Opim Jānim 100

Šodien, 26.februārī, ir gaidāms saules aptumsums, kuru mūsu platuma grādos gan nevarēs redzēt, bet lasīju, ka šajā laikā jāievēro mērenība it visā, jāmeditē un var pārdomāt savas dzimtas vēsturi... Atbilstošs brīdis, lai atcerētos manu opīti Jāni Zundi, kam šodien ir dzimšanas diena un ja vien viņš būtu starp mums, viņam apritētu apaļi 100 gadi! 

Ļoti bieži mani nokaitina dažādi eksaltēti paziņojumi kā: ''tikai mana mamma prata uzvārīt visgaršīgāko zupu'' vai ''mana vecmāmiņa sālīja visgaršīgākos gurķus'' :)... manī tas rada vieglu drebuli :).  

Tādēļ teikšu, ka mans opis bija parasts cilvēks, gan ar savām vājībām, gan ar labajām īpašībām. Grūtu bērnību, kas, iespējams, viņu padarīja par tādu cilvēku, kāds viņš bija- atbildīgs, strādīgs, apķērīgs, gādīgs, mīlošs. Viņš bija ļoti muzikāls, un man, kas beigusi mūzikas vidusskolu, nav saprotams, kā, paņemot rokās daudzus instrumentus, pēc pusstundas jau var uz tiem atskaņot vienkāršu melodiju... Opītis mani ļoti mīlēja un es to jutu. Arī viņš, kādā noteiktā laika posmā,  manā bērnībā, noteikti bija svarīgākais cilvēks manā dzīvē... 

Jāni Zunde, jūtu Tavu klātbūtni savā dzīvē ļoti bieži, paldies par visu! 

Novēlu katram bērnam... vismaz vienu foršu opīti! :)