Rannametsa-Tolkuse dabas mācību taka un Katvaru liepas atceļā

Svētdienas rītā turpina līt pamatīgs lietus, bet nevienu nepārsteidz, ka neskatoties uz to, man ir jāiziet Tolkuse purva taka. 

Jo purvos man patīk pilnīgi viss- ezeriņi, jocīgie, šķībie koki, sūnas un pelēkās debesis. Arī šajā. Pastaigu taka nav gara, nedaudz virs 2 km, tās beigu daļā- nu ļooooti augsts skatu tornis. Varot redzēt jūru! Nu jā.... es nekāpu augšā...

Zied rasenes, kas augumā sīkākas kā, piem., Cenas purvā redzētās. Purva ezerā skaisti zied kāds ezera augs baltiem ziediem.... Dzeguze kūko tepat blakus.. Jūtos laimīga... nezinu kas man ir ar tiem purviem!

Un tad seko ceļojuma smieklīgākā daļa. Jau turpceļā dzirdu dialogus un monologus:   

''Kur mēs braucam?'' 

''Uz kaut kādiem kokiem!'' 

''Nē...mamma kokus nav redzējusi!'' 

Un es tēlaini stāstu, ka tie nav parasti koki, tur būs īsts pasaku mežs,  īsti skati no ''Gredzenu pavēlnieka'', burvju mežs, kur liepas ir izveidotas tik dīvaini, kur to lapotne saaugusi tā, ka saule neiespīd, kur lietus lāse neiekrīt.... 

Gar ceļa malām dīvaini daudz sazāģētu koku un ģimene mani apsmej- tavas liepas ir nozāģētas.... Pieejot tuvāk, saprotam, ka tas nav tālu no patiesības. Katvaru muižas parka liepas ir stipri apzāģētas un burvju mežs ir tikai pa pusei tāds... 

Gadās arī tā!

Baudām vasaru, mīļie!