otrdiena, 2013. gada 31. decembris

Noslēdzot gadu ...


Nē, es ne par gada notikumiem, sasniegumiem un zaudējumiem, es- par kulināriem piedzīvojumiem... Un ne jau zvaigžņotos restorānos, bet pašu virtuvē :).


Kaut kā šogad pie manis ir nonākušas dažādas idejas un ierosmes svaigēšanas jomā. Un svaigie saldumi- cik tie gardi! 


Nu tad nolēmu- kā pavadīšu, tā sagaidīšu (tā gadu vadīšu) :).


Receptes ļoti brīvs atstāsts (manuprāt, svaigo kūku jomā katrs var uzrakstīt savu pavārgrāmatu, kļūdīties nav iespējams)-

Pamatam smalcinu un jaucu kopā- dateles, melnās plūmes, ķirbja sēklas, linsēklas un nedaudz mandeles (pēdējās trīs no sākuma samaļu kafijas dzirnaviņās). Pievienoju pāris ēdamkarotes izkausētas kokosriekstu eļļas. Ar rokām veidoju mīklu, saveļu to bumbā, tad veidoju apaļu kūkas pamatni ar nedaudz augstākām malām. 

Virsai- svaigs, sarīvēts vai savādāk sasmalcināts ķirbja gabaliņš, sarīvēts viens ābols, kafijas dzirnaviņās samaltas mandeles, kanēlis, laima un puscitrona sula (sanāk ļoti atsvaidzinošs, var likt mazāk), agaves sīrups un aptuveni 4 ēdamkarotes izkausētas kokosriekstu eļļas. 

Klāju virsu uz pamatnes un lieku ledusskapī. Kamēr nedaudz atdziest, izkausēju pāris karotes kokosriekstu eļļas, pielieku kakao pulveri un agaves sīrupu (burtiski pusi tējkarotes) un pārlaistu pāri kūkai... 

Bērni ēd!!! 

Laimīgu Jauno gadu. 



pirmdiena, 2013. gada 30. decembris

Izstaigājiet Egļu ceļu!


Paldies tam, kas izgudroja elektrību! Tumša pilsēta, kas mirgo dažādās gaismās, pilnīgi noteikti arī manī ''iededz kādu spuldzi'' :). Sagaidījuši pirmo brīdi bez lietus, ar zēniem devāmies pa Egļu ceļu. Nāciet kopā ar mums! 

Egle-strūklaka (nr. 48)-


Gaismas fraktālis (nr. 53)-


Latvis egle (nr. 19)-


Gaismas egle (nr. 51)-


Ziemas noslēpums (nr. 49)-


Saulgriežu baltā egle (nr. 50)-


Sportiskās egles (nr. 55)- 


Domāju, ka šī ir viena no atraktīvākajām eglēm (tajā var iebļaut) :) - Tukša egle tālu skan (nr. 54)- 



Egle ledū- Kaņiera mirdzošā (nr. 43)-


Veloegle (nr. 42)- 


Kristāla ekselence (nr. 56)- 


Balets (nr. 27)-


Visu egļu ceļa karti meklējiet šeit.   Protams, ka visas egles neredzējām. Atceļā vēl ieklīduši Kristus Piedzimšanas Pareizticīgo katedrālē, noķeram to īpašo pirmssvētku sajūtu. Katedrālē pasaku bērniem- un tagad paceliet galvas uz augšu... Mutes paliek vaļā :). 

Izstaigājiet egļu ceļu, ja sanāk! 

Un laimīgu, mierīgu, radošu un piepildītu Jauno gadu! 



svētdiena, 2013. gada 29. decembris

''Bērnudārza risotto'' :)


Kāda laime, ka pa šiem gadiem, kopš man ir bērni, esmu atradusi dažu ēdienu receptes, kuras uztaisot, vienmēr un ar garantiju zinu, ka bērni to ēdīs. Bērniem ir laimējies, ka viņi ir apmeklējuši pirmsskolas izglītības iestādes, kurās ļoti garšīgi gatavoja un viņi patiešām labprāt ēda gandrīz visu, ko tur pasniedza. Bērnības kulināro traumu viņiem nebūs :).

Vienu no tādiem ēdieniem, kas ir ātri uztaisāms  un ir patiešām garšīgs, esmu noskatījusies tieši bērnudārzā, kuru apmeklēja Rihards un kurā es pati strādāju. Neesmu ar pavārēm apspriedusi recepti, bet mans variants ir šāds-

vajadzēs-
1) vistas fileju (visām sastāvdaļām skaitu un daudzumu variējiet pēc ēdāju skaita),
2) pāris sarīvētus burkānus,
3) sīki sagrieztu papriku,
4) konservētu kukurūzu,
5) pāris glāzes rīsu (es lietoju basmati rīsus).

Daru tā-

Pannā ar augstām malām vai katlā sakarsēju eļļu. Apcepu burkānus un papriku. Pēc dažām minūtēm pievienoju gabaliņos sagrieztu vistas fileju. Pasautēju, kamēr vistas gabaliņi vairs neizskatās jēli.  Beru klāt pāris glāzes rīsu un ūdeni. Ja rīsi ir divas glāzes, tad ūdeni pievienoju- četras, vienmēr divas reizes vairāk, nekā rīsu. Samaisu, pieberu sāli, kukurūzu, uzlieku vāku. Uz lielas uguns ātri uzvāru, tad liesmu samazinu un sautēju aptuveni 10-15 minūtes, kamēr rīsi gatavi. 

Labu apetīti! 

Un nost ar Ziemassvētku kotletēm un karbonādēm :), bet tas ir tikai mans viedoklis! :) 


sestdiena, 2013. gada 28. decembris

''Izrotāju māju''...


''Man patīk zaļā krāsa, it sevišķi, ja tā iztinas no kādiem kamoliem! 

Ko?! Es neesmu vainīgs, nav ko atstāt tādus kamolus brīvi pieejamā vietā!''


Laimīgu Jauno gadu. Novēlu katram mājās pa kādam palaidnim, lai dzīve jautrāka! :)


svētdiena, 2013. gada 22. decembris

...


Aizvadītas pāris ļoti rosīgas nedēļas... Pēc kurām paceļot galvu ieraugi- māja nekārtīga, dāvanu nav, aiz loga nemaz nav ziema... un galu galā vēl bērnu pušķotā egle guļ uz istabas grīdas :) (Muri, to es tev vēl pieminēšu). 


Sestdien no rīta aizvedu, visticamāk, pēdējās šī gada preces uz labdarības veikalu ''Otrā Elpa'' un saku sev STOP, ir Ziemassvētku laiks. 

No rīta uzspīd saulīte un noskaņojums jau tāds kā labāks. Aizeju uz ''Koka Rīga'' Krāsotāju ielā 12. Zināt tādu vietu? Es nezināju, biju tur pirmo reizi. Beidzot iepazīstos klātienē ar Anitu un tas gandrīz ir arī galvenais iemesls, kādēļ eju uz šo tirdziņu :).  Un tagad man ir visādas Anitas veidotās smukumlietas! :) Dažas grāmatzīmes jau izdalītas. 


Un vēl es nepērku it nekādas ķīnas šogad. Nieciņus iegādājos ''Mēness aptiekās'', stendos par 2 Ls. Vairāk par šo iespēju lasiet šeit. Un tie nav nekādi šķībi greizie rokdarbi, kurus iegādāties aiz līdzcietības, bet patiešām jaukas un kvalitatīvas lietas- iefilcētas ziepes, koka sviesta nazis un māla ledusskapja magnētiņš (bildē redzams arī pirkums tirdziņā pie Anitas)- 


Arī citas lietas, ko šogad iegādājos- grāmata un viena pakalpojuma dāvanu karte ražotas vai ''jālieto'' tepat uz vietas. Esmu tādā nedaudz kareivīgi patriotiskā noskaņojumā šogad :) ... 

Lai jums mierīgs un gaišs šis svētku laiks, mīļie! 



ceturtdiena, 2013. gada 12. decembris

Lepojamies!



Pirms gadiem diviem bijām ar Irēnu Somijā. Somi mūs veda uz  ''Globe hope'', firmu, ar kuru viņi bezgala lepojās. Mēs, latvietes spriedām, ja kas tāds būtu iespējams pie  mums... 

Protams, ka nevaram vēl domāt par milzu angāra tipa ēku, pilnu ar šujmašīnām un gatavo produkciju, par ekskursantu bariem, kas brauc aplūkot to, kā tas ir Somijā, bet pirmais mazais un biklais solītis šajā virzienā ir sperts! Šodien tika svinīgi atklāts jauns zīmols- Otrās Elpas dizains, kas liek mums- reciklēto darbu veidotājām sasparoties vēl vairāk, iedvesmoties jauniem darbiem un vienkārši- darīt! 




Nāciet uz veikaliem ''Otrā elpa'' Marijas ielā 13 un Stabu ielā 35, izvēlieties un iegādājieties Ziemassvētku dāvaniņas vai vienkārši sev tīkamas lietas. Iedvesmojieties arī jūs un pievienojieties ar saviem darbiem, ja arī jums ir idejas ko un kā pārveidot, lai radītu no jauna! 

Paldies visai  ''Otrās elpas'' komandai. Mums izdosies! 

Vairāk bildes skatieties šeit.


trešdiena, 2013. gada 11. decembris

Otrās Elpas dizains

Attēls no www.facebook.com

Kā vēsta labdarības veikala'' Otrā Elpa'' ieraksts www.facebook.com lapā, šis brīdis strauji tuvojas! Ziņa ir šāda: ''Gaidīsim Tevi šo CETURTDIEN, plkst. 13.00, Stabu ielā 35 uz Otrās Elpas pārstrādāto lietu un apģērbu ZĪMOLA atklāšanu. Unikālas & pieejamas lietas īpaši draudzīgajiem.''

Tātad- vairāku autoru darbi (arī manējie) apvienojas un startē zem viena vārda (nepazaudējot savējo) :). 

Par visu vairāk noteikti rīt! 


pirmdiena, 2013. gada 9. decembris

Dāvaniņas, dāvaniņas

Attēls no interneta vietnes www.stilsbeztabu.lv

Re,  ko te raksta par Otrajā Elpā nopērkamajām dāvaniņām :). Un itin nekas nav melots! :) 

Pačukstēšu, ka no ceturtdienas vēl būs arī jaunas somas, priekšauti, ''ziemas zābaciņi''.

Ej uz veikalu un izvēlies savu dāvanu! 



Ziemā...

Arkādijas parkā...











sestdiena, 2013. gada 7. decembris

piektdiena, 2013. gada 6. decembris

Mēs PAR sniegu :)


Ko var darīt, ja sapnis par sniegu ir tik liels un visaptverošs!? Rihards pat gribētu, lai ziema ir cauru gadu. :)


Tad netraucē  nepiemērotie cimdi un pat skolas somu smagums uz muguras aizmirstas...


Un ir! Ir šīgada pirmais sniegavīrs! :)


Lai jums gaiši! :)



trešdiena, 2013. gada 4. decembris

Gaismu, krāsas, sniegu lūdzu!

Kā jums iet? Vai Ziemassvētku tuvums liek sevi jebkā manīt!? 

Man pietrūkst gaismas, kā nekad. Man pietrūkst krāsas... jūtos kā sasaistīta šajā laikā. Gribu sniegu! 

Bet nepalikšu uz šīs drūmās nots. Es šuju. Tad nu gan jaunums! :) Šodien atrādu 4 priekšautus, kas agrāk ir bijuši lencīškleitas. Un izskatās, ka tie kļūs par kaut  kā lielāka daļu, bet par to jūs vēl noteikti no manis daudz dzirdēsiet, bet ne šodien... 





Turpinājums sekos! :) 


pirmdiena, 2013. gada 25. novembris

Pagājusī nedēļa...


Visdziļākā līdzjūtība Zolitūdes traģēdijā cietušo tuviniekiem!  

Pagājusī nedēļa droši vien vēl ilgi paliks mūsu atmiņā un neliks  miera... Ceturtdien man ir diezgan gara darba diena un vienmēr izbaudu skaistu un jauku mājupceļu  kājām gar Māras dīķi... Svaigs gaiss un patīkama pastaiga. Atnākot mājās, dzirdu ziņas... Neticami! 

Man dažas reizes dzīvē ir gadījies būs pavisam tuvu ļoti nepatīkamiem notikumiem- 2000.gada 17.augustā atrados universālveikala ''Centrs'' otrajā stāvā, kad notika sprādziens apakšstāvā. Tās sajūtas nekad neaizmirsīšu. Un arī bilde bija tieši tāda kā Holivudas filmās- visa ēka salecas un no plauktiem krīt priekšmeti, birst stikli... Pirmā doma- nu gan esmu iekūlusies lielās nepatikšanās... otrā doma- nē, laikam tik traki nav, ja esmu dzīva. 

Otrā reize bija 2004.gada jūnijā, kad iebruka mājas Vaļņu ielā 3 starpstāvu pārsegumi. Tad biju savā darba kabinetā Vaļņu ielā 1, burtiski aiz sienas... 

Notikumi dažādi un arī iemesli katru reizi citi. Pēdējas- pagājušo ceturtdien pārspēj visus, protams, cietušo skaita ziņā un arī pašas Maximas vadības cinisma ziņā (vai redzējāt uzņēmuma pīaristu intervijas televīzijā!?). 

Protams, ka vainīga sistēma kā tāda un ceru, ka varbūt pēc šiem asiņainajiem notikumiem kas mainīsies. Bet sāksim pārmaiņas katrs ar sevi. Es padomāšu, ko es savā ikdienā būtu varējusi darīt savādāk? Vai es nekad neesmu darba vietā parakstījusi darba vai ugunsdrošības  instrukciju to neizlasot? Vai es dzirdot stāstu par to, ka Salaspils Maximas apsargi iesauc savā telpā pāri par 80 gadīgu sirmgalvi un cenšas no viņas izspiest latu par it kā nozagtu konfekti, kaut ko darīju? Varbūt vajadzēja rakstīt kādu sūdzību? Vai es nekad dzīvē neesmu strādājusi pēc vecā labā padomjlaika principa-  es izliekos, ka strādāju, bet viņi (priekšnieki) izliekas, ka maksā? Vai es kaut ko darīju, kad redzēju, ka Salaspils jauno māju cēlāji iet pusdienas pārtraukumā un pērk šņabi veikalā? Vai es kaut ko varēju darīt? utt. utt. 

Nebūsim vienaldzīgi un cerams, ka lietas mainīsies! 

Bet nu par ko citu. Bija arī pāris pozitīvas lietas pagājušajā nedēļā. Ar bērniem aizbraucām uz kartinga halli beidzot izmantot dāvanu kartes un darbiniece pateica, ka bērni vēl nevar braukt, jo viņu garums neļauj to darīt pilnvērtīgi. Biju ļoti vīlusies, bet man apsolīja, ka dāvanu kartes derīguma termiņš tiks pagarināts tik ilgi, cik būs nepieciešams

Vēl jaunajam virtuves kombainam salūza viena detaļa. Cik es biju patīkami pārsteigta aizbraucot uz servisa centru Tadaiķu ielā 4. Detaļa tika apmainīta uzreiz un garantijas remonts bija noticis bez ierunām un pārliecināšanas, ka pati esmu ko salauzusi, kā ir gadījies citās reizēs! 

Viesojos arī piektdienas ''Ievas mājā'', kurā ir neliels rakstiņš par iedvesmu rokdarbos. Es- jau kā parasti par to pašu- par reciklēšanu. Un piedodiet, mīļās blogu rakstītājas, ka nevarēju šeit pieminēt jūs visas!