Aliču saldskābā čili mērce

  

Katru gadu atklāju priekš sevis kādu augu dārzā, kas audzis savā nodabā, nav prasījis nekādu  kopšanu un, līdz ar to, it kā pamests neievērots. Pagājušajā gadā tās bija ērkšķogas, no kurām, kā izrādās, sanāk garda saldā želeja un stiprs un ugunīgs čatnijs. Šogad bija kārta aliču plumītēm. 

Vajadzēs-

1) aličas,

2) uz pusi mazāk cukura, nekā būs aliču masa,

3) šķipsnu sāls,

4) vairākas ķiploka daiviņas, čili piparus (kaltēti),

5) etiķi, man- ābolu etiķis.

Daru tā-

Strauji uzvārdu veselas aličas, nedaudz atdzesēju un izberžu caur sietu. Nosveru iegūto masu, pievienoju uz pusi mazāk cukura un krietnu šķipsnu sāls. Bet šis ir nosacīti- katrs var rīkoties pēc savas garšas izjūtas. Vāru, ne pārāk ilgi, jo netaisu daudz, ziemai neglabāšu. Pievienoju ķiplokspiedē sasmalcinātu ķiploku, daudzums pēs savas gaumes un čili piparus. Kā pašu pēdējo pievienoju etiķi. To arī- ja gribas stiprāku, tad vairāk, ja ne tik stipru, tad mazāk... 

Ēdam ar gaļu, ar dārzeņiem, ar sieru.. 

Eksperimentu ceļā esmu nonākusi pie dažādiem šīs mērces variantiem- 

1) ērkšķogas kā bāze,

2) ērkšķogas un rabarbers kā bāze,

3) lielās, zilās plūmes,

4) aličas un āboli kā bāze, bez ķiplokiem, bet ar graudu sinepēm... utt utt utt

Lai izdodas eksperimenti, garšu dažādība un prieks no gatavošanas!