Ceļojums uz mežu jeb Kaltenes Kalvas

Sen nekur nav braukts- prieka, ne pienākuma pēc.  Šodien gribas tā tālāk... Kaltenes Kalvas? Lielie akmeņu krāvumi? Kādēļ gan ne! OK- 113 km vienā virzienā, aiziet! Saulīte lutina, debesīs pa kādam mākonītim, braucam...

Bet dzīve jau, protams, ir pārsteigumu pilna! Aizbraucot līdz galamērķim, redzam šādu uzrakstu- 

Atbraukusi mājās, meklēju kādu informāciju par šo uzlabošanas darbu, neko neatrodu. Varbūt, ka tādi darbi notiek katru gadu un nav ko vispār ziemā apkārt vazāties... 😀 

Bet pamēģiniet aizslēgt meža taku! Ejam mežā! 

Kas tad ir šīs Kaltenes Kalvas? Kā lasām tīmekļa plašumos,  Kaltenē, visai dziļi meža biežņā, atrodami Latvijā lielākie akmeņu krāvumi jeb kalvas, ko var apskatīt, izstaigājot divus taku lokus – īsais ir aptuveni 900 metrus garš, bet garais - vairāk nekā 1,5 kilometru. Abējādi jārēķinās ar vismaz stundu garu pastaigu, jo vērts izlasīt arī informācijas stendos rakstīto.

Dabas pētnieki uzskatot, ka šie vaļņveidīgie akmeņu krāvumi, kas vēlāk apauguši ar mežiem, veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, atkāpjoties Baltijas ledus ezeram.

Vēl lasām, ka savulaik lielākā kalva - dēvēta par "Velna kalvu" - sniegusies līdz pat koku galotnēm, taču sešdesmitajos - septiņdesmitajos gados tā pilnīgi iznīcināta, iegūstot šķembas ceļu būvei.

Mūsdienās palikusi vairs tikai samērā neliela kalvas apakšējā daļa, kuras garums ir ap 300 m, augstums 2 m. Taču pilnībā ir saglabājusies Kārdūžu kalva, kas ir aptuveni 1 km garš, 50 m plats un 1,5 m - 2,5 m augsts, nedaudz līkumains akmeņu veidojums.

Mežs izskatās kā pasakā- mierpilns šobrīd, bet par pagājušām vētrām liecinošs. Krustu šķērsu sakrituši koki, meža sakārtošanas darbu pēdas, smagās tehnikas riepu nospiedumi zemē. Pirmās asociācijas- uzreiz šķiet, ka šai vietai ir tiešs sakars ar ''Gredzenu pavēlnieka'' dekorācijām...

Vēlāk gan saprotu- tā, ko redzu ir Kristofa ģimene no ''Ledus sirds''.  Tūdaļ akmeņi atdzīvosies un sāksies mazo meža troļļu ballīte... 

Vēl šī pastaiga paliks atmiņā kā īsta smieklu terapija. Jo laikam nebiju ilgi tik ļoti smējusies, kā uz slidenajām takām ...

Nu ko- jāatbrauc arī vasarā! Bet jāturpina ceļot arī ziemā....