... iekulties piedzīvojumos :)

Attēls no interneta plašumiem 

Vakar vakarā bija brīnišķīga, darbīga un jauka nodarbībā Salaspils sociālajā centrā. Paldies visām apmeklētājām, gan tām, kas nāk regulāri, gan tām, kas bija pirmo reizi. Ceru Jūs satikt atkal! 

Bet šoreiz gribēju izstāstīt par nelielajiem piedzīvojumiem, kuros iekūlāmies ar bērniem, atceļā. Šoreiz uz Salaspili braucu ar bērniem, kamēr biju kursos, bērni ciemojās pie vecvecākiem. Atpakaļ nolēmām braukt ar vilcienu, jo Kristianam dažreiz paliek slikti autobusā (man tajā paliek slikti vienmēr) :))). Vai jūs zināt, ka Rīgā deklarētie bērni, kam ir elektroniskās skolēnu kartes tagad var braukt vilcienā par velti Rīgas robežās? Tas izpaužas tā, ka, ja vajag braukt, piemēram, maršrutā Rīga-Dole, tad bērns līdz Dārziņiem brauc par velti un no Dārziņiem līdz Dolei pērk biļeti. Bet, bez šaubām, kā jau pirmajā šī projekta dienā, reti kurš konduktora aparāts ņēma pretī šīs bērnu kartes, labi, ja konduktors gadījās ar humora izjūtu un saprotošs... bija arī viens ļoti sastresojies un nelaimīgs par jauno situāciju. 

Bet tas jau vēl būtu nieks! Atceļā iekāpām vilcienā Rīga-Tukums 1 (atiešanas laiks, ja nemaldos 20.16). Savā Torņakalna stacijā gribējām izkāpt, bet- nedarbojās poga, kas liek atvērties durvīm!!! Sajūta bija diezgan briesmīga, kad vilciens neatverot durvis turpināja savu gaitu Zasulauka virzienā... 

Nu ko- Zasulauka stacija tumsā, svaigs gaiss, patīkami, cilvēki ar suņiem pastaigājas...  :)))) Labi, ka pēc 15 minūtēm nāca vilciens Tukums-Rīga :)))). Ko mēs? Pārejot pirmajam šokam... pārsmējāmies, stāvot uz perona! 

Un Kristians teica tā: ''Mammu, mēs tikai ar tevi iekuļamies visādos piedzīvojumos, ar tēti nekad!'' ...  :)