svētdiena, 2017. gada 7. maijs

Piekariņš- džamba


Kāda mūzikas instrumentu veikala interneta vietnē lasām: ''Džambas ir afrikāņu bungas, kuras tradicionāli tiek izgatavotas no izdobta koka, kas pārvilkts ar bifeļa ādu (spriegošanai izmantojot auklu). Džambas ir ļoti skaļas un ritmiski daudzveidīgas, tādēļ perfekti piemērotas, kā solo instruments''.


Mana džamba ir piekariņš, kas uzdāvināts kādai mazai meitenei, kura apmeklē ''Andžeja Grauda bungu skolas'' pulciņu bērnudārzā! 

Lai tādu izveidotu, vajag šampanieša pudeles korķi, ko ar nazi apgriež līdzenu pēc formas, 2 mazus gabaliņus ādas, linu diegu un dažas pērlītes. 

Neliels darbiņš rokām un maza dāvaniņa gatava! 




sestdiena, 2017. gada 6. maijs

''Vienkārši suši''...


Tieši tā saucas Egmont Latvija izdotā grāmatiņa, kas saprotami un uzskatāmi pamāca, kā pašiem mājās gatavot šo gardo ēdienu. Protams, tīmeklis ir pilns ar visdažādākajām pamācībām, bet mēs šoreiz tā, pa vecmodīgo- grāmata galda vidū un darbojamies! 


Grāmatiņai klāt pievienots vesels komplekts- ir gan disks ar izdevuma autora padomiem suši gatavošanā, gan irbulīši, gan paklājiņš, pincete asaku izņemšanai no zivs un koka karotīte rīsu dzesēšanai un maisīšanai. 

Tā kā pēdējā laikā savās mājās organizējam tikai ''tematiskas ballītes'' ar pievienoto vērtību, tad arī šajā skaistajā pavasara dienā, pirms ķerties klāt pie suši, ar bērniem un draugiem aizstaigājam līdz Kobes dārzam un pavērojam sakuru ziedēšanu Uzvaras parkā. 



Viss nepieciešamais ir sagatavots iepriekš un tad jau atliek  ķerties klāt suši gatavošanai! 


Nepiespiestās sarunās un darbojoties virtuvē, laiks aizrit ātri un gala rezultātā tiekam pie maki suši jeb satītā suši un nigiri suši jeb saspiestā suši! 



Un īstenībā jau stāsts nav tikai par suši, bet arī par draudzēšanos, tikšanās reizēm, laika pavadīšanu kopā un tad nav svarīgi ko darām- cepam sklandraušus vai mācāmies gatavot suši! 

Jauku pavasari, mīļie! 


svētdiena, 2017. gada 30. aprīlis

''Zilo morfīdu trakums'' LU Botāniskajā dārzā


Neslēpšu, ka mans mīļākais botāniskas dārzs  ir Nacionālais Botāniskais dārzs Salaspilī. Kopš tajā ir jaunā oranžērija, man gribas tur atgriezties vēl un vēl. Bet, ja vēlamies  ko pavisam eksotisku, tad LU Botāniskais dārzs šajā salīdzināšanas cīņā  uzvar 1:0, jo tajā ir ''Tropu tauriņu māja''! Un tieši šobrīd (līdz 7.maijam)  tur norit ''Zilo morfīdu trakums''.  

Ja pameklē informāciju par morfīdiem, uzzinām, ka tā ir viena no 80 aprakstītajām tropisko mežu tauriņu sugām. Sastopama Centrālajā un Dienvidamerikā,  Meksikā, Brazīlijā, Kostarikā... To spārnu platums ir no 7,5 līdz pat 20 cm. Morfīdu krāsa nav atkarīga no spārnu pigmentācijas, bet no redzes leņķa un gaismas, kādā tos aplūkojam. Tie pārtiek no augu sulām un nektāra. Ir aktīvi dienas laikā. Viss šī tauriņa dzīves cikls- no oliņas līdz nāvei, ir 137 dienas garš. Pieaudzis tauriņš dzīvo aptuveni mēnesi. 

Pirms mazāk kā pusotras nedēļas no tālās Dienvidamerikas Botāniskajā dārzā ieradās vairāk nekā simts zilo morfīdu kūniņas, kas noteiktu periodu pavadījušas inkubatorā un nu izšķīlušās skaistos, graciozos tauriņos. 


''Tropu tauriņu mājā'' pārsteidz ārkārtīgi karstais ''klimats'' un mana pilnīgā bezspēcība iemūžināt šos enerģiskos lidoņus! :) Tie ir visur- tie šaudās garām, virs un apkārt. Mani pārņēma līksmas un gaišas izjūtas, lai gan pirms viesošanās pie tauriņiem, domāju, ka baidīšos no tiem. 




Skaisti! 

Un te tikai neliels ieskats pārējā ekspozīcijā-
























sestdiena, 2017. gada 29. aprīlis

Kokosriekstu našķis


Ja garšo kokosrieksti un negribas parasto salikumu- milti, cukurs, olas...

Vajadzēs-
1) 400 gr kokosriekstu skaidiņu,
2) 400 gr kokosriekstu piena (viens iepakojums),
3) nedaudz cukura (dažas ēdamkarotes?),
4) melno vai balto šokolādi (var arī bez tās).

Daru tā-

Bļodā lieku daļu kokosriekstu skaidiņu, daļu no tām samaļu kafijas dzirnaviņās, jo gribu viendabīgāku pamatmasu, visu sajaucu (nu labi- bērni sajauc!) :). 


Pievienoju kokosriekstu pienu, cukuru (pēc izjūtām, ne pārāk daudz).


Maisu, līdz izveidojas lipīga masa.  Veidoju vēlamā lieluma bumbiņas.


Darba gaitā cenšamies visu neapēst!


Izveidotās bumbiņas lieku ledusskapī, lai sacietē. Ja ir vēlēšanās, kausējam šokolādi un apviļājam tajās kokosriekstu bumbiņas. Atkal liekam ledusskapī, lai sacietē! Gatavs!


Ātri, vegāni, bez cepšanas, garšīgi!

Lai lietus nenobaida!



pirmdiena, 2017. gada 17. aprīlis

Gaisīgā Pavlova


 



Šajās brīvdienās gribas kaut ko vieglu, gaisīgu un garšīgu, protams. Lai tā būtu Pavlova! Šoreiz necepu vienu lielu kūku, bet 8 mazākas. 

Vajadzēs-
1) 5 olu baltumus,
2) ~ 340 gr cukura,
3) 1 t.k. baltvīna (man- ābolu) etiķa,
4) 1 ēd.k. kukurūzas cietes.
Krēmam-
1) tradicionālā saldā krējuma vietā šoreiz- Turku jogurts bez piedevām (piedevas pievienosim pēc noskaņojuma),
2) ogas, kādas ir pieejamas vai labāk garšo. 
Daru tā-
Atdalu olu dzeltenumus no baltumiem un sāku tos putot virtuves kombainā ar putojamo slotiņu. Kad olas baltums sāk acīmredzami sabiezēt,  mazām porcijām pievienoju cukuru. Visu laiku turpinu kult. Kad olas baltums  sāk veidot stingras putas, pievienoju etiķi un kukurūzas cieti. Masa ir gatava tad, kad varu trauku ar to apgriezt otrādi un putas neizkustās no vietas- 



Izklāju cepeškrāsns pannu ar cepamo papīru un izveidoju uz tās 8 kūciņas. Kūciņu lielums diametrā- aptuveni 11 cm. Lieku līdz 150 grādiem uzsildītā cepeškrāsnī. Pēc aptuveni 3 minūtēm  samazinu temperatūru līdz 120 grādiem. Kūciņas gatavosies aptuveni  stundu līdz stundu un 15 minūtes. Ļauju tām atdzist cepeškrāsnī. 


Jogurtam pievienoju klāt sastāvdaļas pēc izvēles- cukuru, kakao, kādu ievārījumu utt., ko kārojas. Lieku pamatnītei virsū krēmu un ogas un kūka gatava!

Viss sanāk tieši tā, kā plānots- viegli, gaisīgi un garšīgi!



sestdiena, 2017. gada 15. aprīlis

Priecīgas Lieldienas! (ar smaidu)


Katru gadu ar baltu skaudību gaidu Lieldienas un aplūkoju visu saimnieču krāsotās olas, kuru attēli publicēti malu malās. Tik skaistas, tik radoši krāsotas un raibas... pamats pašām lepoties un citiem atrādīt! 

Ja man nebūtu bērnu, es nekad nevarētu nevienu olu citiem rādīt (un visticamāk, arī nevārītu). Skat, atkal Kristians izkrāsojis oliņu kā kāda komiksa varoni, otrā pusītē tai uzzīmēta mugursoma, bērns ir centies un viņam ir sanācis...  

Nu ko- beidzot tas brīdis ir pienācis, es atzīstos: mani sauc Aija Elliņa un es esmu anonīmā... olu krāsošanas nīdēja! Ne man patīk, ne sanāk, ne interesē. Neticat? Re, kā izskatās mans olu krāsošanas process :) :) 


Domājat, es te dodu kādu prettriecienu Robertam Klimovičam, kas, kā lasījām presē, tikko upurēja aitu? Nē, es cenšos nokrāsot dažas Lieldienu olas! :) 

Secinājums- varbūt nemaz nevajag darīt to... ko it kā jādara visiem!  Lūk, mana stihija šobrīd gatavojas cepeškrāsnī, noteikti būs garšīgas ''mazās pavlovas''... un pie tā arī paliksim, necenšoties katru reizi pierādīt, ka varam ''augstāk, tālāk, stiprāk'''... 


Priecīgas Lieldienas, mīļie! :) 




otrdiena, 2017. gada 11. aprīlis

Sapņot... slidot




Man ir šādas atmiņas- esmu aptuveni 4- 6 gadus veca un opis mani aizved uz daiļslidošanas pulciņu. Citi bērni jau sanākuši, dažas meitenes  slīd pa slidotavu un man tik ļoti gribas būt starp viņām. Slidot es māku jau sen un labi, bet mācījusies trenera vadībā  neesmu. Opis saka: ’’Ej pie pārējiem bērniem!’’. Bet es baidos un neeju. Tad opis saka: ’’Labi, tad neko, iesim mājās…’’ Un man tobrīd liekas, ka visa pasaule sabrūk, jo es gribu būt starp pārējiem bērniem, bet ne uzreiz un tagad… man vajadzīgs laiks. 

Gāja gadi un es aizvedu savus bērnus uz skrituļslidošanas apmācībām, tad viņi ļoti ātri apguva slidošanu uz ledus… bet es vienmēr stāvēju malā un domāju- vai man sanāktu, vai es vēl prastu?
Un tad Kosmoss vai Viņas Augstība Nejaušība noorganizēja ’’korporatīvo’’ pasākumu jaunajā, tik tikko februārī atvērtajā Mārupes ledus hallē. Es sapratu, ka man nav ko zaudēt, izņemot 6 euro par ledus un slidu nomu… Par potenciālo nokrišanu uz sejas kolēģu priekšā nesatraucos- viņi man jauki un saprotoši…  

Secinājumi- neatlieciet savus sapņus, ja kaut ko gribās darīt, tad arī izmēģiniet to (protams, novērtējot savas spējas)! Man izdevās! Nu jau esmu slidojusi jaunajā hallē divas reizes un domāju, ka darīšu to pēc iespējas regulāri.    #dziveirskaista!