ceturtdiena, 2017. gada 23. februāris

Rokdarbu laiks


Rokdarbi manā ikdienā ieņem aizvien īpašāku vietu. Jo tiek realizētas tikai tās idejas, kas nekādi neliek mieru... Pilna laika darbs diktē savus noteikumus un rokdarbošanās kļūst par ekskluzīvu un dažreiz arī meditatīvu nodarbi. Sen atpakaļ bija brīži, kad varēju ieraudzīt kādu ideju un tad atļauties to realizēt mēnešiem ilgi. Kad bērni bija pavisam mazi, darīju tādus darbus, kas pieļāva darīšanu un atlikšanu malā... un tad atkal darba turpināšanu. Šī brīža rokdarbu radīšanas formula varētu būs šāda- nedēļu domāju... bet darbu jāpadara stundas laikā :). 

Šīs kleitas iecere radās visaukstākajā pagājušā gada laikā. Materiālam noderēja 3 vienas firmas, izmēra un modeļa 100% vilnas vīriešu džemperi. Ak, jā- atkal ''radošā pārveide'' :). Viens džemperis kļuva par kleitas augšdaļu, divi tika sagriezti pamatīgāk un kļuva par svārku daļu. 



Kleitas radošo izcelsmi nodod šī nelielā uzšuvīte krūšu daļā- 


jo aizmugurē tieši tāda ir novietojusies uz gurna :).


Ja ir interese par džemperu pārveidošanu, tad iedvesmu var smelties grāmatā- 


Darbojamies un gūstam prieku!  


trešdiena, 2017. gada 22. februāris

Kur paliek putni?


Kad pirms pieciem gadiem pārcēlāmies uz dzīvi Rīgā, brīnījos, cik daudz dažādus putnus šeit redzēju pie putnu barotavas. Te pirmo reizi tuvumā vēroju dzilnīti un zilzīlīti. Atpazinu ķivuli. Redzēju dzeni, sīļus... Kāpēc tagad vairs tādi putni neatlido pie mums? Šogad vērojam tikai zvirbuļus un zīlītes... 


Iespējams, ka VIŅŠ ir pie vainas? :)  Nē, jo ziemā uz terases neiet...


Varbūt šie putni būs jāmeklē tāpat kā reiz meklēju flamingus?

Palieku pārdomās...

P.S. nākamajā dienā-




Vakar uzdevu jautājumu, šodien saņēmu atbildi: ''Mēs tepat vien esam!'' :)


svētdiena, 2017. gada 12. februāris

''Oreo'' kūka bērna ballītei


Meklējot idejas Kristiana dzimšanas dienas ballītes kūkai, internetā atradu tādu recepti, kuras sastāvā ir ''Oreo'' cepumi. Man grūti izskaidrot bērnu sajūsmu par tiem, bet, protams, ka viņu ballītei gatavoju to, kas  garšo viņiem, saldais kartupelis un briseles kāposti lai paliek ikdienai un man :)... 

Kūka piemērota slinkai saimniecei, tieši tādai, kāda šobrīd esmu es- ātri un viegli gatavojama! 

Sastāvdaļas- kādas redzamas nākamajā fotogrāfijā. Izņemot biezpienu, tas nenoderēja šoreiz. Tātad- ''Oreo''cepumi (un cepumi ''Tango'', kas veikalā atradās blakus plauktā, sastāvs  līdzīgs, cena- uz pusi mazāka), cukurs, ''Maskarpone'', saldais krējums, nedaudz citrona (man- laima) sulas, kokosriekstu eļļa (vai sviests).


Atnesusi mājās abus cepumus, esmu gatava iet atpakaļ uz veikalu, ja cepumu ''Tango'' garša stipri atšķirsies no ''Oreo'' garšas :). Veicu testu- 


Atšķirību nesajutusi, nolemju lietot abus :). 

Sasmalcinu cepumus. Daļu no tiem sajaucu ar 2-3 ēdamkarotēm izkausētas kokosriekstu eļļas (var izmantot sviestu). Izvēlos ne pārāk lielu kūkas formu, lieku tajā cepumu masu un un izlīdzinu to. Ievietoju ledusskapī. 

Sakuļu aptuveni 100 g saldā krējuma, pakāpeniski pievienoju visu iepakojumu ''Maskarpone'', cukuru pēc garšas (nepārspīlējiet!) un vēl vienu daļu sasmalcināto cepumu. Samaisu. Lieku kūkas formā, pa virsu jau nedaudz sastingušajai kūkas pamatnei. Izlīdzinu, lieku atpakaļ ledusskapī. Pirms ēšanas apkaisu ar atlikušajiem sasmalcinātajiem cepumiem. 


Lai labi garšo! 


piektdiena, 2017. gada 10. februāris

Īsas piezīmes...


Ak, kā šis gads ir ieskrējies! Iegriezts kā vājprātīgā ritenī, kas neapstājas... Un dažbrīd pat liekas, ka nav iespējams visam tikt līdzi. 

Ir nosvinēta mana dzimšanas diena jaunā un lielā kolektīvā, kurā jāprāto, kā uzcienāt teju 55 sirsnīgus apsveicējus. Lielākajam bērnam tikko apritējuši jau 12 gadi (nesen vēl bija bēbis, nu jau tīnis).  Man joprojām jāmācās sadzīvot ar sirdsapziņas pārmetumiem, ka esmu darba dienas gaitā aizmirsusi piezvanīt bērniem un atgādināt, ka jāiet uz treniņu (un izrādās, ka viņi paši to brīnišķīgi atceras)... 

Bet šodien viss ir savādāk. Vakar visu redzošā darbavietas medmāsa ir pamanījusi neveselīgu spīdumu manās acīs un ar mūsdienīgu elektronisku ierīci, no kuras neko nenoslēpsi, ir noteikusi, ka man ir paaugstināta temperatūra un tieku nosūtīta mājās uzkrāt spēkus un cīnīties ar vīrusiem. 

Tā nu esmu mājās, te smaržo pēc tikko ceptām plānajām pankūkām, kuras esmu cepusi puikām, šķiet, ka vakars būs mierīgs... tik daudz ko gribas izstāstīt pēc lielāka pārtraukumu un to arī esmu apņēmusies izdarīt- gan par savām šī gada sportiskajām aktivitātēm, gan par kādiem rokdarbiem... 

Turpinājums sekos!



trešdiena, 2016. gada 28. decembris

Jarmarka 2016 jeb izbaudīt nesteidzoties!


Vēl divas dienas varat paspēt pabūt Mākslas akadēmijas studentu izstādē, gadatirgū. Jarmarka notiek jau 11 gadu pēc kārtas.  Katru gadu cenšos tur iegriezties, ne vienmēr izdodas. 


Man tur ļoti patīk- gan demokrātiskās atmosfēras dēļ, gan tādēļ, ka es kā lielā mērā  kinestētiķis pēc dabas, varu nonākt ''izstādē'', kurā var visu aptaustīt :)! Un protams, paša mākslas baudījuma dēļ. Domāju, ka lielākā daļa apmeklētāju tur meklē lietas savu interjeru izdaiļošanai, es- pārsvarā dvēseles priekam! :) 

Arī bērniem, kā izrādās, tur ir ļoti interesanti un Kristians saka, ka grib nofotografēt pilnīgi visu, kas tur ir redzams! Un to viņš arī dara un neviens to neliedz. 

Un patiesi, katrs var atrast ko piemērotu savai gaumei un patikšanai... 









Iedvesmojoši! 



pirmdiena, 2016. gada 26. decembris

Jau atkal viens gads būs aizlidojis...


... aizlidojis kā attēlos redzamā lidmašīna!

Šis ir bijis ārkārtīgi intensīvs un piepildīts gads priekš manis. Par ko nepārprotami  liecina mani retie ieraksti blogā. Kad maija mēnesī pieņēmu jauna darba piedāvājumu, nebija nekādu ilūziju par to, ka būs viegli vai garlaicīgi. Un paldies Dievam, ka nav bijis ne viegli, ne garlaicīgi!!! 

Bet, mazliet ar smaidu, un tomēr- ir mazliet dīvaini, ka cilvēkam, kuram trakoti patīk lidmašīnas (nekad neesmu varējusi  racionāli izskaidrot šo patikšanu), tagad darbs atrodas vietā, kuras vadmotīvs ir ''Mārupes novads – labvēlīgam lidojumam teicama starta vieta'' :) un daži no kolēģiem (tiem, kas vietējie- mārupieši) man ik pa laikam vaicā: ''Vai tad tu nekad neesi bijusi tajā vietā pie lidostas, kur cilvēki brauc vērot un fotografēt lidmašīnas?''.  Līdz šim nebiju bijusi, bet šodien aizbraucu. Spītējot pelēkajam laikam un lietum, kas tomēr mūs panāca- biju, redzēju, sabildēju! :)



Jaunajā gadā novēlu, gan Jums gan sev, nepazaudēt sevi trakajā ikdienas skrējienā un ļauties arī savām mazām iegribām un prieciņiem... nu kaut vai pavērot lidmašīnas klātienē! :) 

Laimīgu un piepildītu nākamo gadu, mīļie! 


ceturtdiena, 2016. gada 13. oktobris

Diena suitos


Pirmkārt gribu teikt paldies Egonam Eglītim par skaistajām bildēm, kas ir šajā ierakstā. Nevienu no tām, neesmu uzņēmusi es pati, jo ir reizes, kad nav ne spēka ne vēlēšanās ņemt rokās fotoaparātu. Šī bija tā reize! Un ne tādēļ, ka negribētos bildēt, bet tādēļ, ka pārāk spilgts un spēcīgs ir viss apkārt notiekošais. 

Braucām ar kolektīvu ''saliedēšanās'' pasākumā, bet notikuma lielais magnēts bija Alsunga, kurā nekad nebiju bijusi un suiti paši par sevi. 


Alsunga ir maza un interesanta pilsētiņa, kurā neredzējām nevienu suni vai kaķi :), tak jau laikam tās suitu sievas ar savām spēcīgajām balsīm tās ir izbļāvušas ārā :). 

Pirmo reizi biju šīs puses apburta, noskatoties dokumentālo filmu ''Ručs un Norie''. Un te redzu Ruču savām acīm dzīvē. Un Norie daudzās vietās un  plakātos pie sienas. Liekas, ka abas viņas ir zvaigznes šeit. Un ne velti- kas nav redzējis šo filmu, sameklējiet, ja sanāk! 


Suitu zeme ir interesanta ne tikai ar sievu skanīgajām  balsīm, bet arī ar savu krāsu bagātību. Paskatieties suitu etnogrāfiskos cimdus grāmatā ''Latvieša cimdi!''. Vēl viņi te ir katoļi luterticīgās Kurzemes vidū un tikai te es saprotu, cik skaisti ir ''mauči'' un kā tos lieto! 




Atsevišķa stāsta vērta ir etnogrāfiskā ansambļa ''Suitu sievas'' dalībnieču dziedāšana. Viss šis īpatnējais dziedāšanas stils- burdons, kas pilnīgi nebija saprotams man, dzirdot to ierakstos vai televīzijā... Dzīvē tas šķiet kaut kas pilnīgi maģisks,  tajā ir jauda un kosmoss... 


Baudām rudeni, mīļie, baudām klātbūtni, cik varam, klausāmies viens otrā... esam kopā, ja sanāk!