Skrīveru dendroloģiskajā parkā

Šodien aicinu līdzi nelielā pastaigā pa Skrīveru dendroloģisko parku. Ir pasakaina vasaras diena, Daugava- mierīga kā spogulis, visi mākoņi tajā... 

Parka stādījumu plānu izstrādājis un dēstījumus īstenojis Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians Siverss (1857 – 1919). Skrīveru dendroloģiskais parks kopā ar svešzemju koku stādījumiem (šosejas pretējā pusē) aizņem 392 ha, tajā sastopamas apmēram 300 introducētās koku un krūmu sugas, kas saglabājušās no tām 679 sugām, kas te auga pirms Pirmā pasaules kara. 30 no tām ir ievērojami retumi Eiropas mērogā. Kopš 1977. gada 17 ha lielais Skrīveru dendrārijs ir aizsargājams dabas objekts.

Parkā ir izveidoti pastaigu celiņi, bet pie augiem izvietotas plāksnītes ar sugas nosaukumu latviešu un latīņu valodā. Apmeklētāji var apskatīt strūklaku, kas darbojas no otrdienas līdz svētdienai (no 11.00 – 23.00, katru pilnu stundu pusstundas garumā).

Interesanti, ka parkā ir  saglabājušās pils kāpnes, akmens kāršu galdiņš, tējas terase, jau minētā strūklaka un pils sētas drupas.

Kāpnes, tādiem kā mēs ar lielāko bērnu, uzdzen šausmas- tās ir šauriem pakāpieniem, stāvas un bez margām. Jaunākais bērns gan veic  kāpienu gan turp, gan atpakaļ.... 

Taču šodien, vairāk kā svešzemju koki, manu uzmanību piesaista savas pašu mīļās puķītes, zālītes... 

Un neaizmirstamie mākoņi upē...

Pastaiga ir izdevusies.