Kad jāšķiras...

 

16.05.2023. bija parasta diena, es- darbā, saucu dakteri kaķītim, mājās bija jaunākais dēls, tad pievienojās vīrs... mēs neviens nenojautām, ka tā būs pēkšņu atvadu un salauztu siržu diena. Viņš aizgāja strauji un pēkšņi pēc 12 gadiem mūsu ģimenē, atstājot tukšu vietu un miljons  atmiņu. Kā remdēt bēdas? Tas nenotiek ātri... Bet mēs ar Rihardu nodomājam braukt meklēt skaistus akmeņus Murīša kapiņam. 

Diena izdodas fantastiska. Sarunās, pastaigās, ar sviestmaizēm uz liela akmens jūras ūdens šļakstu vidū ... 

Esam Veczemju klintīs, Salacgrīvā, Ainažos, Tūjā...

Sargiet savus mīļos, it sevišķi četrkājainos, jo viņu dzīve ir tikai jūsu rokās, viņi paļaujas uz jums, nevarot pasūdzēties... 

Muris Minka Elliņš 💔