No Lārsona pie Lāgerkranca. Vai otrādi

Lasu Dāvida Lāgerkranca ''Meitene zirnekļa tīklā''. Lasās raiti, liekas saistoši. Oriģinālo Stīga Lārsona triloģiju ''Millenium'' par hakeri un dīvaino personu Līsbeti Salanderi tā arī nekad neizlasīju. Sāku trīs reizes, tālāk par pāris simtiem lappušu (šajā triloģijā tas ir tik pat daudz kā citā grāmatā 10 lpp.) netiku. Garlaikojoties skatījos amerikāņu ''grāvēju'' (kurš gan laikam par tādu nemaz nekļuva?), ar ļoti lielu interesi un līdzpārdzīvojumu  vēroju 2009. gadā iznākušās Zviedrijas-Dānijas kopražojuma filmas ... 

Ar Lāgerkrancu iet vieglāk nekā ar Lārsonu, bet tas, protams,  ir tikai mans subjektīvais viedoklis. Pieņemts jau teikt, ka sildīta zupa ir un paliek sildīta... bet dažām zupām sildīšana nāk tikai par labu! Pamēģiniet arī jūs! Un kas zina, varbūt Lāgenkrancs mani aizvedīs atpakaļ pie Lārsona :).