Mana dēla pirmie kulināriskie centieni

Pagājušajā nedēļā bērnu dārzā bija vecāku sanāksme. Audzinātāja stāstīja, ka vecākās grupas bērni esot taisījuši salātus. Es biju ļoti pārsteigta, jo mans bērns bija aizmirsis man to pastāstīt. Audzinātāja apgalvoja, ka paši griezuši, rīvējuši, jaukuši un tad visu apēduši! Man tas izklausījās nedaudz pēc savu pedagoģisko sasniegumu atrādīšanas vecākiem, bet- ak kā es kļūdījos! :)

Šodien, kad sāku gatavot vakariņas, mans piecgadnieks ierosināja, KA VIŅŠ VARĒTU UZTAISĪT SALĀTUS! :) Joprojām šaubu mākta, drebošu sirdi piekritu. Protams, mammas parastie argumenti- vai viņš spēs, vai viņam sanāks, vai viņš neiegriezīs pirkstiņā... Nolemju visu stingri uzraudzīt un darbs varēja sākties.

Kristians teica, ka vajagot kāpostu, papriku, tomātu, burkānu, dilles un olīveļļu. Vēl bērnu dārzā esot bijis arī gurķis, bet mēs sarunājam, ka iztiksim bez gurķa.

Iedevu visu nepieciešamo un bērns sāka darboties.

Paprika tika sagriezta veiksmīgi. Burkāns negribēja tik viegli padoties. Sarunājām, ka nākamreiz to rīvēsim mūsu mājas pierastajā stilā, virtuves kombainā.

Tomāti, dilles un pētersīļi arī tika sagriezti itin veikli.

Arī kāposts tika pievarēts lēni un prātīgi.

Protams, ka arī mazais brālis asistēja visos darbos.

Tad mēs apkaisījām kāpostu ar sāli un dēls to saspaidīja.

Neticami, bet salāti bija gandrīz gatavi. Uzlējām nedaudz olīveļļas un ābolu etiķa un viss bija kārtībā.

Jā, varbūt ir svētīgi dažreiz vairāk uzticēties saviem bērniem un arī tam, ko saka viņu audzinātājas! :) :) Uzraudzīt, bet ļaut darboties! Man bija ļoti, ļoti grūti. Visu laiku likās, ka viņam kaut kas nesanāks un viss notiek pārāk lēni, bet rezultāts tiešām sildīja manu sirdi! :) :)