Ne sētas, ne stādītas
Atceros bērnībā mums bija dažādas rotaļas, tepat pie mājas mazajā zāles placītī. Mēs saimniekojām- ''vārījām zupas'', ''taisījām salātus'', ''gājām uz tirgu puķes pirkt''. Un cik to augu bija daudz, dažādas savvaļas puķītes, zālītes! Tagad vairs nav. Kāpēc? Slikta ekoloģija? Nu nē tak, zāle mazajā placītī tiek cītīgi un regulāri nopļauta. Un ir jau pareizi- negribas pie mājas džungļus, no kuriem ērces glūn... Bet man kaut kā skumji, gribas tās mazās ''mežones'' atkal redzēt, kuras ne sēj, ne stāda, bet zied tāpat. Un ticiet vai ne, katru gadu no jauna, vēl līdz pirmajai zāles pļaušanai tās atkal zied! Ne tik daudz kā bērnībā, bet pa kādai jau atrodas, nav nemaz uz pļavu jāiet meklēt!
Tāds kā nezāļu apskats sanāca, bet vai nav skaisti? :)
Komentāri
Skaisti pie Tevis!
Atceros, kaut kad lasīju, kas ir laba pļava - ja apsēžas un tikai skatiena rādiusā var saskaitīt ap 30 (īsti gan neatceros, cik) dažādus augus, tad viss kārtībā. Toreiz nodomāju, tas tak nav reāli, tik daudz augu vienuviet?! Pie mammas pļavā pārbaudīju - pēc 30-tā secināju, ka tikko tik esmu sākusi skaitīt, bet to augu izrādās tiiik daudz (un mamma vēl gandrīz katram zin nosaukumu!!!) :)))
Starp citu, vakar tieši par to iedomājos, ka vajadzētu uzzināt vismaz tām dažām, ko sabildēju, ''vārdiņus''... :(
Paldies par rakstu - skaisti!