Alsungas amatu mājā

 Nākamā pietura ceļā uz jūru- Alsungas Amatu māja. Tā ir suitu tradīciju kultūrtelpa. Ēkas pirmajā stāvā atrodas arī Tūrisma informācijas centrs. Lai arī no ekskursijas ar gidu atsakos, mums sanāk spraiga un interesanta saruna ar šīs vietas ’’saimnieci’’.

Tā kā etnogrāfiskais ansamblis ’’Suitu sievas’’ šogad svin 70 gadu jubileju, Amatu mājā šobrīd ir divas izstādes- gleznotājas Daces Dēliņas-Lipskas krāšņās lielformāta gleznas no gleznu sērijas "SAUCEEJAS" (kurās attēlotas, protams, Suitu sievas) un biedrības "Suitu kultūras mantojums" veidota izstāde ar seniem foto, žurnālu rakstiem un iespēju ieraudzīt visas "Suitu sievas" vienuviet – gan kādreizējās, gan tagadējās.

Apkārt valdošais krāsu prieks un trakums- cimdos, zeķēs, tautastērpos, raisa gides stāstījumu par to, kā tērpi tapuši, kā krāsoti audumi un mūsu diskusiju par to, vai mēs spētu atkārtot kādu no etnogrāfiskajiem darbiem, piemēram, uzadīt cimdus.

Alsunga ir kontrastu vieta un gides stāstītais pārsteidz- tāpat kā šeit baznīcā skan gan katoļu dziedājumi, gan tradicionālais dziedājumu veids burdons, tā te aplūkojamajā katoļu priesteru tērpu izstādē vienā tērpā kopā ir gan katoļu tērpu kanoni, gan tradicionālās tamborētās rozes. Šoreiz arī es spēju pārsteigt šīs vietas saimnieci, jo viņa nav dzirdējusi par 2018.gadā izdoto grāmatu '’Dienvidkurzemes adītās jakas’’.

Lai arī Amatu mājās apmeklējums ir īss, man ļoti gribas tur atgriezties vēl.