Un atkal tadžina


Nemaz neapspriežu jautājumu par to, ka katram cilvēkam ir jābūt iespējai ik pa laikam palikt vienam, padomāt un atpūsties no citiem. Nemaz nepieļauju domu  par to, ka varētu būt nepanesami ikdienā būt kopā ar saviem vistuvākajiem, savu ģimeni... Bet to, ka katru dienu un nepārtraukti gatavot ģimenei ēst (un ģimenē var būt dažāds skaits ļaužu) un vēl darīt savas profesionālās darba lietas var būt arī nogurdinoši, tam gan es pilnībā piekrītu. Tad noder visādi gadžeti, kas palīdz ikdienā. Man ļoti patīk gatavot tadžinā.


Šodien liku traukā kartupeļus, burkānus, melnplūmes un vistas fileju. Visu sagriezu, apkaisīju ar sāli, garšvielām pēc izvēles. Fileju arī sagriezu mazākos, plānākos gabaliņos. Tadžinā ielēju nedaudz eļļas un ūdens, lai būtu kam tvaikot un nodrošināt gatavošanās procesu. 

Es gatavoju uz gāzes plīts, uz kuras uzlikts tāds visai vecmodīgs liesmas izkliedētājs aptuveni stundu. Tās laikā vērt vaļā tadžinas vāku nevajag, viss notiek it kā pats no sevis 😉.


Lai labi garšo!

Komentāri

Sigita teica…
Tu nocel vāciņu un es sajutu smaržu. :)

Es laikam zinu to senatnīgo liesmas izkliedētāju. Pašai man mūsdienu sietiņš. Kad labu laiku pārāk mazs katliņš laiskojās plauktā, necerēti ieraudzīju glābēju. Likās īslaicīgs, bet pagaidām nav ne vainas.
Aija Elliņa teica…
Jā, smaržai ir nozīme :) .... tāds riktīgs bleķa gabaliņš, bet salasījos, ka labāk tādu izmantot, kad gatavo uz gāzes plīts un ir ļoti labi, jo mazliet jau vienmēr ir baža to keramikas trauku likt un liesmu pašaut apakšā...