pirmdiena, 2012. gada 30. aprīlis

Nezāļu pētījums (ārpus sava dārza robežām)


Ir viena lieta, uz kuru bērnus nekad nav jāpierunā- vakara pastaiga. Pat ja diena pavadīta svaigā gaisā, viņiem patīk iet pastaigāt. Neesam jau nekādā gleznainā vietā, bet ja ko jauku meklē, tad var atrast. Šodien fotogrāfs ir Kristians un viņš meklē ''visādus ziedošus augus un vispār kaut ko interesantu''. Re, ko mēs ''samedījām''- 




Jā, dzelzceļa malā dzīvojam, tādēļ daļa pastaigu maršrutu arī ved gar dzelzceļu. 




Reiz pastāstīju bērniem, ka mans opis bija dzelzceļnieks un bija tiltu meistars, tādēļ savulaik celtais tiltiņš starp Doles un Dārziņu staciju arī bija mana opja roku darbs. Tad nu mums tagad vienmēr jāiet uz to tiltiņu. 


Un vēl pievilcīgāks šis tiltiņš ir tādēļ, ka pie tā var pārbaudīt, kurš kociņš peld ātrāk... nu tā kā to darīja Vinnijs Pūks ar draugiem. 

Un tad Kristians un Rihards dara tā- 


un tad viņi dara tā


un es jau griežu galvu uz citu pusi :). 

Arī atceļā Kristians ierauga kaut ko ievērības cienīgu-




Un vēl īsi pirms mājām atceramies kā dažus gadus atpakaļ, kad puikas vēl bija pavisam mazi, pa ceļam no bērnu dārza, ja nācām ar kājām un viņi nogura un nogarlaikojās, mēs skatījāmies ēnās. Re, kāda mamma gara- 


O, puiši jau izauga lieli, ar mammu vienā augumā! :)


Un te pēkšņi- zēni jau lielāki par mammu! :) 


Cik toreiz maz vajadzēja, lai ceļš uz mājām kļūtu jautrāks :)))). 


Tā nu mūsu pastaiga arī šoreiz  ir galā! Līdz nākamajai reizei :). 



3 komentāri:

Anonīms teica...

nu kāda dievīga pastaiga, man arī ļoti patīk pastaigas, bērniņi arvien lielāki un gudrāki, paliek interesantāk un vieglāk pārvietoties, neuznāk tik drīz nogujums.

Aija Elliņa teica...

Viens staigātājs, mazākais, jau ''nolūza'', bija gan ļoti nogujis :D

Irēna teica...

Jaukas bildes!