Lāčupes dendroloģiskie stādījumi
Pirmām kārtām gribu sveicināt visus, kam beidzies kārtējais mācību gads! Skolotājus, vecākus, izglītojamos, audzēkņus, skolu, bērnudārzu darbiniekus... visus, visus, kam kāds sakars ar gadu, kura robežas ir no 1.septembra līdz 31.maijam!
Dzīve un darbs jau neapstājas, bet zināma robežšķirtne ir šķērsota!
Piektdiena likās tik drūma, debesis tik tumšas un teju dienas garumā ik pa laikam uzdevu sev jautājumu- vai šāda būs arī sestdiena!? Bet nē, mēs bijām pelnījuši ko labāku. Sestdienas rīts nāca ar saulainu un patīkamu laiku un bija pienācis īstais brīdis svinēt dzīvi, mācību gada beigas un braukt uz Lāčupītes dendrāriju.
Kas tad tā par vietu? Internetā lasām: ''Lāčupītes Dendrārijs aizsācies kā, pēc profesijas būvinženiera, Igora Medņa hobijs un vaļasprieks 1959.gadā. Pirmais stādījums bijis valrieksts, kas iegūts no Kārļa Zemdegas dārza. Šis stāds ir izdzīvojis līdz mūsdienām, un pamatīgi pieņēmies spēkā.
Laika gaitā, dendrārijam veltot visu savu brīvo laiku, Igors Mednis savācis ievērojamu introducēto koku un krūmu kolekciju, kuras izejas materiāls iegūts gan tepat Latvijā, gan kaimiņos Igaunijā un Lietuvā, kā arī no visas plašās Padomju savienības teritorijas (it īpaši Tālajiem Austrumiem), kā arī sēklu apmaiņas ceļā no tuvākajām rietumvalstīm.
Šī dendrārija izveides pamatā bija ideja par koku un krūmu audzēšanas iespējām Latvijā, kontrolētos apstākļos. Šis darbs tika veikts sadarbībā ar Latvijas Dendrologu Biedrību un Nacionālo Botānisko Dārzu. Šeit 7,2 ha platībā Tev būs iespēja iepazīt 60 skujkoku un 350 lapkoku sugas.'' (www.daba.gov.lv)
Šī ir brīnišķīga vieta. Iesi taisni, nonāksi pie jūras. Dosies pa kreisi, ieraudzīsi rododendru stādījumus. Gribi iet pa ceļu, ej. Gribi takā rasā kājas saslapināt, dari tā, būsi rododendru ieskāvumā!
Te var apbrīnot neskartas dabas skaistumu, mazo, dzidro Lāčupīti, kas izvijās cauri priežu mežam. Var iztēloties to fanātismu un pūles, ko vietas izveidē ir ielicis tās izveidotājs Igors Mednis. Te var arī aplūkot piemiņas akmeni šim aizrautīgajam cilvēkam.
Šis maģiskais salikums- jūra kā dabas varenības slavinājums un visapkārt rododendri- cilvēka varēšanas un strādīguma apliecinājums!
Tevi te sagaida mistiskas meža mājiņas un dažādi neatbildēti jautājumi...
Senas un autentiskas plāksnītes ar uzrakstiem-
Pirmo reizi ieskatos rododendra pumpurā un šķiet, ka tas ir vēl skaistāks par pašu ziedu...
Diena izvēršas tik harmoniska, laiska, bet daudzveidīga. Kopābūšanā.
Mēs runājam-
Mēs dauzāmies-
Mēs mērojamies ar augumiem-
Mēs nevaram vien saelpoties rododendru un šīs saulainās dienas smaržu!
Tik piepildīta diena, tik daudz jautājumu par šo vietu vēl radušies. Esmu bijusi tik drosmīga, lai tos rakstiski uzdotu dendrārija veidotāja Igora Medņa meitai Marijai Blūmai-Kauliņai. Ja man paveiksies saņemt atbildi, noteikti ziņošu! Mēģināts nav zaudēts, vai ne?
P.S. Šodien patiesi saņēmu atbildi no Marijas Blūmas-Kauliņas, par ko esmu ļoti pateicīga! Un skat, ko dendroloģiskās takas izveidotāja meita man atrakstīja: ''Agrāk informācija speciāli netika publiskota, lai sargātu šo vietu no tūristu bariem. Dendrārijs veidots kā zinātnisku pētījumu vieta, jo mans tēvs Igors Mednis bija kaislīgs dendrologs - amatieris. Tas viss bija entuziasma pilns viena cilvēka darbs, bet orientēts uz augu, ne cilvēku vajadzībām.Igors Mednis padomju laikā bija kvalificēts rūpnīcu celtniecības inženieris, viņš regulāri braukāja komandējumos pa visu PSRS teritoriju, no kurienes veda sēklas, stādus, spraudeņus. Nekāda finansējuma nebija, tas tika darīts brīvajā laikā par pašu līdzekļiem. Gan tolaik, gan tagad dendrārijs atrodas uz valsts zemes, pašlaik tā īpašnieks ir "Latvijas valsts meži", nekāda lielā apsaimniekošana nenotiek, vairāk uzraudzība un neliela kopšana. Ar to nodarbojos es, uz sadarbības līguma ar LVM pamata. Pašlaik informācija par dendrāriju tiek laista pasaulē, un man ir projekts "Lāčupītes labsajūtas dārzs", ko ceru realizēt tuvākajos gados, lai kaut cik virzītu apmeklētāju plūsmu dendrārijā, padarītu to lietojamāku dažādām aktivitātēm, kas nu jau neglābjami notiek. Diemžēl haotiskā cilvēku staigāšana nenāk par labu stādījumiem, tādēļ ceru, ka projekts dabūs finansējumu un tad varēs to sakārtot, saglabāt mājiņas, kā arī paturpināt stādījumu veidošanu.
Marija Blūma-Kauliņa''
Kaut nu visas ieceres izdotos!
Baudām, mīļie, un saudzējam to, kas mums ir apkārt!
Komentāri