svētdiena, 2016. gada 14. augusts

Ir augusts...


Smagā laimīgā ābelē gluži kā svētajā raugos 
Nepasauc nepiesauc mani vēl ir augusts 
Vēl brīdi dārzā starp vībotnēm stāvēt tad projām doties 
Pie rudens kā akmens vēsa pieķlaut vaigu un atdzīvoties 

Gaišu un vērīgu skatu dālija manī veras 
Zaļi āboli ābelei brunčos kā mātei ķeras 
Pie rudens piekļauties cieši un sajust dzīvību plūstam 
Ābola sēkliņām deniņos manos sāpīgi sūrstam 

Zemes dzīvība puķes nāve pār plecu man raugās 
Nepasauc nepiesauc mani vēl ir augusts 
Smagā laimīgā ābelē gluži kā svētajā raugos 
Nepiesauc nepasauc mani vēl ir augusts

A.Rancāne









sestdiena, 2016. gada 23. jūlijs

Vai pieradinātā daba?


Man ir tērps, kas labi izskatās, bet kurā slikti jūtos. Man ir apģērbs, kurā jūtos brīnišķīgi, bet izskatos briesmīgi. Man ir kleita, kuru ne reizi neesmu uzvilkusi, bet tā ir tik skaista, ka ārā nekad to nemetīšu... Ak, cik tas viss sarežģīti un skaisti vienlaikus! :) 

Un tad vēl ir tādi tērpi, kas ik pa laikam uzrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā- modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva vākti un loloti. '''Pieradinātā daba'' ir jau astotā izstāde, ko mums atvedis Vasiļjevs. Ekspozīcijā atlasīti 100 līdz šim vēl neredzēti tērpi un vairāk nekā 300 aksesuāri. Tie sakārtoti tematiskos blokos- mežs, dārzs, jūra, okeāns, džungļi, savanna un eksotika. 

Nezinu, vai cilvēks ir pieradinājis dabu, ieaužot  audumos ziedus un greznojot savus tērpus ar strausa spalvām... taču iedvesmojies no dabas, viņš ir pilnīgi noteikti! Dažu tērpu uzlūkojot jādomā, ka cilvēkam ir bijis jāstrādā kā bitītei vai jābūt čaklam kā skudrai, lai īstenotu savas ieceres dzīvē- par to liecina gan visur klātesošie rokas izšuvumi, pērlīšu rokassomiņas, cepurītes kā ziedu kalni un vēl un vēl... 



Bet, kad acis nogurušas no apkārt esošā raibuma, tad dažbrīd iezogas doma, ka ''mazāk ir vairāk'' :)



Izstāde skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Skārņu ielā 10/20 līdz 16.oktobrim! Nenokavē, laiks skrien ātri! :) 




sestdiena, 2016. gada 16. jūlijs

Laipni lūgti ''Mārzemītē''

Izmantots attēls no www.marupe.lv raksta par jauno bērnu dārzu

Mēs, jau esošie jaunveidojamās pirmsskolas izglītības iestādes ''Mārzemīte'', Mārupē, darbinieki jau pavisam drīz Jums visiem ceram klātienē teikt šos vārdus- ''laipni lūgti!''. 

Vasara būs aizritējusi darbīgā gaisotnē, gan mums- tiekoties ar uzaicināto bērnu vecākiem, slēdzot līgumus ar viņiem, sarūpējot saimniecības lietas, nepieciešamo inventāru- sportam, mūzikai, grupiņām, katram darbiniekam un vēl un vēl... gan celtniekiem uz vietas Rožu ielā, būvniecības un labiekārtošanas  darbi nav rimušies ne darba dienās, ne brīvdienās. Katrs savā vietā darījis kādu darbu, lai mums visiem kopā, gan lielam, gan mazam,  jau no 22.augusta būtu labi, ērti un droši! 

Joprojām aicinām savā kolektīvā pirmsskolas izglītības skolotājas/us

Mīļās, labās, radošās, pirmsskolas skolotājas jeb kā agrāk teica- AUDZINĀTĀJAS, atsaucieties un veidosim savu iestādi kopā. Aicinām arī vēl studējošas personas! Jaunie darbinieki-mammas/tēti, ņemiet vērā, ka ja jums ir bērns pirmsskolas vecumā, tad viņam ir iespēja kļūt par ''Mārzemītes'' audzēkni! 

                            Izmantots attēls no www.marupe.lv raksta par jauno bērnu dārzu

Pilnu sludinājuma tekstu, lūdzu meklējiet šeit un  te!

Savus pieteikumus un CV lūdzu sūtiet uz e-pastu marzemite@marupe.lv (arī jautājumus un ja ir radušās kādas neskaidrības).Varat rakstīt arī uz manu e-pastu aija.ellina@inbox.lv vai zvanīt uz iestādes tālr. 26343301.

Lai mums visiem izdodas! 

otrdiena, 2016. gada 5. jūlijs

No Lārsona pie Lāgerkranca. Vai otrādi


Lasu Dāvida Lāgerkranca ''Meitene zirnekļa tīklā''. Lasās raiti, liekas saistoši. Oriģinālo Stīga Lārsona triloģiju ''Millenium'' par hakeri un dīvaino personu Līsbeti Salanderi tā arī nekad neizlasīju. Sāku trīs reizes, tālāk par pāris simtiem lappušu (šajā triloģijā tas ir tik pat daudz kā citā grāmatā 10 lpp.) netiku. Garlaikojoties skatījos amerikāņu ''grāvēju'' (kurš gan laikam par tādu nemaz nekļuva?), ar ļoti lielu interesi un līdzpārdzīvojumu  vēroju 2009. gadā iznākušās Zviedrijas-Dānijas kopražojuma filmas ... 

Ar Lāgerkrancu iet vieglāk nekā ar Lārsonu, bet tas, protams,  ir tikai mans subjektīvais viedoklis. Pieņemts jau teikt, ka sildīta zupa ir un paliek sildīta... bet dažām zupām sildīšana nāk tikai par labu! Pamēģiniet arī jūs! Un kas zina, varbūt Lāgenkrancs mani aizvedīs atpakaļ pie Lārsona :). 


otrdiena, 2016. gada 21. jūnijs

Te patiešām ir darbs!

Attēls no Mārupes domes profila facebook vietnē

Nekad blogā neesmu pārpublicējusi darba sludinājumus, bet šodien es tā darīšu! Jo šis nebūs vienkārši darba sludinājums, bet sirsnīgs aicinājums nākt un darīt! :) 

Kopš 1.jūnija strādāju jaunā vietā. Vietā, kas top ļoti ātri un dinamiski. Mārupes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē ''Mārzemīte''. Iestādē, kas vēl tikai veidojas. Šobrīd ļoti dauzi cilvēki Domē, būvlaukumā un citur cītīgi strādā, lai jau no 22.augusta 280 mazuļi varētu saukt ''Mārzemīti'' par savām otrajām mājām un lai viņu ģimenes mierīgu sirdi varētu iet savās dienas gaitās esot pārliecināti, ka viņu bērniem ir labi. 

''Mārzemīte'' aicina darbā pirmsskolas izglītības skolotājas, viņu palīgus, izglītības psihologu, apkopējas. Nāciet un veidosim šo vietu kopīgi! Sūtiet savus pieteikumus un CV uz e-pastu marzemite@marupe.lv. Noteikti gaidīsim topošo kolēģu pieteikumus arī pēc 22.jūnija! 

Vairāk informācijas ir šeit, te un protams, arī te.  


pirmdiena, 2016. gada 6. jūnijs

Maza daļiņa... no visas pasaules


Salaspils botāniskajā dārzā (jeb pareizā vārdā- Nacionālajā botāniskajā dārzā) ir brīnišķīga un pasakaina, funkcionāla un skaista jauna celtne, kas, manuprāt, jāredz katram, kuram kaut cik interesē daba un dažādi augi. Jauno oranžēriju sāka celt 2013.gadā. 2015.gada 23.aprīlī tā tika atklāta. Tās kopējā platība ir 3200 kvadrātmetri. Apmeklētājiem pieejamas 4 zāles- Sukulentu zāle, Siltā subtropu zāle, Vēsā subtropu zāle un Tropu zāle. Katrā no tām ir savādāka temperatūra un gaisa mitrums. Redzot augus šķiet, ka tie atalgo ar savu krāšņo izskatu katru, kas pielicis roku Oranžērijas celšanā un veidošanā un augu audzēšanā. Skaisti, zaļi, pilni ar jauniem dzinumiem! 

Ja es jums varētu parādīt kaut daļiņu no tā, ko redzēju pati! 



Nevienā no zālēm nav pārāk karsts vai sutīgs, uzturēties te ir ļoti patīkami. Apmeklētāju ērtībai ir ierīkoti soliņi, kuros sēžot izbaudīt gaismas pielieto telpu, augus un krāsas apkārt... 





Sukulentu zālē izvietoti nedaudz draiski padomi apmeklētājiem- 







Aizbrauciet uz Salaspili, apskatiet visu, kas zied un zaļo ārā, kā arī noteikti veltiet nesteidzīgus brīžus Oranžērijas aplūkošanai! 

Varbūt vēl paspēsiet redzēt arī Virdžīnijas sniegpārsliņu koku, kas nu jau drīz beigs ziedēt... 



Arī gulbju ģimene pacietīgi uzņem viesus. Tiem, kas grib pārāk tuvu aplūkot mazos mīluļus, gulbju mamma gan ierāda īsto vietu uzšņācot! 


Ja kāds izmanto sabiedrisko transportu, tad jāsaka, ka vilciena stacija Salaspils  ir teju pie Botāniskā dārza vārtiem. Un ja uzrādīsiet Botāniskajā dārzā derīgu vilciena biļeti, tad saņemsiet atlaidi ieejai tajā! Vairāk šeit. :) 

Sauli, gaismu, labu noskaņojumu!!!




svētdiena, 2016. gada 22. maijs

''Bērnudārzs'' uz palodzes


Šo es saucu par savu ''bērnudārzu''. Tas ir tādēļ, ka te dzīvojas visi mani puķu bērni- 3 orhideju bēbīši un 6 (!!!) izdīgušie citroni. To skaits gan katru dienu mainās... jo nāk klāt vēl pa kādam asnam. 


Ik pa laikam mēģināju no sēkliņas izaudzēt citronkoku. Līdz šim pagalam neveicās. Tad nolēmu- likšu vienā podiņā visas citronu sēkliņas, kas gadīsies citronos. Ilgi gaidīju rezultātu, bet tad vienā dienā, viens pēc otra sāka parādīties asniņi! Ak vai, cik to vēl būs? :)

3 orhideju bērni izauga vienai falenopšu mammai. Visi uz viena kāta! Kaut kur lasīju, ka ja esot trīs lapas un trīs gaisa saknes, tad tie ir gatavi sākt patstāvīgu dzīvi. Esmu jau agrāk tā darījusi. Veiksmīgi. Cerams, ka arī šiem būs ilga un laimīga dzīve! 



Vasara!!! Gan iekšā, gan ārā :).