Brīvdienas pastaiga Ogres pusē

Palēnām iestājas mans mīļakais gadalaiks. Šobrīd ir tā vispatīkamākā daļa- agrs rudens. Miglu pilni rīti, dzestri vakari un zvaigžņotas naktis. Jūtos parādā sev un bērniem vasaras bezrūpīgumu un teikumu no rīta-  brauksim šodien....un tad tiek nosaukts piepeši izdomāts ceļamērķis. Vai arī- sen izlolots, kā kuro reizi...Šī vasara ir prasījusi daudz spēka un izturības...

Bet šodien viss ir savādāk, braucam uz Ogres pusi! 

Mūsu pirmais ceļamērķis ir dendroloģiskais parks ''Lazdukalni'' jeb saukts arī par Špakovsku parku. Pirms diviem gadiem jau rakstīju par šo vietu. Tur ir ... skaisti, mierīgi un jauki. Sastopam vien pāris cilvēku un šajā ņigu ņegu laikā tā liekas kā Dieva svētība. Šoreiz nepiedzīvojam reibinošo ziedēšanas laiku kā tas bija pagājušajā reizē, bet- katram gadalaikam sava burvība. 

Arī šeit, šķiet vismīļakā, man ir purva taka...

Šodien mēs tā- nenopietni, mazāk pētām dendroloģiskos stādījumus, vairāk smejamies un taisām smieklīgas bildes... 

Bet parkā patiesi ir klusi un mierpilni.

Puikas atminas, ka pagājušajā reizē nav paši saviem spēkiem varējuši uzrāpties šajā akmenī.

Žēl, ka skatu tornī netiekam. Trepes ir stipri cietušas un ir jau pa gabalu redzams, ka nav lietojamas.

Mašīnā iekšā un uz Ogri!