Meklējot flamingus

Jā, kādu laiku esmu dzīvojusi zem flamingu meklēšanas zīmes... Īsumā- biju Rīgas Zooloģiskajā dārzā, ievēroju, ka no lielā flamingu pulka ir palikuši tikai pieci. Vaicāju kasierēm, kur palika flamingi? Dāmas man neatbildēja. Ieliku rakstiņu blogā, saņēmu pa kādam satraucošam komentāram un minējumam. Uzrakstīju uz Zooloģiskā dārza informācijas e-pastu, neviens neatbildēja... Ieliku ziņu facebook, atkal tie paši minējumi... 

Vai es likos mierā? Pavisam noteikti nē! Rakstīju privātu ziņu turpat www.facebook.com Rīgas Zooloģiskajam dārzam un... saņēmu arī atbildi. 

Ar Rīgas Zoo laipnu atļauju pārpublicēju to:'' Vasaras sākumā zoodārza teritorijā bija ieklīdusi savvaļas lapsa un nekaunīgi iebruka vairāku putnu aplokos. Viens no šiem aplokiem bija flamingo aploks. Apkoda gandrīz visus flamingus un pēc tam mēģināja arī iekļūt jūraskraukļu un pelikānu aplokā.

Iespējams jau ievērojāt, ka jūraskraukļu aplokam tagad ir augsta sēta. Šobrīd tiek domāts sētas risinājums arī flamingo aplokam. Līdz ko tas būs izdarīts, sāksim domāt arī par bara atjaunošanu. Tas diemžēl aizņem daudz laika. Ceram, ka nākamajā vasarā mūs visus atkal priecēs liels un košs flamingo bars.''

Tātad tomēr taisnība komentāros lasītajam. Un, protams, ka ir saprotama darbinieku nevēlēšanās par šo gadījumu runāt, jo visiem patiešām sāp sirds par notikušo! Un var filozofēt par to, kāpēc pa pilsētu staigā lapsas (mežacūkas, aļņi u.c.) un spriest- vai mežs nāk pilsētā vai pilsēta iznīcina mežu... notikušo neatgriezt. 

Novēlam izturību zoodārza darbiniekiem, Un turam īkšķus par bara atjaunošanu!

Un vēl viena šī stāsta morāle- kas jautā, tam arī agri vai vēlu atbild! :)