Kaste un tāfele

Kad pārsvarā strādāju mājās un rokdarbi bija kļuvuši par manu ikdienas nodarbošanos un pamatdarbu, tad itin neko nedarīju mājas izdaiļošanas un rokdarbošanās tāpat vien pēc. Tad vienīgās domas bija- ''tuvojas vasara, jāsašuj somas veikalam'', ''ziema klāt, laiks mājas zābaciņiem'', ''cik jau sašuvu, cik vēl vajag''.... :). Kopš septembra strādāju algotu darbu (cik interesants izteiciens, lasi- par rokdarbiem jau tā īsti nemaksā, algas nav :) ) uz pilnu jaudu un izrādās, ka atkal sāk gribēties kaut ko savām ērtībām, kaut ko praktisku un skaistu... 

Mura mājiņu jau atrādīju (starp citu, visiem skeptiķiem varu pateikt, ka viņš to aktīvi lieto- gan iekšā guļ, gan sēž uz  ''jumtiņa''). Tad ķēros klāt vēl vienai kartona kastei un kafijas maisam un sanāca man ''maisu maiss'', kā mēs to mājās dēvējam. Tā ir vieta, kur saliek polietilēna maisus, kas gribot vai negribot tomēr mājās sarodas. Saliek pauzei pirms tālākas izmantošanas. 

Un kur tad virsrakstā minētā tāfele? Tāfele tā pati vecā, tikai ieguvusi nelielu vīna pudeļu korķu ierāmējumu un smieklīgu piekariņu ar uzrakstu ''iztikas minimums'' :). 

Jaukas jums brīvdienas un mierīgu decembri!