmās dienas vaktēju Minkānu, lai neuzbrūk. Bet mums redz cita situācija bija - Rūdis bija drīzāk miris, nekā dzīvs. Sākumā viņu iekārtoju lielā kartona kastē, kurā viņš arī visu laiku gulēja, izņemot brīžus, kad vedām uz klīniku un pičkājām ar zālēm. Te laikam arī nostrādāja ētiskais jautājums, ka Rūdis bija nespējīgs pretinieks, Minkāns man tomēr inteliģents :)))
Bez tam, Rūdim ir lādzīga laucinieka raksturs, viņš Minkāna pretestību pārvarēja ar savu mīļumu un uzbāzīgo draudzību. Tā kā viņam gandrīz visa spalva bija nogājusi (viņš mums īsu brīdi bija smalkas šķirnes kaķis :D), viņš drīz vien jau gulēja uz Minkāna (patiešām viens virs otra :D), lai siltāk.
Ar to gribu teikt, ka kāds laiks ir jāvelta jaunam iemītniekam, tieši tāpat kā, kad paņem pirmo dzīvnieku - kamēr iedzīvojas, kamēr paši pierod, a pārējais jau no raksturiem atkarīgs... Un var jau arī vest atpakaļ, ja galīgi nekā.
10 gadus atpakaļ, ja kāds no kaķiem izpildītos kā Madaras kaķis, es arī vestu atpakaļ. Šobrīd es rīkotos kā Kristīne saka - uzgāztu ūdeni virsū, lai atvēsinās, un parādītu, kas mājā noteicējs :)