Par vārdu

Sirsnīgi sveicieni  manām vārdamāsām Aijām šajos pavasara svētkos! Paldies visiem, kas šo dienu man padarīja īpašu, visiem sveicējiem- sociālajos tīkos, īsziņās, zvanos, no darba vai no kūrorta... PALDIES! 

Nevaru teikt, ka man būtu kādas īpašas attiecības ar savu vārdu. Bērnībā zināju, ka mani tā sauc, bet mani nemocīja ne nepatika, ne īpaša patikšana pret šo vārdu... Laikam pirmo reizi, kad uz to paskatījos it kā no malas bija reize, kad ar sieviešu vokālo ansambli ''Nianse'' biju Vācijā un pēckoncerta pasākumā kāds vietējais vaicāja, ko nozīmē mūsu, dziedātāju vārdi un mana ansambļa biedrene muzikoloģe Karina Bērziņa viņam angļu valodā teica: '' 'Aija'- tas ir pirmais vārds latviešu tautas šūpuļdziesmā...'' Atceros, kā es toreiz teju apjuku no tik poētiska mana vārda skaidrojuma. 

Arī otra spilgta reize, kas man palikusi atmiņā ir dīvainā kārtā saistīta ar šo pašu ansambli. ''Niansei'' bija jubilejas koncerts un lai tas nekļūtu pārāk stīvs un vienmuļš, tika uzaicināts nu jau aizsaulē esošais teātra kritiķis Gunnars Treimanis, lai pauzēs starp priekšnesumiem, pastāstītu par mūsu vārdiem. Un tad es pirmo reizi dzirdēju nu jau diezgan populāro 'Aiju' raksturojumu: ''...Dīvaini, ka Jāņa Jaunsudrabiņa tēlotā Aija ir reta parādība dzīvē vērotam pamattipam. Aija ir praktiskuma, neatlaidības, precizitātes un veiklības apvienojums...''  Tāds raksturojums man, protams, patika! :) 

Vēlreiz paldies mīļie un- Priecīgi!!!