Vēl viens rokdarbu gads

 

Tā interesanti ir sanācis- ilgi neadīju un tad atsāku. 2020.gadā aizrāvos ar mauču adīšanu, 2021. izvērtās par lielo formu gadu, tapa džemperis un jaka. Šis gads ir bijis zeķu gads un tas ir diezgan neticami. Man nepatika adīt zeķes. Likās, ka nav racionāli veltīt laiku kam tādam, bet tad... Iespējams katram notikumam jānobriest, katram notikumam savs stāts.  Stāsts jau ir gadiem garš, tāpēc izstāstīšu tikai pēdējo- zeķu daļu. 

Kāda jauka sieviete, jauna māmiņa man jautāja, vai varu viņas mazulim izadīt zeķes? Zinot savas attiecības ar šo adījumu daļu, lūdzu viņai, lai dod man nedēļu laika un es godīgi pateikšu vai es to darīšu vai nē. Bet viss jaukums ir tajā, ka es ļoti vēlējos izadīt zeķes šim puisēnam. Domāts, darīts...


Man bija ne tikai jāatceras paši zaķu adīšanas pamati, bet vēl arī jātrāpa ar izmēru. 


Man tā iepatikās, ka uzadīju 2 zeķu pārus. 



Bet lai nostiprinātu zināšanas un iepriecinātu divus mīļus cilvēkus, bija jāada vēl divi pāri. 





Paldies mazajam zēnam un viņa māmiņai! Ir izdevies tas gads, kurā iemācāmies ko jaunu vai atceramies sen aizmirsto. 

Lai ari nākamais ir radošs un prieka par padarīto pilns!


Komentāri

Irēna teica…
Kāda Tu malace,ka atkal raksti! Zeķes skaistas. Man kaut kā ar tiem papēžiem vienmēr problēmas :)
Aija Elliņa teica…
Paldies, Irēnīt, ka joprojām te ieskaties!
Nemaz negāja man sākumā viegli ar papēdi.... 😃