Gara pastaiga Pokaiņu mežā

Šodien pirmo reizi biju Pokaiņu mežā. Jaukā, interesantā vietā.  Dabā, kura apvīta ar  stāstiem (vai to pamats- teiksmas vai mārketings, lai paliek ''Latvijas meži'' ziņā un apmeklētāju vērtējumā).

Kā lasām interneta vietnē www.mammadaba.lv: ''...Te, sapulcējušies grupās, kaudzēs, akmens upēs un valnīšos, atrodas slavenie Pokaiņu akmeņu krāvumi. Tik liela visu izmēru un formu akmeņu koncentrācija vienuviet rada patiesi neparastu iespaidu. Tas daudziem cilvēkiem liek sajust savdabīgus enerģijas strāvojumus - vieni redz vīzijas, bet citi – uztver informācijas plūsmu. Gidi un LVM Pokaiņu meža apmeklētāji stāsta arī par novērotām anomālām dabas parādībām, savukārt zintnieki, dziednieki un ekstrasensi šo vietu nešaubīgi uzskata par senu svētvietu.''

Pokaiņu mežs atrodas 13 km attālumā no Dobeles. Pastaiga sanāk gara un prasa zināmu piepūli, te ir stāvi pauguri un dziļas ielejas. Mežā saglabājies ledus, padara staigāšanu visai aizraujošu :). 

Pastaigas laikā nedaudz mulstu pati no savām gaidām, jo arī es esmu daudzas reizes lasījusi vārdu salikumu ''akmens krāvumi'' un tas manā iztēlē ir uzbūris ainas- teju laukakmeņu lieluma milzu objektus... Kad redzu skaistām zaļām sūnām apaugušos nelielos un omulīgos akmentiņus, tie man momentā atgādina Svena ģimeni no filmas ''Ledus sirds''- ja atceraties, tur bija tādi mīlīgi trollīši :).  Un kāda tur vairs mistika! 

Elpojam dziļi, esam redzīgi un pateicīgi dabai, ka mums ir meži, klausāmies dabas skaņās, vērojam virs koku galotnēm putnu kāšus... Ak- pavasaris nāk!