Vasaraaaaa!


Es kā sniegavīrs Olafs no ''Ledus sirds''- būdama mazliet tomēr ziemas cilvēks un saprotot, ka pārāk karstā vasaras dienā varu arī izkust, gaidu vasaru ar katru gadu vairāk. Gaismu, siltumu un rosīšanos dārzā. 

Ir otrā vasara, kopš siltumnīcā aug tomāti un daži čili, t.s. augstajās dobēs- pupiņas, zirņi, burkāni, gurķi, loki, salāti.  Speciāli ķirbim radītājā ķerras dobē, zaļo lielas ķirbju lapas. Toverī pie siltumnīcas ieejas, pirmo gadu nobriest kabacis. 




Kaut būtu vairāk laika, ko  veltīt šiem brīnumiem- ne tikai strādāt dārzā, bet arī atpūsties starp mīļajiem augiem, apbrīnot to pārvērtības un sajust vienkāršu un patiesu prieku. Atvaļinājums šogad Covid krīzes pabojāts un nākotne joprojām nedaudz miglā tīta... Bet man šķiet, ja viss aug un zaļo, tad jau nemaz nav tik ļauni ar mums..... 

Vasarā ir arī vieglāk gatavot ēst. Šodien galdā zupa ar šo to jau dobēs pašu izaudzētu.


Par pamatu- kaulu buljons, kas vienmēr atrodams saldētavā. Arī tītara gaļas frikadeles, iepriekš sasaldētas, ātri lietojamas, kad sagribas zupu bez ilgas gaidīšanas. Klāt cukurzirņi un burkāni, kas izrauti, lai izretinātu dobīti. Vēl rīsu saujiņa,  nedaudz sojas mērce un citas garšvielas pēc izvēles.


No dobju retināšanas procesa esmu pusdienu gatavošanā izmantojusi arī redīsu lapas salātos un biešu lapas zupā. Un mazā burkāniņa garša zupā- lieliska! 

Izbaudām ik mirkli! 



Komentāri

Sigita teica…
Man atpūta un vērošana dārzā liekas kaut kas sirreāls. :-D Tā ir "bērnības trauma", jo dārzs mums bija, bet nekad mēs tur negājām ne lasīt (izņemot ogas), ne tējot, ne atlaisties uz deķīša. Te es gan vairāk par puķu un ogu krūmu dārzu, bet bija arī sakņaugu dārzs, tik nedaudz tālāk no mājas. Tas, ka ar dārzu varēja būt citas attiecības, es sapratu krietni vēlāk, kad draugi teica: ooo, lauki, tas ir super! Ir kur atpūsties! Tad aizdomājos, ka, iespējams, var visu sabalansēt harmoniskāk.
Realitātē no savām dobēm esmu šķirta. Kad pāris reizes gadā "satiekamies", sanāk tikai relaksējoša pirkstu ielaišana zemē (kas ir man ļoti svarīga).
Aija Elliņa teica…
Sigita, es ļoti gribu, bet joprojām mācos tur relaksēties! Varbūt, ja dzīvo klāt,tad ir savādāk.Ja aizbrauc reizi nedēļā, kā es, tad pa priekšu steidz visu apdarīt....un tad jau svētdienas vakars klāt...Bet arī tā kafijas krūze un sulas glāze no rīta, ar skatu uz savām rozēm, ir savādāka nekā Rīgā....
Sigita teica…
Aija, es domāju, ja ļoti vēlēsies, Tev izdosies! Novēlu! :-)
Irēna teica…
Aija, kārtējo reizi Tevi apbrīnoju par visām Tavām spējām, prasmēm un talantiem. Gan jau pienāks laiks un iespēja pavadīt vairāk stundu dārzā!