Kremerata Baltica par 15 eiro

Foto: Ieva Lūka/ LETA

Šim ierakstam ar nolūku izvēlējos mazliet provokatīvu virsrakstu. Vakar biju Dzintaru koncertzālē, kurā norit ''Kremerata Baltica festivāls 2018- Latvijas simtgadei''. 

Šoreiz gribas kliedēt dažus mītus par Dzintaru koncertzāli. Ļoti bieži dzīvojam stereotipu varā un, manuprāt, daudzi ir pārliecināti, ka šī nav piemērota vieta, kur labi justies, atpūsties un vienkārši baudīt brīdi, tas nav ''priekš mums''... Lielā mērā šos priekšstatus ir radījušie lielie krievu šovi, kas agrāk regulāri notika Dzintaros, ''Jaunais vilnis'' un tamlīdzīgi. Mēs maldāmies domājot, ka Dzintaros viss ir dārgi, sezonāli un snobiski. 

                                                                                                              Foto: Ieva Lūka/ LETA

Dzintaros ir brīnišķīga arhitektūras pērle, kas ir atjaunota un atklāta 2015. gadā- slēgtā Dzintaru koncertzāle. Tā paredzēta 500 skatītāju vietām. Pateicoties tai, koncerti notiek visos gadalaikos. 2015.gada 20.maijā pēc vairāku gadu restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem tā tika atklāta. Šī 1936.gadā celtā slēgtā Dzintaru koncertzāle, pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta būvētā zāle ir vienīgā koncertzāle Latvijā, kas iekļauta Kultūras kanonā. Koncertzāles atjaunošana ir izmaksājusi teju 13 miljonus eiro. 

Šeit ik uz soļa jūtama arhitektu biroja “Jaunromāns un Ābele”, kas izstrādāja rekonstrukcijas un restaurācijas projektu, pietāte un cieņa pret vēsturisko, atjaunojot un saglabājot veco, līdztekus tam, ka zāle ir moderna, ar transformējamu grīdu un gaišām un mājīgām telpām ap zāli pašu. 

Foto:Ieva Lūka/LETA

Koncertprogrammas piedāvājums- diezgan daudzveidīgs, no abonementa pasākumiem pašiem mazākajiem mūzikas baudītājiem līdz džezam, klasikai, arī koncertcikls ''Brīvdienu mūzika'' piesaista uzmanību. Katrs var atrast sev ko piemērotu. Un te es atgriežos arī pie ieraksta virsraksta- biļešu cenas ir ļoti demokrātiskas. Ja varam klausīties pasaules līmeņa mūziku (Kremerata Baltica, Georgijs Osokins)  un maksāt par to 15 eiro, tad tas ir ļoti demokrātiski!  Turklāt, Jūrmala ir tuvu Rīgai, vasaras sezona ir beigusies, un  automašīnu var novietot jebkurā koncertzālei tuvā vietā un pilnīgi par brīvu. 

Ja runājam par muzikālajiem iespaidiem, tad  joprojām esmu skaņdarba, kas atklāja koncertu, varā- tas bija Henrika Mikolaja Gurecka (Henryk Mikołaj Górecki, 1933–2010) ''Trīs skaņdarbi senā stilā''.  Īpašajā koncertzāles akustikā,  kuru pianists Vestards Šimkus ir nosaucis par ''vienu no komfortablākajām akustikām Latvijā'', šis skaņdarbs izskan ļoti īpaši- skaņas pārklājas, slāņojas, rosina iztēles ainas un nelaiž klausītāju vaļā pat pēc ilga laika. Izcili! 

Šeit varat noklausīties ''Trīs skaņdarbus senā stilā'', ko izpilda Polijas radio simfoniskais orķestris.

Te varat skatīties Mārtiņa Ķibilda raidījumu ''Adreses'' ar interesanto stāstu par Liepājas Lielo Dzintaru un šī stāsta varoni Dzintaru koncertzāli.

Rakstā izmantotas Ievas Lūkas/ LETA fotogrāfijas. 

Skaistu mums vasaras pāreju rudenī, mīļie! 





Komentāri

Anonīms teica…
Paldies Aijiņ, par kārtējo, brīnišķīgo ekskursiju. Tas man ļoti daudz nozīmē.